Latvijā
Politika

Latvijā ierodas Norvēģijas kroņprincis. Vai atgādināt par Latvijas kuģi? 2


Kroņprincis Hokons un kroņprincese Mete Mārita Norvēģijas kalnos.
Kroņprincis Hokons un kroņprincese Mete Mārita Norvēģijas kalnos.
Foto – SCANPIX/SIPA

Šodien oficiālā vizītē Latvijā ierodas Norvēģijas kroņprincis Hokons un kroņprincese Mete Mārita. Vizītes laikā paredzēta oficiāla pieņemšana Rīgas pilī pie Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa, ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa, dalība Norvēģijas – Latvijas biznesa forumā, kā arī oficiālās vakariņas Rīgas pilī. Kroņprincis un kroņprincese viesosies arī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, kur kroņprincese pasniegs dāvanu Tautas grāmatu plauktam, apmeklēs Bērnu literatūras centru, kur kopā ar bērniem iepazīsies ar nupat Latvijā izdoto Hokona Ēvreosa bērnu grāmatu “Brūne”, un tiksies ar skolēniem no Ziemeļvalstu ģimnāzijas un Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas, kuri izvēlējušies mācīties norvēģu valodu kā papildu svešvalodu. Vizītē kroņprinci un kroņprincesi pavadīs Norvēģijas ekonomikas un zvejniecības ministra vietnieks Rojs Angelviks un Norvēģijas ārlietu ministra vietnieks Euduns Halvosens.

Šogad Latvijā par godu valsts simtgadei gaidāmas vairākas Eiropas un Skandināvijas valstu karaļnamu vizītes, aģentūrai LETA apstiprinājis ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Notiek aktīvs darbs pie vairāku karaļnamu vizīšu saskaņošanas, tajā skaitā Nīderlandes karaļpāra, Luksemburgas lielhercoga Anrī Albēra Gabriēla Feliksa Marī Gijoma Nasava-Veilburga, kā arī Zviedrijas, Norvēģijas un Britānijas karaļnamu pārstāvju vizītes. 27. aprīlī Latvijā ieradīsies Zviedrijas kroņprincese Viktorija un Zviedrijas princis Daniels. Jūnijā Latviju apmeklēs Nīderlandes karalis Vilems Aleksandrs un Nīderlandes karaliene Maksima. Decembrī Latvijā viesosies Dānijas kroņprincis Frederiks un kroņprincese Mērija.

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Kroņprincis Hokons, kurš šodien ieradies vizīte Latvijā, dzimis 1973. gadā Norvēģijas karaļa Haralda V un karalienes Sonjas ģimenē. Kroņprincim Hokonam ir vecākā māsa princese Marta Luīze, kurai laulībā ar Ari Bēnu ir trīs bērni. 1990. gadā tika mainīta Norvēģijas konstitūcija, piešķirot troņa mantošanas tiesības karaļa vecākajam bērnam neatkarīgi no dzimuma. Pēctecības likums troņa mantošanā netika attiecināts uz pagātni, kā tas bija Zviedrijā 1980. gadā, un Hokons kļuva par kroņprinci, kad viņa tēvs kāpa tronī 1991. gadā. Kroņprincis Hokons vairākkārt pildījis karaļa pienākumus, kad viņa tēvs bija saslimis. Hokons ir trešās pakāpes brālēns Velsas princim Čārlzam, kurš ir britu troņa mantinieks. Kā Britānijas karaļa Edvarda VII pēctecis Hokons var pretendēt uz 16 Britu Sadraudzības valstu kroņiem.

Kroņprincis Hokons ir mācījies Norvēģijas kara flotes akadēmijā un dienējis jūras spēkos uz torpēdkutera un citiem kuģiem. Atšķirībā no sava tēva karaļa Haralda V un vectēva karaļa Ūlova, kuri mācījušies Oksfordas universitātē, Hokons izglītošanos turpināja Bērklijas universitātē Kalifornijā, kur ieguva bakalaura grādu politiskajās zinātnēs. Vēlāk Hokons studējis Oslo universitātē un beidzis Norvēģijas Ārlietu ministrijas civildienesta ierēdņu ievada apmācības kursu. Studijas turpinājis Londonas Ekonomikas skolā, kur ieguvis maģistra grādu, specializējoties starptautiskajā tirdzniecībā un Āfrikas lietās. Kopš 2013. gada viņa militārā pakāpe kara flotē ir admirālis, bet armijā – ģenerālis.

