Ekonomika
Tehnoloģijas

Latvijā izstrādā dronu satiksmi regulējošu lietotni. Konkurentu Eiropā vēl nav2


“Drone Pilot” īpašnieks un vadītājs Kristers Jurševskis: “Paskatoties, kā attīstās dronu nozare un tehnoloģijas, ir muļķīgi neko nedarīt un neizmantot situāciju, to, ka konkurentu vēl nav.”
“Drone Pilot” īpašnieks un vadītājs Kristers Jurševskis: “Paskatoties, kā attīstās dronu nozare un tehnoloģijas, ir muļķīgi neko nedarīt un neizmantot situāciju, to, ka konkurentu vēl nav.”
Foto: Karīna Miezāja

“Gribu vadīt dronu satiksmi,” laikraksta “Latvijas Avīze” pielikumam “Latvijas Bizness” stāsta 23 gadus vecais Kristers Jurševskis, kura jaunuzņēmums “Drone Pilot” nesen beidza akselerācijas procesu pazīstamajā Igaunijas akseleratorā “Startup Wise Guys”.

Pēc viņa teiktā, “Drone Pilot” ir palīgrīks jebkuram drona īpašniekam, lai lidojumi būtu droši. Var redzēt vietas, kur drīkst lidot, kur nedrīkst, kādi attiecīgās vietās ir ierobežojumi.

To var izmantot jebkura līmeņa cilvēks – gan tāds, kas dronu iegādājies Ziemassvētkos, gan cilvēks, kas dronu pilotē jau gadiem.

“Būvējam arī dronu pilotu vidi un piedāvāsim pilotiem komunicēt, dalīties pieredzē, ieteikumos. Plānos ir vēl citas lietas, piemēram, nodrošināt laika apstākļu paziņojumus. Vīzija ir lietotnē uzbūvēt veiksmīgu dronu ekosistēmu.”

Kristera stāsts ir unikāls, ne tikai runājot par “Drone Pilot” – jau pamatskolas laikā Kristers sāka strādāt “Draugiem.lv”.

 

Sākumā – Latvijai,tagad – visai Eiropai

Kristers stāsta, ka ideja par uzņēmumu radusies jau tad, kad viņš studējis Rīgas Stradiņa universitātē. Pie viņa atnācis paziņa, kas strādājis dronu industrijā un ieteicis kaut ko izdomāt, jo ikvienā konferencē par to vien runājot, kā regulēt dronus.

“Veicu izpēti un sapratu, ka dronu īpašniekiem nav pieejamas pat vienkāršākās lietas. Sāku ar prototipiem, šaurāku skatu un tad jau lēnām nonācu pie tāda “Drone Pilot”, kādu to pazīstam šobrīd.”

“Sākumā arī domāju lietotni veidot tikai Latvijai, taču sapratu, ka konkurentu īsti nav un būtu labs laiks šādu platformu izveidot pirmajam Eiropā. Kopš pirmās lietotnes versijas tā gan ir krietni pamainījusies. Līdz šim koncentrējāmies uz “iOS” platformu “iPhone” telefoniem, bet plāni ir daudz lielāki.”

“Tas nozīmē, ka aktīvi jāstrādā pie finansējuma piesaistes, ar kuru jāizstrādā gan tīmekļa vietnes, gan servera risinājumi. Ar maniem līdzšinējiem resursiem varējām fokusēties tieši uz mobilo lietotni, bet gribam sākt attīstīt idejas sarežģītāko daļu,” norāda Kristers.

Uzņēmumam šobrīd nepieciešamas 250 000 eiro lielas investīcijas.

 

Konkurentu Eiropā vēl nav

Varētu rasties jautājums – kāpēc tāda lietotne ir nepieciešama, ja savu dronu lidini tikai noteiktā teritorijā un nekādi kontroles mehānismi nav izstrādāti?

“Šobrīd katrā valstī dronu lietošanas noteikumi atšķiras – citur tie ir droniem draudzīgāki, citur – otrādi. Zviedrijā, piemēram, droni ar kamerām kādu laiku bija aizliegti, tagad gan ierobežojums atcelts, jo ar tādiem noteikumiem droni faktiski kļūst bezjēdzīgi,” atšķirīgos dronu regulējumus iezīmē uzņēmējs.

