Latvijā
Novados

Latvijā ir 1437 ciemi ar 258 000 iedzīvotājiem, radušies klāt vēl 3 jauni ciemi 16

Foto – LETA/Edijs Pālēns

Šā gada sākumā Latvijā bija 1437 ciemi ar noteiktām robežām, un to kopējais iedzīvotāju skaits bija 258 000, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) eksperimentālās statistikas dati.

Šajā tūkstošgadē no jauna ir radušies trīs ciemi, kuros 2000.gadā nebija neviena iedzīvotāja vai to skaits nepārsniedza 10, bet 2018.gada sākumā to ir vairāk par 300 – Garupe (šogad 357), Viesturciems (421) un Virši (309).

Dažos desmitos iedzīvotāju skaits 2000.gadā bija mērāms četros ciemos, kuros šogad to skaits pārsniedzis 300 – Lapeniekos (no 13 līdz 474; pieaugums 36 reizes), Sunīšos Garkalnes novadā (no 50 līdz 682; 14 reizes), Jāņupē (no 57 līdz 775; 14 reizes) un Dzērumos (no 33 līdz 438; 13 reizes). Vētrās iedzīvotāju skaits audzis no 96 līdz 415 (4,3 reizes), bet Dzidriņās – no 108 līdz 876 (astoņas reizes).

Ar nozīmīgu iedzīvotāju skaita pieaugumu,18 gados pārsniedzot tūkstoti, izceļas Medemciems, kurā iedzīvotāju skaits ir pieaudzis no 84 personām 2000.gadā līdz 1244 iedzīvotājiem 2018.gadā (14,8 reizes); Gauja Carnikavas novadā, attiecīgi no 136 līdz 1053 (7,7 reizes) un Dreiliņi no 338 līdz 1840 (5,4 reizes).

CSP atzīmē, ka Gaujā Carnikavas novadā, lai arī strauji pieaudzis iedzīvotāju skaits, bērnu vecumā līdz 14 gadiem īpatsvars ir izteikti zemāks salīdzinājumā ar citiem Pierīgas ciemiem – tikai 7%. Tikmēr senioru vecumā virs 65 gadiem īpatsvars tur ir teju dubultojies no 14% 2000.gadā līdz 23% šogad.

Gandrīz līdz tūkstotim šajā laika periodā audzis iedzīvotāju skaits arī Mežārēs Babītes pagastā (no 137 līdz 983; 7,2 reizes) un Bukultos (no 143 līdz 899; 6,3 reizes). Mārupē – pēc iedzīvotāju skaita lielākajā Latvijas ciemā – iedzīvotāju skaits audzis 3,9 reizes no 3210 līdz 12 652.

Sešos lielajos ciemos ar iedzīvotāju skaitu virs tūkstoša 2000.gadā to skaits līdz šim gadam sarucis vairāk nekā par 30%: Kolkā (no 1009 personām 2000.gadā līdz 638 šogad), Kalkūnos (attiecīgi no 1205 līdz 774), Vecstropos (no 2030 līdz 1346), Aglonā (no 1151 līdz 793), Bēnē (no 1737 līdz 1197) un Ugālē (no 2189 līdz 1 526).

Ciemos ar iedzīvotāju skaitu virs 300 iedzīvotājiem 2000.gadā visstraujākais samazinājums ir Jaunaglonā (no 426 līdz 155), Ozolmuižā Brīvzemnieku pagastā (no 440 līdz 174), Kupravā (no 709 līdz 283), Pašulienē (no 539 līdz 220) un Ķevelē (no 322 līdz 143).

Visvairāk bērnu ciemos ar vismaz 300 iedzīvotājiem 2018.gadā ir Pierīgā, kur katrs trešais vai ceturtais iedzīvotājs ir bērns vecumā līdz 14 gadiem: Vētrās (32%), Mārupē (31%), Dzidriņās, Sēbruciemā (katrā 30%), Dzilnuciemā, Lapeniekos (katrā 28%), Mežārēs Babītes pagastā (27%), Alderos, Alejās, Ādažos, Kadagā un Katlakalnā (katrā 26%).

CSP īsteno Eiropas Komisijas finansētu projektu Teritoriālā statistika, kura ietvaros ir paredzēts noteikt blīvi apdzīvotu teritoriju, tai skaitā ciemu, robežas, izmantojot administratīvajos reģistros pieejamo informāciju un sagatavot noteiktus demogrāfiskās statistikas rādītājus par šīm teritorijām. Blīvi apdzīvotu teritoriju robežu noteikšanai tiks izmantoti Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmas dati, Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas dati, Iedzīvotāju reģistra informācija un tautas skaitīšanu laikā iegūtie dati.

Saistītie raksti

Eksperimentālās statistikas aprēķināšanā izmanto jaunus datu avotus un metodes, cenšoties paplašināt statistikas klāstu vai detalizācijas līmeni atbilstoši lietotāju vajadzībām. Eksperimentālās statistikas metodes nav nemainīgas, aprobētas un starptautiski saskaņotas un var tikt mainītas, lai pilnveidotu datu kvalitāti. CSP publicē eksperimentālo statistiku, lai saņemtu lietotāju atsauksmes, izvērtētu datu analītisko potenciālu, atbilstību realitātei un lietotāju vajadzībām.

CSP uzskata, ka arī eksperimentālo datu laikrindas var būt noderīgas lietotājiem un statistikas lietotāju viedoklis ir pamats lēmuma pieņemšanai par šīs statistikas iekļaušanu Oficiālās statistikas programmā. Publicējot eksperimentālo statistiku, CSP nodrošina datu lietotājiem jaunus informācijas avotus lēmumu pieņemšanai.

LA.lv