Latvija kļūst par 18.eirozonas dalībvalsti 4
Līdz ar 2014.gada atnākšanu Latvija kļuvusi par 18.eirozonas dalībvalsti un iekļāvusies Eiropas Savienības valstu kodolā.
Pāreja no latiem uz eiro notiek saskaņā ar oficiālo kursu – viens eiro ir 0,702804 lati jeb 70,3 santīmi. Banku kontos noguldītā nauda, iedzīvotājiem un uzņēmējiem latos izsniegtie kredīti, citi finanšu instrumenti šonakt saskaņā ar šo kursu tiek pārvērsti eiro.
Algas, pensijas un pabalstus turpmāk visiem izmaksās eiro. Lai arī cipari būs lielāki, naudas vērtība būs tāda pati kā iepriekš, proti, ar saņemtajiem eiro iedzīvotāji varēs iegādāties tādu pat daudzumu preču un pakalpojumu kā iepriekš latos.
Lats pārstās būt likumīgs maksāšanas līdzeklis 15.janvārī. Gada pirmās divas nedēļas Latvijā būs latu un eiro paralēlās apgrozības periods, kad iedzīvotāji tirdzniecības vietās vēl varēs norēķināties latos, bet atlikums tiks izdots eiro. Izņēmums ir sabiedriskais transports, kur klientiem, kas maksās latos, arī atlikums tiks izsniegts latos, bet atlikums no eiro maksājumiem tiks izsniegts eiro. Lai šajā sarežģītajā laikā norēķini ritētu raitāk, iedzīvotāji aicināti izmantot maksājumu kartes vai iespējami precīzu summu norēķiniem. No 15.janvāra maksājumus Latvijā varēs veikt tikai eiro.
Iedzīvotāji iekrāto skaidro naudu latos bez maksas un par oficiālo kursu varēs apmainīt pret eiro sešus mēnešus komercbanku filiālēs, trīs mēnešus 302 Latvijas Pasta filiālēs reģionos, kur nav pieejami banku pakalpojumi. Savukārt Latvijas Bankā latus pret eiro varēs mainīt mūžīgi. Latvijas Bankas kases un vairāku banku filiāles būs atvērtas arī šodien.
Latvijas latus pret eiro mainīs arī visās citās eirozonas valstīs – to nacionālās centrālās bankas bez maksas šo pakalpojumu sniegs līdz februāra beigām.
Latvijā apritē nonāk tādas pašas eiro banknotes kā visā eirozonā. Uz eiro banknotēm attēloti arhitektūras elementi – logi, vārtejas un tilti. Tie simbolizē Eiropas vienotības un nepārtrauktas attīstības ideju. Banknotēm ir šādi nomināli: pieci, desmit, 20, 50, 100, 200 un 500 eiro.
Eiro monētām ir šāda skaitliskā vērtība – viens, divi, pieci, desmit, 20, 50 eirocenti, kā arī viena un divu eiro monētas. Latvijas iedzīvotājiem jāatceras, ka eiro monētu aversa jeb priekšpuses dizains visās eirozonas valstīs ir vienāds, savukārt monētu reversa jeb aizmugures dizains atšķiras.
Lai arī eiro monētu reversa dizains atšķiras, tās ir likumīgs maksāšanas līdzeklis ikvienā eirozonas valstī. Tādējādi Latvijas eiro monētas ceļos pa visu eirozonu, savukārt Latvijas iedzīvotāju maciņos nonāks citu eirozonas valstu izdotās eiro monētas. Uz Latvijas eiro centu monētām attēlots Latvijas ģerboņa attēls, savukārt uz eiro monētām – tautumeitas portrets. Šie simboli savulaik tika izraudzīti tautas ideju konkursā.
Latvija pievienojas eirozonai, kurā ir Austrija, Beļģija, Francija, Grieķija, Īrija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande, Portugāle, Somija, Spānija, Vācija, Slovēnija, Kipra, Malta, Slovākija un Igaunija.
Latvija līdz ar pievienošanos eirozonai nostiprina savu vietu Eiropas sirdī – tā pērnruden vizītes Rīgā laikā atzina Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidents Mario Dragi. Latvija turpmāk līdzdarbosies lēmumu pieņemšanā ECB padomē par visas eirozonas valstīm saistošiem monetārās politikas lēmumiem, tostarp procentu likmēm.
Britu žurnāla “The Economist” redaktors Edvards Lukass latam veltītā publikācijā raksta, ka no pievienošanās eirozonai ir vairāk plusu nekā mīnusu, proti, Latvijas monetāro manevru iespējas ļoti ierobežoja lata piesaiste SDR un vēlāk eiro, tādējādi atteikšanās no nacionālās valūtas šajā ziņā nav nekāds liels zaudējums. Arī Igaunijas pieredze rāda, ka pievienošanās eiro rezultējas ieguvumos: ārējā tirdzniecībā izzūd transakcijas izmaksas, samazinās aizņemšanās izmaksas un tiek veicinātas investīcijas. Turklāt dalība eirozonā mazai valstij piešķir neproporcionāli nozīmīgu balsi Eiropas Savienības sirdī. Igaunijas amatpersonas izbauda iespēju izklāstīt saviem Zviedrijas, Lielbritānijas un Dānijas kolēģiem, pie kā norit darbs eirozonas iekšienē. Valstīm, kas vēl pirms 25 gadiem nebija kartē kā neatkarīgas valstīts, iespēja sēdēt pie Eiropas nozīmīgāka galda nav tikai simboliski būtiski, tas ir arī nacionālās drošības jautājums, rezumē “The Economist” redaktors.
Latvijai virzoties uz eirozonu, daudz skanējuši solījumi, ka pievienošanās vienotajai Eiropas valūtai būs ieguvums valstij, iedzīvotājiem un arī uzņēmējiem, jo izzudīs latu un eiro konvertācijas tēriņi, pagaisīs bažas par lata devalvāciju, eiro būs papildu stabilitātes punkts investoru un kredītreitingu aģentūru acīs. Tomēr vienlaikus ekonomikas eksperti noradījuši, ka eiro nav burvju zizlis, pēc kura pavicināšanas Latvijas uzņēmumus sagaida attīstība un izaugsme, un uzņēmumiem ilgtermiņā pašiem vien jāstrādā pie savas konkurētspējas veicināšanas.
Ekonomisti prognozē, ka 2015.gadā eirozonai spēs pievienoties arī kaimiņvalsts Lietuva. Tas nozīmē, ka Latvijas amatpersonas un uzņēmēji varēs dalīties ar kaimiņvalsts partneriem pieredzē un padomos, kā sekmīgāk sagatavoties un īstenot pāreju no nacionālās valūtas uz eiro.
