Latvija maz var samazināt izmešus 2
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards uzskata, ka ES noteikto siltumnīcefekta gāzu samazinājumu par 40% nav reāli izpildīt.
2014. gada oktobrī tika pieņemts Eiropadomes lēmums, ka līdz 2030. gadam Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm siltumnīcefekta gāzes (SEG) jāsamazina vismaz par 40% salīdzinājumā ar 1990. gadu. Joprojām nav pilnībā skaidrs, kāds būs šis SEG samazinājumu plāns (ieguldījums kopējā mērķa sasniegšanā) ES dalībvalstīm, taču Latvija jau ir norādījusi, ka noteikto 40% samazinājumu tai nav reāli izpildīt.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards intervijā BNS norāda, ka Latvijai SEG emisiju apjoma samazināšana līdz 2030. gadam būtu trīs līdz četras reizes dārgāka nekā citās ES valstīs. Latvija patlaban strādā pie pozīcijas, kurā Eiropas Komisijai (EK) tiks skaidrota tās īpašā situācija, aizstāvot viedokli, ka Latvija nevar virzīties uz tik lielu SEG emisiju samazinājumu.
Emisiju kvotas iedala divos galvenajos blokos – Eiropas Savienības emisiju tirdzniecību sistēmā (ETS) ietilpstošās – lielie energoietilpīgie uzņēmumi, spēkstacijas u. tml. un ETS neietilpstošajās kvotās, kur ietilpst privātais transports, lauksaimniecības izmeši, apkures katli. Latvijas specifika ir tāda, ka mums gandrīz 79% ir šīs otrās kvotas.
“Vēsturiski redzam, ka Latvijā ir ļoti lielas teritoriālās atšķirības – Rīgā un Pierīgā dzīvo ļoti daudz cilvēku, bet citās pilsētās un novados ne tik daudz, tāpat redzam, kā attīstās lauksaimniecība. Pie šāda iedzīvotāju blīvuma ir zināmas transporta izmaksas, tāpat daudz kur nav centralizētās apkures un cilvēki paši apkurina savas mājas. Tā tas ir vēsturiski izveidojies. Līdz ar to ekonomiskāk ir veikt investīcijas centralizētā, lielā iekārtā, lai radītu mazāk emisiju, nekā koncentrēties uz maziem punktiem. Tā ir Latvijas specifika. Ja paraugāmies uz līdz šim paveikto, tad esam samazinājuši emisijas par 58%, salīdzinot ar 1990. gadu, kad notika lielākais samazinājums,” skaidro ministrs.
“Ņemot vērā, ka mums jau ir bijis emisiju samazinājums par 58% un iedzīvotāju blīvums nav vienmērīgs u. tml., /../ mēs jaunos mērķus periodā līdz 2030. gadam nevaram izpildīt. Eiropa kopumā ir apņēmusies samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par vismaz 40%, bet citas valstis, tostarp mūsu kaimiņvalstis, ir nākušas klajā ar citiem uzstādījumiem. Tas nozīmē, ja mēs skatāmies uz normāliem tirgus mehānismiem, nav pilnīga līdzsvara starp to, ko dara Eiropa, un ko dara mūsu kaimiņvalstis. Kā mēs varam nākt klajā ar kādiem mehānismiem, kā regulēt, par kādu cenu pirksim elektroenerģiju no kaimiņvalstīm – Krievijas, Baltkrievijas, Ukrainas, ja tajās ir pilnīgi citi uzstādījumi? Spēles noteikumiem ir jābūt vienādiem,” vaicā ministrs.
“Sarunas vēl turpinās. Eiropadome 2014. gadā ir apstiprinājusi principus, pēc kuriem katrai valstij ir noteikts paredzētais samazinājums – gan IKP, gan iedzīvotāju skaits, gan zināmā mērā arī tas, kas ir izdarīts utt. Pašlaik EK gatavo priekšlikumus, kas būs gatavi jūlijā. Notiek ļoti nopietns darbs, mēs ar viņiem tiekamies, diskutējam,” informē Kaspars Gerhards.
