Latvija globālajā konkurētspējas indeksā pakāpjas par trim pozīcijām – līdz 52.vietai 0
Latvija globālajā konkurētspējas indeksā šogad ir pakāpusies līdz 52.vietai, kas ir par trim pozīcijām labāks sniegums nekā pērn, tomēr mūsu valsts konkurētspējas ziņā joprojām atpaliek no Lietuvas un Igaunijas, liecina trešdien publiskotais Pasaules Ekonomikas foruma (WEF) jaunākais gadskārtējais pētījums.
Lietuva šogad ir atzīta par 48. pasaulē konkurētspējīgāko valsti, kas ir par trim pozīcijām zemāk nekā pērn. Savukārt Igaunija ir pakāpusies par divām pozīcijām un šogad atzīta par pasaulē 32.konkurētspējīgāko valsti 148 valstu vidū.
Jaunākajā WEF pētījumā vislabākais sniegums Latvijai ir darba tirgus efektivitātes jomā – 26.vieta pasaulē. Savukārt makroekonomiskās vides novērtējumā šogad Latvija ieguvusi 19.vietu reitingā. Visnotaļ labi novērtēta arī tehnoloģiju attīstība, kur Latvija ierindota 38.vietā pasaulē. 40.vietā pasaulē Latvija ierindota gan augstākās izglītības kvalitātes kritērijā, gan preču tirgus efektivitātes rādītājā. Savukārt vienu vietu zemāk – 41.vietā – Latvija ir ierindota veselības aprūpes un pamatizglītības rādītājā.
Finanšu tirgus attīstības jomā Latvijai atvēlēta 45.vieta pasaulē. Institūciju un infrastruktūras novērtējumā Latvija ierindota attiecīgi 57. un 59.vietā pasaulē. Savukārt uzņēmējdarbības izsmalcinātības un inovāciju rādītājā Latvija ieguvusi attiecīgi 67.un 70.augstāko novērtējumu pasaulē.
Vissliktākais rādītājs Latvijai ir tirgus apmēra ziņā – 95.vieta pasaulē.
Pasaulē konkurētspējīgākās valsts titulu šogad saglabājusi Šveice, kam seko Singapūra, Somija, Vācija, ASV, Zviedrija, Honkonga, Nīderlande, Japāna un Lielbritānija. Krievija no 67. vietas pērn pakāpusies uz 64. pozīciju šogad. Savukārt Ķīna saglabājusi 29.vietu, bet Indija – atkāpusies no 59. uz 60.vietu.
Viszemākā konkurētspēja pasaules valstu vidū ir Sjerraleonei, Jemenai, Burundi, Gvinejai un Čadai.
Pētījumā iekļauti dati par 148 pasaules valstīm, kuru konkurētspējas aprēķināšanai ņemti vērā tādi rādītāji kā situācija makroekonomikā un izglītībā, tirgus darbības efektivitāte, informācijas sabiedrības attīstība un inovācijas. Kopumā izvērtēti vairāk nekā 100 rādītāji, un kopumā tika aptaujāti vairāki tūkstoši uzņēmēju, kuri sniedza savu viedokli par valstīm, kurās viņi nodarbojas ar biznesu.
