V. Kononovs savā dzīvoklī Rīgā. 2007. gada 9. maijs. Filmu studijas „DEVIŅI” arhīvs.

Vairāki prokrieviskie aktīvisti sola mēģināt Latvijā uzstādīt pieminekli par kara noziegumiem notiesātajam, nu jau aizsaulē aizgājušajam Vasilijam Kononovam.

Lasītākie

Krimināls

Krituši visi antirekordi – savākts 600 000 narkomānu izlietoto šļirču. Atrasta arī traģiskā “narkozombiju” viela 8

Kokteilis

Numeroloģijas tests: aprēķini savu laimīgo skaitli un uzzini, ko tas par tevi atklāj

Kokteilis

Personības tests: jūsu dzimšanas mēneša zieds atklāj par jums vairāk, nekā spējat iedomāties 17

Lasīt citas ziņas

Kā raksta laikraksts “Segodna”, pieminekli iecerēts uzstādīt 2018.gadā un tas varētu atrasties Kārsavā, Zilupē vai Rīgā, lai arī galvaspilsētas variants esot maziespējams, jo tur varētu būt grūtības saņemt nepieciešamās atļaujas. Ja neviena no pašvaldībā neļaus uzstādīt pieminekli, tas varētu tik uzstādīts kādā privātā īpašumā, stāstījis prokrieviskais aktīvists Jānis Kuzins.

Visticamāk, pieminekli veidošot Māris Abiļevs. Kādreizējais austrumu cīņu sportists Abiļevs mākslinieka gaitām nopietnāk pievērsās pirms gadiem desmit. Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, Rīgas apgabaltiesa 2004.gadā izskatīja krimināllietu, kurā Abiļevam par naudas izspiešanu un patvarību tika piespriesta piecu gadu brīvības atņemšana nosacīti ar pārbaudes laiku uz diviem gadiem, kā arī 400 latu naudas sods. Viņš bija apsūdzēts par izspiešanu, kas notikusi 1997.gadā.

Tuvākajās dienās virs Eiropas būs visai interesanta sinoptiskā situācija. Ko tas nozīmē Baltijai?

Nobela Miera prēmijai nominēts pret Ukrainu vērstās agresijas līdzdalībnieks

Krimināls

Krituši visi antirekordi – savākts 600 000 narkomānu izlietoto šļirču. Atrasta arī traģiskā “narkozombiju” viela

Kā ziņots, Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta 2004.gada 30.aprīlī atzina Kononovu par vainīgu kara nozieguma izdarīšanā – viņa vadītā partizānu grupa 1944.gadā Mazo Batu ciemā nežēlīgi nogalināja vairākus civiliedzīvotājus un nodedzināja viņu mājas.

Tiesas spriedums liecina, ka Kononova vadītie partizāni noslepkavoja deviņus sādžas civiliedzīvotājus, no tiem sešus sadedzinot. Viņu starpā bija trīs sievietes, no kurām viena bijusi pirmsdzemdību grūtniecības stāvoklī.

Kononovs par notiesāšanu vēlāk sūdzējās Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT), taču zaudēja. Tiesa atzina, ka viņš sodīts, nepārkāpjot Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju.

Par Otrā pasaules kara noziegumiem Latvijā notiesātais Kononovs mūža izskaņā kļuva par Krievijas pilsoni. Viņš nomira 2011.gadā 88 gadu vecumā.

2011.gadā Drošības policija (DP) atteica sākt kriminālprocesu pret Kuzinu saistībā ar ziedojumu vākšanu par Otrā pasaules kara noziegumiem Latvijā notiesātā Kononova piemineklim. Kuzins tolaik stāstīja, ka nauda tikusi vākta kapa piemineklim, līdz ar to DP tika pieņemts lēmums par atteikšanos sākt kriminālprocesu, jo izdarītajā nebija noziedzīga nodarījuma sastāva – kara noziegumu publiskas slavināšanas un attaisnošanas.