Mobilā versija
+5.7°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
20. augusts, 2014
Drukāt

Latvijā, Lietuvā un Igaunijā izdod Baltijas ceļa 25. gadadienai veltītas pastmarkas

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Atzīmējot vēsturiskās “Baltijas ceļa” akcijas 25.gadadienu, trīs Baltijas valstu pasta uzņēmumi vienlaikus izdod šim notikumam veltītas pastmarkas un pastmarku bloka kopizdevumu, informē valsts AS “Latvijas Pasts” pārstāve Agija Tērauda.

Katras valsts pastmarka veido vienu fragmentu no “Baltijas ceļa” ķēdes, un pastmarku blokā šie trīs fragmenti savienojas vienotā attēlā. Jauno pastmarku pirmās dienas zīmogošana notiks 23.augustā Latvijas Tautas frontes muzejā, Vecpilsētas ielā 13/15, Rīgā, no plkst.9 līdz 17.

Tērauda atzīmē, ka “Baltijas ceļa” pastmarku dizaina autors ir igauņu mākslinieks Indreks Ilvess, kura mākslinieciskā ideja trīs Baltijas valstu pasta uzņēmumu skatījumā atzīta par visatbilstošāko pastmarku kopizdevuma veidošanai.

Latvijas izdoto “Baltijas ceļa” pastmarku kopā ar pirmās dienas aploksni un zīmogu “Latvijas Pasta” valdes priekšsēdētājs Arnis Salnājs atceres pasākumu laikā 23.augustā prezentēs visu trīs Baltijas valstu premjerministriem.

“Baltijas ceļa” Latvijas pastmarkas tirāža ir 300 000 eksemplāru un nominālvērtība – 0,50 eiro, kas atbilst vienkāršas B klases vēstules nosūtīšanai Latvijas teritorijā.

Savukārt “Baltijas ceļa” trīs pastmarku bloks katrā no Baltijas valstīm tiek izdots 25 000 eksemplāru tirāžā; Latvijā emitētā pastmarku bloka kopējā nominālvērtība ir 2,34 eiro, katrai bloka atsevišķās pastmarkas nominālvērtībai veidojot 0,78 eiro – ar šādas nominālvērtības pastmarku iespējams nosūtīt vienkāršu A klases vēstuli uz Eiropas Savienības valstīm.

Latvijas atsevišķā pastmarka drukāta Latvijas tipogrāfijā “Baltic Banknote”, savukārt pastmarku kopizdevums – Nīderlandes tipogrāfijā “Joh. Enschede”.

“Latvijas Pasta” pārstāve atgādina, ka “Baltijas ceļš” bija unikāla trīs Baltijas valstu iedzīvotāju akcija 1989. gada 23. augustā, kad, sadodoties rokās un veidojot dzīvo ķēdi 600 kilometru garumā vienlaikus visās trīs valstīs, tika pieprasīta Baltijas valstu neatkarības atjaunošana.

23. augusts Baltijas valstu vēsturē ir bēdīgi slavens datums ar 1939. gada PSRS un nacistiskās Vācijas ārlietu ministru noslēgto tā saukto Molotova-Ribentropa paktu un tā slepenajiem papildprotokoliem, kas paredzēja Eiropas valstu sadalīšanu abu agresoru ietekmes zonās un attiecīgi noveda pie Baltijas valstu okupācijas. Savukārt 50 gadu vēlāk “Baltijas ceļš” bija viens no soļiem, kas demonstrēja Latvijas, Lietuvas un Igaunijas nāciju nepārprotamu vēlmi atjaunot savu valstu neatkarību.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+