Bijušais Latvijas PSR Valsts drošības ministrijas īpašo lietu izmeklētājs Jānis Kiršteins prāvas laikā 2008. gadā.
Bijušais Latvijas PSR Valsts drošības ministrijas īpašo lietu izmeklētājs Jānis Kiršteins prāvas laikā 2008. gadā.
Foto – Ieva Čīka/LETA

Valstij jāmaksā 3000 eiro eksčekistam 40

Aizvadītā gada pēdējā sēdē, kas notika 20. decembrī, Ministru kabinets (MK) sēdes slēgtajā daļā pieņēmis lēmumu atbilstoši Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) spriedumam izmaksāt bijušajam Latvijas PSR Valsts drošības ministrijas (VDM) pulkvedim Jānim Kiršteinam kompensāciju 3000 eiro apmērā par tiesas procesa gaitā Latvijā viņam nodarīto “morālo kaitējumu”.

Reklāma
Reklāma
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
Lasīt citas ziņas

Minētā summa jāizmaksā čekistam, kuru Latvijas valsts teju desmit gadu laikā tā arī nespēja notiesāt par viņa līdzdalību nacionālo partizānu un citu Latvijas patriotu apkarošanā. “Jāņem vērā, ka ECT spriedums par kompensāciju jau nav saistīts ar apsūdzību, bet gan ar Latvijas tiesu rīcību, ļoti ilgi šo lietu izskatot,” uzsver Saeimas deputāts, vēsturnieks Ritvars Jansons (NA).

Teju nevainīgs?

Ģenerālprokuratūras Totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas nodaļa krimināllietu pret 1927. gadā dzimušo čekistu Jāni Kiršteinu ierosināja 1998. gada 10. augustā. No 1944. līdz 1963. gadam šī persona bija LPSR VDM īpašo lietu izmeklētājs – aktīvs cīnītājs pret “padomju varas ienaidniekiem”, kurš strauji kāpa pa karjeras kāpnēm. 1946. gadā un turpmākajos gados viņš bija piedalījies VDM akcijās Madonas un Gulbenes apriņķī, vēršoties pret nacionālajiem partizāniem, kā arī arestējot personas, pie kurām tika atrasti pretpadomju materiāli. 1999. gadā Kiršteinu nolēma saukt pie kriminālatbildības. Viņam inkriminēja septiņas epizodes, kuras varēja kvalificēt kā genocīda noziegumus pret Latvijas iedzīvotājiem. Vēlāk epizožu skaits saruka līdz piecām. Kiršteinu apsūdzēja, ka 1948. gadā viņš personīgi nošāvis kādu nacionālo partizānu, bet otru smagi ievainojis. Tāpat laikā no 1948. līdz 1950. gadam Gulbenes un Neretas apriņķī viņš bija apcietinājis vairākus pretošanās kustības dalībniekus un viņu atbalstītājus (kuri laikiem mainoties, tika pilnībā reabilitēti).

CITI ŠOBRĪD LASA

Rīgas apgabaltiesa pie šīs lietas ķērās 2000. gadā. Izskatīšana ieilga līdz 2005. gada 4. aprīlim, kad konstatēja, ka nav pierādāms, ka apsūdzētajai personai, savulaik parakstot attiecīgos dokumentus, būtu bijis “tiešs nodoms vai mērķis izraisīt attiecīgo personu nāvi”.

Izrādījās, ka neviens no tiem, kurus Kiršteins kā čekists reiz apkaroja, “nav miris iesniedzēja darbību rezultātā”. Neviens lietas materiāls arī nepierādīja, ka apsūdzētais pašrocīgi būtu nogalinājis kādu partizānu. Pēc apelācijas un vēl virknes juridisko procedūru 2006. gada 2. maijā lieta atkal nonāca Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātā. Nākamajā gadā krimināllietas izskatīšanu atlika, lai medicīniskā ekspertīze noskaidrotu, vai Kiršteins, kurš slikti dzirdēja, vispār spējīgs piedalīties tiesas sēdēs, izprot tur notiekošo un vai varēs izciest ar reālu brīvības atņemšanu saistītu sodu. Pēc pozitīva atzinuma Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta atsāka krimināllietas izskatīšanu, taču 2008. gada 7. martā pasludinātajā spriedumā konstatēja tikai to, ka 2005. gada pavasara Rīgas apgabaltiesas attaisnojošais spriedums ir atstājams spēkā. Pats apsūdzētais strikti noliedza dalību čekistu militārajās akcijās mežā vai ka būtu uz kādu šāvis. Viņš gan nožēloja, ka deviņām personām bija nācies ciest viņa darbību rezultātā, taču sevi par vainīgu neuzskatīja.