Ekonomika
Bizness

Lai nenoslīktu papīros, sāk digitalizāciju būvniecībā0


Būvniecības valsts kontroles biroja BIS departamenta direktors Uldis Jansons: “Lai saprastu sistēmas priekšrocības, vajag tikai salīdzināt: nolieciet blakus ierastās papīra un BIS procedūras. Tad uzreiz kļūs skaidrs izdevīgums, ērtums un ātrums pilnīgi digitalizētajā procesā.”
Būvniecības valsts kontroles biroja BIS departamenta direktors Uldis Jansons: “Lai saprastu sistēmas priekšrocības, vajag tikai salīdzināt: nolieciet blakus ierastās papīra un BIS procedūras. Tad uzreiz kļūs skaidrs izdevīgums, ērtums un ātrums pilnīgi digitalizētajā procesā.”
Publicitātes foto

LR Būvniecības likums paredz, ka no nākamā gada 1. janvāra būvniecības dokumentu apritei mūsu valstī jānotiek tikai elektroniski. Pagājušajā nedēļā Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) izziņoja, ka iestādes pārraudzībā būvniecības informācijas sistēma (BIS) pilnībā digitālu būvniecības procesa dokumentācijas apriti var nodrošināt jau no 1. oktobra, aicinot ar sistēmas priekšrocībām iepazīties un to aktīvi izmantot jau tagad ikvienu būvniecības nozares dalībnieku, kā arī Latvijas iedzīvotāju.

BVKB ir BIS pārzinis kopš 2017. gada sākuma. Birojam sākot BIS attīstīšanu, sistēmā kopumā bija pieejamas 22 333 būvniecības lietas. Šobrīd BIS lietotāju skaits pieaudzis no 16 885 pagājušā gada beigās, līdz 21 096 lietotājiem 2019. gada pirmajā pusgadā.

“Šis ir vēsturisks moments, Latvija kļuvusi par būvniecības nozares digitalizācijas līderi Eiropā, nodrošinot pilnībā elektronisku dokumentācijas apriti – no ieceres līdz būves nodošanai ekspluatācijā,” BIS publicitātes pasākumā uzsvēra BVKB direktore Svetlana Mjakuškina.

Mērķis – samazināt administratīvo slogu

Sistēmas attīstīšana veikta Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projekta “Būvniecības informācijas sistēmas attīstības 1. kārta” ietvaros, kopā ar valsts līdzdalību sistēmas attīstībā ieguldot aptuveni EUR 1,6 miljonus. Saskaņošanai Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā esot dokumentācija arī projekta otrās kārtas īstenošanai.

BIS pamatmērķis ir nodrošināt iedzīvotāju vajadzībām atbilstošus būvniecības pakalpojumus, samazinot administratīvo slogu, uzlabojot pieejamību un veicot caurskatāmību.

BVKB vadība uzskata, ka BIS serveru jaudas, ko nodrošina Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC), būšot pietiekamas, lai
nodrošinātu visu būvniecības procesa digitalizāciju, turklāt vajadzības gadījumā LVRTC esot gatavs jaudu vairākkārt palielināt.

Papīrus vair snav kur likt

Būvniecības birokrātijā šobrīd esošais papīru “kvantums” digitalizācijas laikmetā tiešām ir arhaisms, to atzīst visi, kas ar to saskārušies. Pasākumā izskanēja Liepājas būvvaldes piemērs: iestādē papīra formā iesniegtos projektus vairs nav kur novietot tīri fiziski – visi skapji, plaukti, pieliekamie un kabineti ir pārpildīti. Tomēr ieradumam ir liels spēks, kā arī jārēķinās ar lietotāju šaubām par BIS funkcionalitāti.

Tādēļ līdz gada beigām saplānoti plaši lietotāju izglītošanas semināri un vebināri. Paredzēts, ka klātienē apmācīs vismaz 1500 BIS lietotājus – būvspeciālistus un tehnisko noteikumu izdevējus. Paralēli notiks 99 attālinātās apmācības jeb vebināri un 10 semināri sertificēšanas institūciju deleģētajiem būvspeciālistiem. Iecerēta arī ciešāka sadarbība ar pašvaldībām, informējot iedzīvotājus par BIS sniegtajām iespējām.

