Mobilā versija
Brīdinājums -0.9°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
10. marts, 2014
Drukāt

Anda Līce: Latvija – kā ziemāju lauks martā (3)

Foto - LETAFoto - LETA

Rudenī, skatoties uz smaragdzaļo paklāju, jau varējām sākt rēķināt nākamā gada ražu. Bet tad nāca lietavas un kailsals, un tagad ziemāji izskatās kā kožu saēsts kažoks, cauri kūlas krāsas pārvalkam zaļums laužas vairs tikai vietām. Līdzīgu es šodien redzu arī Latviju. Daži teic – nav tik traki, vajag tikai uzkaisīt slāpekļa mēslojumu un ziemāji saņemsies. Bet ko darīt, lai saņemtos Latvija?

Kas šodien ir tās galvenās sviras, ar kurām varētu izkustināt valsti no sastinguma? No rīta līdz vakaram to vien dzird: ekonomika, tirgus, fiskālā politika, budžets, kopprodukts, nacionālais ienākums, investīcijas, izaugsme, ilgtspējīga attīstība, kamēr jēdzienu “morālā atveseļošanās” nedzird pat no valsts prezidenta mutes. Bet, ja attīrīšanās nenotiek, gan ģimenes, gan valsts sairums ir vienīgi laika jautājums. Nekāda militārā varenība un ambīcijas nespēj nodrošināt valsts ilgmūžību. Tikai pagājušajā gadsimtā vien sabruka veselas divas amorālas totalitārās sistēmas, un tagad uz to sliecas arī neocariskā Krievija.

Ko darīt, lai Latvija saņemtos? Ne jau nu dibināt vēl kādas jaunas partijas un pieslieties tām tikai tāpēc, ka kādam gribas būt fīreram vai ģenerālisimusam. Sabiedrībā vienmēr ir bijuši un būs cilvēki, kas sirgst ar vadonību vai kādām citām psihes kaitēm. Visai sabiedrībai ir nepieciešams tas, ko baznīca dēvē par grēknožēlu, bet psihoterapija – par atklātu sarunu. Atklāta saruna ar sevi, Dievu un līdzcilvēkiem. Ar tiem saprotot arī visus Latvijā dzīvojošos cittautiešus un citādi domājošos.

Kas šodien ir mūsu pārziemojušie ziemāju lauki? Viens no tiem – leļļu animatore un režisore Dace Rīdūze. Pārvarot ne mazumu šķēršļu, viņa jau trešo reizi ar savām filmām ir piedalījusies Berlīnes filmu festivālā. Jaunā, talantīgā, šķietami trauslā sieviete ir iedzīvinājusi filmās pasaku pasauli, lai mūsu bērni un mazbērni varētu izdzīvot savu bērnību. Tādu cilvēku Latvijā joprojām ir daudz. Tiem, kas par spīti visam godprātīgi gatavo zemi nākotnes maizei, ir nepieciešama valsts un sabiedrības palīdzība visos iespējamos veidos. Cilvēcības mecenāti, atsaucieties!

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Nelielā rakstā sajauktas kopā divas lielas tēmas, nav skaidrs par ko iet runa. Kas attiecās uz zemnieku – labākais veids, kā viņam palīdzēt ir netraucēt. Pirmie, kas cieš no politiķu kļūdām ir zemnieki. Kas attiecās uz grēknožēlu tad skaidri redzam, ka nekādas “atklātas sarunas” joprojām nesanāk – revanšisma retorika, liekulība, “fašistu” atmaskošana, mazākuma tautu interešu absolūta ignorēšana. Patiešām, kā viens ir teicis: debesīs dievs uz zemes – krievs.

  2. Visa pamatā izglītības sistēma. Jau no 1993. gada, kad par izglītības ministru iecēla vidusskolnieku, arī pārējie minstri gadijuma cilvēki, varbūt izņemot Šadurski , iespējams arī Ķīlis varetu būt spējīgs vadīt izglītības sistēmu. Nākošais valstij nav vīzijas par nākotni.

  3. Kāda morāle un morālā atveseļošanās var būt mežonīgā kapitālismā?

Draugiem Facebook Twitter Google+