2001. gadā Hokons apprecējās ar Meti Māritu Hoi-biju, kura viena audzināja dēlu, un kļuva par viņa audžutēvu. Kad tika izziņota viņu saderināšanās, daudzi norvēģi uzskatīja viņa sievu par nepiedienīgu izvēli. Tas bija galvenokārt tāpēc, ka viņa bija vientuļā māte, turklāt kļuva zināms par viņas trakulīgo dzīvi Oslo, kur ir plaša narkomānu kopiena. Viņas bērna tēvs Mortens Borgs tika notiesāts par likumpārkāpumiem, kas saistīti ar narkotikām. Emocionālā preses konferencē pirms kāzām līgava izskaidroja savu pagātni, cita starpā atzīstot, ka viņas jaunības dumpīgums varētu būt bijis spēcīgāks nekā vairumam jaunu cilvēku. Metes Māritas pagātne joprojām ir bieži apspriesta tēma diskusijās Norvēģijas sabiedrībā. Ģimenē ir meita princese Ingrīda Aleksan-dra, dēls princis Sverre Magnuss un Metes Māritas dēls Mariuss Borgs Hoibijs no attiecībām ar Mortenu Borgu.

Līdz ar oficiālo pienākumu pildīšanu Hokons īpaši interesējas par kultūras jomu. 2006. gadā viņš iedibināja nepolitisku organizāciju “Globālā cieņa”, kas iestājas par katra cilvēka tiesībām uz cienījamu dzīvi.

Jaunībā Hokons nodarbojies ar vairākiem sporta veidiem, īpaši pievēršoties sērfošani. Viņš ir aizrautīgs rokmūzikas cienītājs un savulaik apmeklējis rokfestivālus daudzviet Eiropā, tostarp Roskildē Dānijā un Kristiansandā Norvēģijā. Dažreiz kroņprincis pats ar ģitāru kāpj uz skatuves, lai pievienotos kādai rokgrupai labdarības pasākumā.

Nesen viņš muzicēja kopā ar norvēģu rokgrupu “Frozen Fire”, atskaņojot “Deep Purple” klasisko “Smoke on the Water”.

Tā kā kroņprincim nav jāmaksā nodokļi, ziņas par viņa īpašumu nav publiski pieejamas nacionālajā nodokļu reģistrā. Hokons atklājis, ka viņa personiskais kapitāls ir aptuveni deviņi miljoni kronu, kas ieguldīts fondos Norvēģijā un ārzemēs. Viņam pieder vairāki nekustamie īpašumi Norvēģijā. Kroņprinča oficiālo rezidenci Skaugumā nekustamā īpašuma eksperti novērtējuši par 150 – 200 miljoniem kronu.

Vai atgādināt par Latvijas kuģi Svalbārā?

Norvēģijas kroņprincim Hokonam viņa delegācijas vizītes laikā Latvijā derētu atgādināt par Latvijas sniega krabju kuģa lietu, ja tāda iespēja radīsies, uzskata zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. Viņš par to ieminējies ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam un prezidentam Raimondam Vējonim, skaidrojot, ka tālākais nav atkarīgs no Zemkopības ministrijas, bet no atbildīgo valsts amatpersonu lēmuma pārrunāt šo jautājumu ar kroņprinci vai ne.

Norvēģijas varas iestādes pērn janvāra sākumā arestēja Latvijas uzņēmumam SIA “North Star LTD” piederošu zvejas kuģi “Senators”, kas saskaņā ar iepriekš noslēgtiem līgumiem zvejoja sniega krabjus Svalbāras (Špicbergenas) ūdeņos. Norvēģija izvirzīja kuģa īpašniekam pretenzijas par zvejas noteikumu pārkāpumu, ko Latvijas kuģa īpašnieks neatzīst, jo sniega krabju zveja Svalbāras ūdeņos notikusi saskaņā ar 1920. gadā Parīzē noslēgto starptautisko līgumu, atbilstoši ES regulas prasībām. Norvēģijā arestētais sniega krabju zvejas kuģis “Senators” joprojām atrodas šajā valstī, un jautājums par zvejas tiesībām attiecīgajā zvejas rajonā joprojām nav atrisināts. Kuģa dīkstāve SIA “North Star LTD” radījusi lielas finansiālas problēmas, tāpēc tā bijusi spiesta pārdot daļu savas flotes.

LA.lv