Mobilā versija
+4.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
21. maijs, 2012
Drukāt

Latvijā iekasēta vislielākā datu nesēju atlīdzība Baltijā

datu_neseji

Latvijā piecos gados iekasēta vislielākā datu nesēju atlīdzība Baltijā; Igaunijā iekasēts trīs reizes mazāk, bet Lietuvā – teju par pusi mazāk, raksta laikraksts “Dienas Bizness”.

Latvijā kā datu nesēja atlīdzība pērn iekasēti 160 900 lati, kamēr Igaunijā piecas reizes mazāk jeb 46 000 eiro (32 300 latu) apmērā. Lietuvā, pēc vietējās autortiesību aizsardzības aģentūras datiem, pērn iekasēti 123 739 liti jeb 25 200 lati. Tas nozīmē, ka Latvijā salīdzinājumā ar Lietuvu 2011.gadā iekasēts 6,3 reizes vairāk, liecina Kultūras ministrijas (KM) sniegtie dati.

“Tik, cik katrā no Baltijas valstīm tikusi iekasēta nesēju atlīdzība, ir bijis atkarīgs no katras valsts tirgus īpatnībām nesēju tirdzniecības sektorā. Jāņem vērā, ka Igaunijas atšķirības nosaka daudz mazāks iedzīvotāju skaits, savukārt Lietuvā – Polijas preču pieejamība, kā arī citi makroekonomiski faktori,” atšķirības Baltijā skaidro biedrības “Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība” (AKKA/LAA) sabiedrisko attiecību speciālists Reinis Briģis.

Pēdējo gadu nesēju regulējums kaimiņvalstīs netika uzskatīts par pieņemamu no šo valstu autoru organizāciju puses, piebilda Briģis.

Kopumā Baltijā kā datu nesēju atlīdzība par tukšajiem datu nesējiem, piemēram, audio un video kasetēm, CD un DVD diskiem, laika posmā no 2007.gada līdz 2011.gadam iekasēti trīs miljoni latu.

Datu nesēju atlīdzību vajadzētu atcelt, laikrakstam savu viedokli paudis “SAF tehnikas” valdes priekšsēdētājs Normunds Bergs. Viņš skaidro, ka laiki ir mainījušies un arī autoru aizstāvjiem to vajadzētu saprast un apzināties. Ja visi strādātu pēc AKKA/LAA un Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) piekoptās prakses, tikpat labi arhitekti varētu pieprasīt samaksu no iedzīvotājiem, kad tie, ejot garām “Gaismas pilij”, uz to paskatās, uzsvēris Bergs.

“Esošā prakse liecina tikai to, ka viņi māk parazitēt uz sabiedrības rēķina,” uzskata uzņēmējs, uzsverot, ka AKKA/LAA un LaIPA cīnās tikai par savām biznesa interesēm, kas ir pretrunā ar visas sabiedrības interesēm. Tāpēc šādu praksi, pēc Berga domām, vajadzētu vispār pārtraukt un iejaukties ar attiecīgajām izmaiņām likumdošanā. Ja visa problēma ir vienas kopijas veikšana pēc legāli iegādāta CD, tad lai viņi parāda, cik ir legāli iegādāto CD apmērs, un lai, jau pērkot attiecīgo CD, tā cenā paredz to, ka pircējs var veikt vienu legālu kopiju, tādējādi atlīdzību varētu atcelt pavisam, aicina uzņēmējs.

Aplūkojot kopējo datu nesēju atlīdzības apmēru no 2007. līdz 2011.gadam, Latvijā iekasēti 1,58 miljoni latu, kas ir gandrīz uz pusi vairāk nekā Lietuvā, kur laika posmā no 2007. līdz 2011.gadam iekasēti 915 700 lati. Igaunijā iekasēts trīs reizes mazāk jeb 514 400 lati.

Vidējās atlīdzības lielums gadā, ņemot vērā iekasēto atlīdzību no 2005. līdz 2011.gadam, Latvijā bija 314 000 latu, kas ir trīs reizes lielāks rādītājs nekā Igaunijā, kur vidējās atlīdzības lielums gadā veidoja 102 900 latus. Savukārt Latvijas vidējais atlīdzības rādītājs, salīdzinot ar attiecīgo rādītāju Lietuvā, ir 1,7 reizes lielāks, jo kaimiņvalstī attiecīgais rādītājs bija 183 100 lati.

Vislielākā atlīdzības summa Baltijā kopumā laika posmā no 2007. līdz 2011.gadam iekasēta 2008.gadā, kad atlīdzības apmērs visās valstīs kopumā veidoja 1,15 miljonus latu.

“2008.gadā Lietuvā tiesa pieņēma spriedumu lietā par nesēju atlīdzību un uzlika par pienākumu trīs gadu laikā samaksāt neiekasēto atlīdzību par periodu no 2006.gada,” laikrakstam skaidrojis KM Juridiskās nodaļas juriskonsults autortiesību jautājumos Rihards Gulbis. 2007.gadā kopējais atlīdzības apmērs Baltijā bija 829 400 lati, 2009.gadā – 420 900 lati, 2010.gadā – 389 100 lati, bet pērn – 218 400 lati.

Martā Lietuvā stājās spēkā grozījumi likumā, un šobrīd kaimiņvalstī atlīdzība jāmaksā arī par aktuāliem datu nesējiem, tostarp visiem kopējamiem aparātiem un multifunkcionālām ierīcēm, MP3 atskaņotājiem, zibatmiņām, datoriem, “Blue-Ray” diskiem un atskaņotājiem ar ieraksta funkciju, mobilajiem telefoniem, ārējiem cietajiem diskiem, televizoriem ar ieraksta funkciju u.c. Nesēju atlīdzības tarifi noteikti atkarībā no datu nesēja, piemēram, USB medijiem un zibatmiņām ir fiksēti tarifi no 0,3 līdz astoņiem eiro (0,21-5,6 lati), savukārt TV ar ieraksta funkciju, datoriem (tai skaitā planšetes datoriem) un mobilajiem telefoniem tie ir seši eiro (4,2 lati) par vienību. Tarifa lielums noteikts atkarībā no datu nesēja atmiņas ietilpības.

Savukārt Igaunijas Autoru biedrība EAU pēdējos piecus gadus ir sniegusi priekšlikumus Igaunijas izpildvaras institūcijām par nepieciešamību veikt grozījumus datu nesēju atlīdzības regulējumā un saņēmusi solījumu, ka jautājums tiks atrisināts 2012.gada laikā.

Pievienot komentāru

Revolūcija, kas nes attīstību un briesmasTāpat kā cunami vilni, cilvēki digitālās tehnoloģijas sākumā vilni apbrīno, neapzinoties tā spēku un ātrumu
FOTO: Divi BMW "nesadala" Marijas ielu; viens ietriecas graustā (2)Pēc divu "BMW" automašīnu sadursmes Elizabetes un Marijas ielas krustojumā šovakar, viena no tām ietriecās Marijas ielas graustā.
Draugiem Facebook Twitter Google+