Latvijā globālajā konkurētspējas indeksā pakāpusies uz 42.vietu 0
“Globālās konkurētspējas indeksa ziņojumā 2014-15” Latvija ierindojusies 42.vietā starp gandrīz 150 apsekotajām pasaules ekonomikām – šis Latvijai ir kāpums par 10 vietām salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, informēja Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā (“SSE Riga”) Ilgtspējīga biznesa centra direktors Arnis Sauka.
Ministru prezidente Laimdota Straujuma pauda gandarījumu, ka ikgadējais globālais konkurētspējas ziņojums demonstrē Latvijas izaugsmi. “Pakāpšanās pasaules rangā par desmit vietām ir zināms sasniegums. Tomēr jāatzīst, ka šis ziņojums kārtējo reizi identificē problēmas, kas mums nebija noslēpums arī iepriekš. Jau šobrīd valdība strādā pie reformām, lai panāktu efektīvu valsts pārvaldi, tā mazinot nevajadzīgu birokrātisku slogu uzņēmējiem. Tāpat viena no mūsu prioritātēm ir zināšanu sabiedrības atbalstīšana, lai veicinātu inovatīvu produktu radīšanu ar augstu pievienoto vērtību,” norādīja Straujuma.
Lietuva globālajā konkurētspējas indeksā atrodama vietu augstāk nekā Latvija, savukārt Igaunija ieņem augsto 29.vietu, pakāpjoties no 32.vietas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.
Līderpozīcijas globālajā konkurētspējas indeksā saglabā Šveice, kurai līdzīgi kā 2013-14 gadā seko Singapūra. Uz trešo vietu ir pakāpusies ASV, kurai seko Somija, Vācija, Japāna, Honkonga, Holande un Apvienotā Karaliste. Pasaules konkurētspējīgāko valstu desmitnieku noslēdz Zviedrija.
Globālās konkurētspējas indeksa ziņojuma datus par Latviju ieguva un iesniedza oficiālais indeksa partneris Latvijā – “SSE Riga” Ilgtspējīga biznesa centrs. “Atbilstoši globālās konkurētspējas ziņojumam par visproblemātiskākajiem faktoriem biznesa veikšanai Latvijā 2014-15 gadā atzīta neefektīva valdības birokrātija, kam seko nodokļu likumdošana un pārvalde, pieeja finansējumam, korupcija un salīdzinoši slikti izglītots darba spēks,” galvenās tendences skaidroja Sauka.
Viņš skaidroja, ka globālais konkurētspējas indekss balstās uz pasaules valstu salīdzinājumu atbilstoši 12 kritēriju grupām – institūcijas, infrastruktūra, makroekonomiskā vide, veselība un primārā izglītība, augstākā izglītība un apmācība, produktu tirgus efektivitāte, darba tirgus efektivitāte, finanšu tirgu attīstība, tehnoloģiskā gatavība, tirgus lielums, biznesa attīstības līmenis un inovācijas. V”ērtējot šos indikatorus atsevišķi, salīdzinoši vislabāk Latvijai ir klājies attiecībā uz darba tirgus efektivitāti, kur Latvija globālajā konkurētspējas indeksā ieņem augsto 17.vietu. Šī indikatora komponentēs “algu noteikšanas elastība”, “algas un produktivitātes proporcija” un “sieviešu iesaiste darba tirgū salīdzinājumā ar vīriešiem” Latvija ieņem attiecīgi 6., 13. un 21. vietu pasaulē.
Savukārt salīdzinoši viszemāk Latvijai novērtētas tādas kritēriju grupas kā “tirgus lielums” (95.vieta), “inovācijas” (70.vieta) un “biznesa vide” (61.vieta). Pēc Saukas teiktā, attiecībā uz kritēriju “inovācija”, vislielākā problēma Latvijā, atbilstoši globālajam konkurētspējas ziņojumam, ir zinātnieku un inženieru pieejamība (tikai 106.vieta pasaulē), “augsto tehnoloģiju produktu iepirkums no valsts puses” (92.vieta), “uzņēmumu investīcijas pētniecībā un attīstībā” (74.vieta) un “universitāšu un industrijas sadarbība pētniecībā” (63.vieta). Neskatoties uz to, šajā kritēriju grupa ir pietiekoši augsti novērtēta “zinātniski pētniecisko institūciju kvalitāte” (43.vieta), savukārt “patentu pieteikumu skaitā uz miljons iedzīvotājiem” Latvija ieņem 37.vietu.
Kritēriju grupā “tirgus lielums”, visaugstāk novērtētākā komponente ir “eksports procentos no iekšzemes kopprodukta (IKP)” (31.vieta), savukārt starp viszemākajiem – “vietējā un starptautisko tirgus lieluma indeksi” (attiecīgi 96. un 83.vieta). “Vietējo piegādātāju kvantitāte” (108.vieta), “klāsteru attīstība” (90.vieta), “vērtību ķēdes dziļums” (77.vieta) un “ražošanas procesa kvalitāte” (66.vieta), atbilstoši globālās konkurētspējas ziņojumam, ir problemātiskākie faktori attiecībā uz kritēriju grupu “biznesa attīstības līmenis”, norādīja “SSE Riga” Ilgtspējīga biznesa centra direktors.
Salīdzinoši zemu globālajā konkurētspējas ziņojumā novērtēti arī tādi kritēriji kā “institūcijas” (51.vieta) un “infrastruktūra” (47.vieta). No institūciju kritēriju grupas viszemāk novērtētā komponente ir “tiesiskā regulējuma efektivitāte” (tikai 116.vieta), savukārt salīdzinoši augsti tiek vērtēta komponente “organizētā noziedzība” (34.vieta). Savukārt infrastruktūras kritēriju grupā viszemāk novērtēta “ceļu kvalitāte” (108.vieta). Pārējās kritēriju grupās globālajā konkurētspējas ziņojumā Latvija novērtēta no 30.-36.vietai pasaulē, informēja Sauka.
Pasaules ekonomikas foruma “Globālās konkurētspējas indeksa ziņojums” atspoguļo ikgadējā pētījuma rezultātus – pasaules valstu rindojumu pēc konkurētspējas vērtējuma (indeksa), kas noteikts pēc Pasaules ekonomikas foruma atzītas metodoloģijas, izvērtējot 12 kritēriju grupas.
