Latvijā ir trešais lielākais ES nabadzības riskam pakļauto bērnu īpatsvars 0
Latvijā 43,6% bērnu un jauniešu vecumā līdz 18 gadiem ir risks dzīvot nabadzībā vai sociālā atstumtībā, kas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas Savienības (ES) valstu vidū, liecina ES statistikas pārvaldes “Eurostat” otrdien publiskotie dati par nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautajām iedzīvotāju grupām.
18 gadu vecumu nesasniegušo bērnu un jauniešu nabadzības vai sociālās atstumtības risks lielāks nekā Latvijā ir tikai Bulgārijā (51,8%) un Rumānijā (49,1%). Nedaudz mazāks kā Latvijā tas ir Ungārijā (39,6%), Īrijā (37,6%) un Lietuvā (33,4%). Igaunijā nabadzības un sociālās atstumtības riskam ir pakļauti 24,8% valsts iedzīvotāju, kas nav sasnieguši 18 gadu vecumu.
Vismazākais nabadzības vai sociālās atstumtības risks nepilngadīgo valsts iedzīvotāju vidū ir Zviedrijā (15,9%), Dānijā (16%) un Somijā (16,1%), kā arī Slovēnijā (17,3%), Nīderlandē (18%) un Austrijā (19,2%).
Visvairāk Latvijas iedzīvotāju, kas nav sasnieguši 18 gadu vecumu, vidū nabadzības un sociālās atstumtības riskam ir pakļauti bērni, kuru vecākiem ir zems izglītības līmenis ‒ 52,8% vecāku ar zemu izglītības līmeni bērnu ir pakļauti nabadzības un sociālās atstumtības riskam. Lietuvā tādu ir 64,1%, bet Igaunijā ‒ 52,8%. Vecāku, kuru izglītības līmenis vērtējams kā vidējs, bērnu vidū nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļauti 32,8%, bet ar augstu izglītības līmeni ‒ 4,8%. Lietuvā 34,6% bērnu, kuru vecākiem ir vidējs izglītības līmenis, ir pakļauti nabadzības vai sociālās atstumtības riskam, bet Igaunijā tādu ir 25,4%. Vecāku ar augstu izglītības līmeni vidū Lietuvā nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļauti 9,2% bērnu, bet Igaunijā ‒ 8,2%.
ES kopumā 49,2% bērnu, kuru vecākiem ir zems izglītības līmenis, ir pakļauti nabadzības un sociālās atstumtības riskiem, vecāku ar vidēju izglītības līmeni ģimenēs tādu ir 22,4%, bet ar augstu ‒ 7,5%.
Latvijā nabadzības vai sociālās atstumtības risku īpaši neietekmē tas, vai bērna vecāki ir dzimuši Latvijā vai citur. Šādi riski pastāv 24,6% bērnu, kuru vecāki ir dzimuši Latvijā, un 25,3% bērnu, kuriem vismaz viens no vecākiem ir dzimis citur. Lietuvā nabadzībai pakļauti 23,3% lietuviešu bērnu un 37,3% bērnu, kuriem vismaz viens no vecākiem nav dzimis Lietuvā. Igaunijā nabadzībai un sociālai atstumtībai pakļauti 19,7% bērnu Igaunijā dzimušo vecāku ģimenēs un 16,9% bērnu, kuriem vismaz viens no vecākiem ir dzimis citur.
Kopumā ES 27 dalībvalstīs nabadzības un atstumtības riskam pakļauti 18,3% bērnu, kuru vecāki ir dzimuši savā mītnes zemē, un 31,5% bērnu, kuriem vismaz viens no vecākiem ir dzimis citā valstī.
Saskaņā ar “Eurostat” datiem kopumā nabadzības un sociālās atstumtības riskam ir pakļauts 40,1% Latvijas iedzīvotāju. Pēc bērniem un jauniešiem otra lielākā riska grupa ir pieaugušie 18‒64 gadus vecie cilvēki, kuru vidū nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļauti 40,9% Latvijas iedzīvotāju, bet procentuāli mazākais nabadzības un sociālās atstumtības risks draud 65 gadu vecumu sasniegušajiem Latvijas iedzīvotājiem ‒ 33,2% cilvēku šajā vecuma grupā ir pakļauti nabadzības un sociālās atstumtības riskam.
Lietuvā un Igaunijā nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļauti attiecīgi 33,4% un 23,1% sabiedrības, bet visās ES dalībvalstīs kopumā tādu ir 24,2%.
