Latvija lēnām pārvēršas par veco ļaužu zemi. “Romantizētā Mirtas tante ar vienu govi ir vēsture.” 11
Latvija lēnām pārvēršas par veco ļaužu zemi. Slēgtās skolas pārtop pansionātos, to savā jaunākajā pētījumā akcentē pētnieciskās žurnālistikas organizācija “Re:Baltica”, izpētot piecus scenārijus lēmumiem, kādai Latvijai būt nākotnē. Pēdējos gados valstī ik gadu atver vidēji sešus jaunus pansionātus.
“Re:Baltica” atradusi vismaz 14 mācību iestādes, kas pēdējos gados pārtapušas vai drīzumā pārtaps par pansionātiem. Latvijā ir 133 pašvaldību un privāto pansionātu, kuros dzīvo apmēram 6000 senioru. Organizācija izveidojusi interaktīvu karti, kur Latvijā ierīkoti pansionāri bijušajās skolas ēkās.
Pēc pētījuma autoru uzsvērtā – ja nekas būtiski netiks mainīts, 2030.gadā Latvija, kuras mazpilsētas jau tagad vakaros ir biedējoši tukšas un kur aug tikai Pierīga, būs vēl klusākas. Iedzīvotāju būs mazāk, bet lielāka daļa būs jau gados. Tas maina arī sabiedrības gaisotni.
“Politiķiem savos solījumos būs jākoncentrējas uz konservatīvu, bet vēlēšanās aktīvu sabiedrības daļu, un viņu vajadzībām, padarot valsti mazāk interesantu jau tā sarūkošajai jauniešu daļai,” ir viens no pētījuma secinājumiem.
Pēc pētījuma autoru uzsvērtā – Gulbenes novads ir miniatūrs Latvijas spogulis, kur piektā daļa iedzīvotāju ir pensijas vecumā. Pansionātu uzturēšanai jau aiziet 25% daļu no pašvaldības sociālā budžeta jeb ap 600 000 eiro gadā. Viens pansionāta iemītnieks mēnesī izmaksā 470 eiro. Lielāko daļu pašvaldība piemaksā, jo pensijas ir mazas. “Situācija ar veciem cilvēkiem ir katastrofāla. Pamesti, veci cilvēki lauku mājās, kas nav spējīgi paši izdzīvot,” atklāti saka bijušais Gulbenes novada domes priekšsēdētājs Andris Apinītis.
Uz to norāda arī pilsētvides eksperts Toms Kokins. Viņš skaidro, ka veco ļaužu ievietošana pansionātos būtiski mainīs Latvijas laukus, ko veidos moderni lielzemnieki, pa retai bioloģiskajai saimniecībai, un tie, kuri var atļauties uzturēt brīvdienu māju. “Romantizētā Mirtas tante ar vienu govi ir vēsture,” viņš izsakās.
Eksperts arī norādījis uz tematu, kas pašlaik vēl netiek plaši analizēts. Piemēram, Mārupe, kur iedzīvotāji pārsvarā pārvietojas ar auto, kas vecumdienās varot izrādīties slazds. ”Risinājums būtu labs sabiedriskā transporta tīkls un vietējie centri, ko var aizsniegt ar kājām. Pretējā gadījumā nevarēsim uzturēt milzīgu sociālo darbinieku un palīgtransporta tīklu.”