Visi dokumenti vienuviet

Par sistēmas priekšrocībām un iespējamiem trūkumiem “LA” pastāstīja BVKB direktores vietnieks, BIS departamenta direktors Uldis Jansons: “Lai saprastu sistēmas priekšrocības, vajag tikai salīdzināt: nolieciet blakus ierastās papīra un BIS procedūras. Tad uzreiz kļūs skaidrs izdevīgums, ērtums un ātrums pilnīgi digitalizētajā procesā.

Piemēram, jums ir lauku māja Balvos, bet pats dzīvojat Rīgā. Ierosinot kādu būvniecības lietu, ja kāds papīrs būs aizmirsies vai nepareizs, ar vienu braukšanu noteikti nepietiks. Tagad, nedod die’s, ja pats dzīvojat vienā, bet būvvalde atrodas citā vietā. Pirmkārt, braukšana, otrkārt, vismaz četri papīra eksemplāri katram dokumentam, treškārt, secīga staigāšana pie ikviena no tehnisko noteikumu izsniedzējiem, ceturtkārt, izvairīšanās no neapzinātām vai tīšām iestāžu speciālistu kļūdām.

BISā, tiklīdz prasāt tehniskos noteikumus, pieprasāt visiem un uzreiz. Sistēmā process kļūst paralēls, nevis secīgs, kļūdas tiek izslēgtas. Nevajag kadastra numurus, zemesgrāmatu, uzņēmuma vai iedzīvotāju reģistra datus – visa informācija tur jau būs nolasīta, nekur nevarēs nokļūdīties.

Mūsu uzstādījums ir tāds, ka BISā iesniedzēja ieceres saskaņošanai, kamēr var sākt projektēšanu, jāpaiet ne vairāk kā divarpus mēnešiem jeb 72 dienām. Līdz šim prakse, ja nemaldos, šai procedūrai bija aptuveni 180 dienas. Tas ir laiks, ko klientam aizņem valsts un pašvaldību iestādes, izsniedzot tehniskos noteikumus. Pārējais jau ir klienta iniciatīva – cik ātri projektē, cik – būvē.

Lai arī daudzviet Eiropā elektroniskā dokumentu aprite būvniecībā ir obligāta, nevienā valstī šis process vēl nav pilnībā digitalizēts tā, kā tas tagad ir pie mums. Vienlaikus jāsaprot arī tas, ka BIS funkcionālā darbība saskarsies ar dažādām problēmām, it sevišķi tādēļ, ka pagaidām tajā vēl nav reģistrējušies visi tie, kuriem šī sistēma būs jālieto obligāti.

Saistītie raksti

Arī pašā BISā var parādīties kādas problēmas, taču arī, piemēram, i-phone nāk regulāri update, drošības un darbības uzlabojumi. Nekas jau neapstājas, turpināsim sistēmu pilnveidot. Tomēr sākumam jābūt labam, BIS būvēšanā bija piesaistīti vairāk nekā 2000 cilvēki tieši no lietotāju vidus, 88 dažādas iestādes – sākot ar projektēšanas birojiem un beidzot ar valsts iestādēm.

LA.lv
IB
Indulis Burka
Ekonomika
Moderns apgaismojums – iespēja ietaupīt birojā, ražošanas uzņēmumā un ielu apgaismē
12 stundas
LP
LDz preses dienests
Ekonomika
Latvijas transporta dienās Zviedrijā prezentēja tranzīta koridora priekšrocības
12 stundas
OZ
Olafs Zvejnieks
Ekonomika
Olafs Zvejnieks: Vai ES fondu “neizpļekarēšana” ļauj sasniegt Latvijas stratēģiskos mērķus
12 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

VS
Viesturs Sprūde
Latvijā
“Vienmēr esmu bijusi politiska”. Saruna ar Alīdi Ausmu Forstmani no Kanādas
Intervija 6 stundas
LE
LETA
Latvijā
Bordāns noliedz savu ietekmi uz ASV lēmumu vērst sankcijas pret Lembergu 1
5 stundas
LE
LETA/LA.LV
Sports
Latvijas florbolistes kapitulē titulētajai Zviedrijai, bet iemet goda vārtus
3 stundas
LE
LETA
Pasaulē
Berlīne izsludina “klimata ārkārtas stāvokli”
3 stundas
LE
LETA
Latvijā
Burovs: Plāns pārņemt Rīgas ostu valsts pārziņā ir “tālu no saprāta robežām” 1
6 stundas