Mobilā versija
+5.9°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
2. jūlijs, 2014
Drukāt

Latvijā lielākais optiskā interneta pieslēgumu skaits ES

Foto: FotoliaFoto: Fotolia

Latvijā optiskā tīkla īpatsvars 60% gadījumu ir starp augstākajiem rādītājiem Eiropā, tāpat izceļamies interneta ātruma jomā, savukārt cenas par tā lietošanu ir starp zemākajām ES, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas (SPK) komisijas dati.

SPK apkopotie dati par elektronisko sakaru nozari liecina, ka pēdējos gados dinamiski ir audzis optisko tīklu īpatsvars interneta pakalpojumu sniegšanā – 2013. gada beigās optisko pieslēgumu īpatsvars veidoja gandrīz 60% no visiem fiksētajiem interneta pieslēgumiem, kamēr ES vidējais optisko pieslēgumu īpatsvars veido tikai 27% no visiem fiksētajiem interneta pieslēgumiem. Līdzīgi kā Latvijā, arī Beļģijā (70%), Rumānijā (67%), Bulgārijā (62%), Nīderlandē (59%), Zviedrijā (58%), Portugālē (56%) un Lietuvā (53%) optisko pieslēgumu īpatsvars ir vērtējams kā augsts. Viszemākais optisko tīklu īpatsvars 1-3% robežās ES ir Horvātijā, Kiprā, Grieķijā un Itālijā.

Vērtējot fiksētās platjoslas pieslēgumu ātrumus, SPK dati liecina, ka gandrīz 70% no platjoslas pieslēgumu lietotājiem ir ātras un īpaši ātras piekļuves internetam īpatsvars (virs 100 Mbit/s), kamēr vairumā ES dalībvalstu netiek plaši piedāvāti pakalpojumi, kur interneta ātrums ir virs 100 Mbit/s. Interneta tehnoloģiju kompānijas «Akamai Technologies» jaunākais ceturkšņa ziņojums liecina, ka Latvijā ir sestais ātrākais internets pasaulē.

Turklāt interneta pakalpojumu sniedzēju konkurence ir veicinājusi lietotājiem pievilcīgas pakalpojumu cenas, komentē SPK komunikāciju speciāliste Inese Krūmiņa. ES interneta piekļuves vidējās cenas aprēķinātas pēc pirktspējas paritātes svārstās no 22 eiro līdz 102 eiro par atsevišķiem piedāvājumiem ar lejupielādes ātrumu no 30 līdz 100 Mbps. Viszemākās platjoslas piekļuves vidējās cenas ir Rumānijā, Lietuvā – 22 eiro, un Latvijā – 23 eiro. Savukārt visaugstākās interneta piekļuves vidējās cenas ir Maltā (102 eiro), Kiprā (91 eiro) un Slovēnijā (71 eiro).

Ir audzis gan fiksētā, gan mobilā interneta pieslēgumu skaitu. 2013. gada sākumā interneta lietotāju skaits bija 1,584 miljoni, bet gada beigās tas sasniedza jau 1,992 miljonus. Pēdējo piecu gadu laikā interneta lietotāju skaits ir trīskāršojies, savukārt mobilā interneta lietotāju skaits – gandrīz četrkāršojies. Regulatora apkopotie rādītāji liecina, ka ļoti strauji aug mobilā interneta lietotāju skaits, kas tagad ir jau gandrīz trīs reizes vairāk nekā fiksētā interneta lietotāju skaits.

Lai arī pēdējos gados interneta pakalpojumu sniedzēju skaits mainījies salīdzinoši nedaudz un tirgū ir liels skaits interneta pakalpojuma sniedzēju, SPK rīcībā esošie dati liecina, ka 2013.gadā iezīmējās tendence pakalpojumu sniedzēju skaitam samazināties. Pērnā gada sākumā interneta pakalpojumus sniedza 261 komersants, bet gada beigās – 219 komersantu. Vislielākais tirgus dalībnieks ir vēsturiskais operators SIA “Lattelecom”, bet 72% komersantiem interneta lietotāju skaits ir mazāks par tūkstoti.

Kopējais interneta pakalpojumu un datu pārraides pakalpojumu tirgus apgrozījums 2013. gadā bija 123 miljoni eiro, kas ir 4% samazinājums salīdzinājumā ar 2012. gadu.

Pievienot komentāru

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (4)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+