Latvijā regulējuma pamati jau esot. Tomēr to vēl krietni varot uzlabot, un “Drone Pilot” nākotnē cer piedalīties likumdošanas attīstībā.

Šobrīd lietotne pieejama Latvijā, Igaunijā un Zviedrijā, drīz būs arī Norvēģijā, bet mērķis ir apgūt visu Eiropu.

“Redzam lielu pieprasījumu arī, piemēram, no Austrālijas, kur ir liela dronu infrastruktūra. Tur bija arī mūsu pirmie maksājošie klienti, un noteikti izmēģināsim spēkus arī tur.”

Bizness balstās uz abonementu sistēmu. Kaut arī pamata funkcijas ir bezmaksas, pakalpojuma abonēšana nodrošinās papildu funkcijas, piemēram, laika apstākļu paziņojumus, lidojuma vēsturi utt.

 

Programmē no 12 gadu vecuma

Kristers ir viens no tiem jaunajiem uzņēmējiem, kuri nav saskatījuši vajadzību studēt, tomēr to mainījusi RSU samērā nesen izveidotā programma “Starta uzņēmējdarbības vadība”, kurā Kristers saredzējis potenciālu.

Pirms studijām Kristers nodarbojies ar dažādiem pasūtījuma darbiem, attīstot “iOS” un “Mac” lietotnes. Programmēt viņš sācis jau no 12 gadu vecuma, lielā mērā pateicoties vectēvam, kuram vienmēr apkārt bijuši datori un kurš dalījies stāstos un savās zināšanās.

Apmēram 14 gadu vecumā Kristers savus pakalpojumus sācis piedāvāt sludinājumos. Izstrādāja lietotnes, pelnīja naudu. Beidzot lietotni licis izstrādāt kāds cilvēks no Valmieras, kas, uzzinot, ka Kristeram ir tikai 14 gadu, licis iepauzēt viņa projektu un pievērsties Kristera idejām.

“Kad viņš prasīja, vai man tiešām ir tikai 14 gadu, es domāju, ka viss cauri, esmu iekritis, projekts būs miskastē un naudu nesamaksās. Bet bija tieši otrādi. Nonācām pie idejas, ka jāizstrādā laba atgādinājumu lietotne. Viņš palīdzēja ar saviem dizaineriem, ar pašu stratēģiju.”

“Kad lietotni veiksmīgi palaidām, izveidojām arī nelielu PR kampaņu – uzfilmēju nelielu video, kurā iepazīstināju ar sevi un lietotni. Video bija populārs, un savos kanālos to izplatīja arī “Draugiem.lv” programmētāji.”

“Pēc tam man uzrakstīja divi viņu cilvēki. Viens no tiem noteikti bija Jānis Palkavnieks. Uzaicināja uz savu biroju, un biju šokēts par viņu izveidoto vidi. Beigās viņi man izteica piedāvājumu pievienoties komandai.”

“Es tobrīd mācījos 9. klasē. Protams, ka pieņēmu uzaicinājumu. Esmu veidojis lietotnes pat Krievijas tirgum, kuras tagad izmanto miljoniem lietotāju, esmu strādājis pie “Swedbank” lietotnes “DzieDot” izstrādes “iOS” platformā,” par savas karjeras attīstību stāsta Kristers.

 

Pieredzē jādalās

Viņš uzsver, ka Latvijā uzņēmējdarbības vide ir laba, tomēr viņam pietrūkstot atgriezeniskās saites.

“Esmu novērojis, ka Igaunijā un Silīcija ielejā uzņēmēji ir atvērtāki nekā pie mums. Šeit cilvēki negrib dalīties ar informāciju. Nezinu iemeslus, kāpēc tā, bet, kaut arī ir visādas tikšanās un pasākumi, latvieši vienmēr kādu niansi paturēs pie sevis.”

“Tieši tāpēc pie mums tā ekosistēma nav tāda kā Igaunijā. Tur ir, piemēram, tāda platforma kā “Lift99″, kurā ir pieejams vesels dibinātāju saraksts, kam var iet cauri, ar viņiem sazināties un lūgt pēc padoma.”

“Latvijā pēc uzņēmumu pārdošanas ir pieejama tikai relīze, nav nekādas papildu informācijas. Labi, varbūt summu nevar atklāt, bet pašu pārdošanas procesu taču varētu pastāstīt, tā ir tik vērtīga pieredze, ar kuru vajadzētu dalīties,” pārliecināts Kristers.

 

Foto: Karīna Miezāja

PĀRKĀPUMA BŪTĪBA

Sēkla

•”Drone Pilot” dibināts 2017. gada novembrī, tā dibinātājs un īpašnieks ir Kristers Jurševskis.

• Pirmā lietotnes versija “App Store” lietotņu veikalā nonāca 2018. gada janvārī.

 

Dīgšana

• Uzņēmums trīs mēnešus atradies akseleratorā “Startup Wise Guys”, kas uzņēmumā investējis 20–30 tūkstošus eiro.

• Uzņēmums gaida jauno iesaukumu programmā “Atspēriens”, kā arī vairāku Aizsardzības ministrijas grantu sludinājumus.

• Šobrīd uzņēmums meklē 250 000 eiro lielas investīcijas.

 

Augļi

• Lietotne šobrīd lejupielādējama Latvijā, Igaunijā un Zviedrijā “iOS” darbinātos telefonos (drīz arī Norvēģijā), bet drīzumā lietotne būs pieejama arī “Android” lietotājiem.

• Uzņēmumā strādā divi cilvēki, tuvākajā nākotnē skaits tiks palielināts līdz pieciem, bet mērķis ir nodarbināt līdz desmit speciālistiem.

• Mērķis ir apgūt visu Eiropu, kā arī piedāvāt lietotni valstīs ārpus Eiropas, kurās potenciālie klienti izrādīs vēlmi.

• Šogad uzņēmums plāno sasniegt 100 000 lietotāju skaitu.

 

 

VĒRTĒJUMS: lieliskas pozīcijas uzrāvienam

Kristovals Alonso, “Startup Wise Guys” vadītājs: “Kad atlasām komandas “SWG” akseleratoram, vienmēr vērtējam trīs lielus kritēriju blokus – produkts, tirgus potenciāls un komanda.”

“Patiesībā uz ideju tik ļoti nemaz neskatāmies, jo tā parasti gan akseleratora laikā, gan tālākos biznesa attīstības posmos mainās. Tomēr Kristera un “Drone Pilot” gadījumā ne tikai ir iepriekš minēto kritēriju veiksmīga kombinācija, bet arī viņa bizness risina problēmu, kuras ietekme un aktualitāte tikai pieaugs.”

“Kaut vai nesenais Hītrovas lidostas gadījums apliecina, ka droni nav tikai spēļmantiņa. Kristera radītā lietotne jau šodien risina problēmu, kuras īstos apjomus droši vien redzēsim tikai tālākā nākotnē.”

“Sākotnējā stadijā “Drone Pilot” komercializācija ir tiešā veidā saistīta ar maksājošiem lietotājiem, tomēr mēs redzam ļoti interesantu attīstības scenāriju tieši datu virzienā.”

Saistītie raksti
“Ja iedomājamies, ka “Drone Pilot” menedžē kaut vai 25% no visiem Eiropas dronu lidojumiem, kas tā ir par datubāzi vērtīgai un komercializējamai analītikai! Ja mēs neticētu “Drone Pilot”, mēs viņos neinvestētu un programmā neuzņemtu.”

“Esam pārliecinājušies, ka šis ir bijis gudrs lēmums, it īpaši, redzot Kristera kā vadītāja darba ētiku, vīziju un darba spējas. Viņš šobrīd ir arī ļoti labās pozīcijās, jo tirgus vēl ir maz regulēts un tajā nav ielauzušies lielie spēlētāji, dodot viņam uzrāviena iespēju.”

LA.lv