Jaunieši Lāčplēša dienas priekšvakarā viesojas pie karavīriem 1
“Latvija ir īpaša vērtība, kas jāsargā mums visiem kopā. Lāčplēša dienā mums jāatceras, ka jābūt vienotiem valsts labā,” saka Rīgas 34. vidusskolas 10. klases skolniece Anastasija Tulupova, skaidrojot, kāda bijusi ideja viņas fotogrāfijai, kurā rokas, uz kurām uzkrāsots Latvijas karogs, aptvērušas svecīti. Anastasija ir viena no 13 Latvijas jauniešiem, kas uzvarējuši Saeimas rīkotajā fotokonkursā “Mana Lāčplēša diena”, kurā 122 skolēni bija iesūtījuši 11. novembrim veltītus fotoattēlus.
Cita konkursa laureāte – Rīgas 2. Valsts ģimnāzijas skolniece Kintija Teilāne arī fotografējusi svecīti Latvijas karoga krāsās, kas bijusi pagājušā gada novembra svētkos kā dekorācija meitenes skolā. “Lāčplēša diena ir svētku nedēļas sastāvdaļa. Šī nedēļa ir īpaša ar to, ka skolā tiek daudz runāts par Latviju, par to, no kurienes nākam, kas mēs esam. Mums bija ļoti jauka literatūras stunda, kurā pārrunājām, ko mums katram nozīmē Latvija. Secinājām, ka klasesbiedriem ir diezgan patriotiskas ģimenes. Stundā prezentējām arī Latvijai veltītus radošus darbus. Klasē nolasīju domrakstu par Latviju, kas daudzus aizkustināja,” stāsta Kintija, kura cer arī uz sirsnīgu 18. novembra vakaru, kad ģimnāzisti kopīgi dosies uz 11. novembra krastmalu veidot skolas nosaukumu no svecītēm un kopā dziedāt “Saule, Pērkons, Daugava”.
Roberts Rēķis no Talsu novada vakara un neklātienes vidusskolas 12. klases fotografējis skaisti izgaismotu Talsu koklētāja pieminekli, kas veltīts Latvijas aizstāvjiem. “Man Lāčplēša diena tieši saistās visvairāk ar lāpu gājienu mūsu pilsētā, kad lielākā daļa pilsētas iedzīvotāju vienoti dodas uz šo pieminekli, kur dedzina svecītes, dzied himnu,” teic Roberts.
Starp 13 uzvarētājiem trīs bija no Jelgavas Valsts ģimnāzijas 12. klases – Katrīna Vildava, Laura Reinholde un Rihards Goldmanis. Jaunieši stāsta, ka viņu klase ir ļoti aktīva: tikko tā arī uzvarējusi spēlē “Jaunie Rīgas sargi” Zemgales reģionā. Rihards: “Lāčplēša diena man saistās ar saliedētību. Bet sveču gaismas šajā dienā simbolizē siltumu un cerību.” Katrīna: “Lāčplēša dienā visa valsts ir vienota, parāda, ka tā ir spēcīga un lepna.”
Aleksejs Murins no Olaines 2. vidusskolas 11. klases: “Lāčplēša diena man saistās ar dzimteni, tā ir Latvijai svarīga diena, bet ir arī manā sirdī.”
Jautāju konkursa uzvarētājiem, vai arī šodienas jaunieši būtu gatavi aizstāvēt Latviju, kā to 1919. gadā līdz ar pieaugušiem vīriem darīja arī ģimnāzisti un studenti. Lielākoties skolēni atbild, ka jaunieši ir dažādi: kāds noteikti būtu gana patriotisks, lai cīnītos par Latviju, bet cits nobītos vai vienkārši neuzskatītu par vajadzīgu to darīt.
“Lielākā daļa jauniešu tomēr apzinās, ka valsts ir svēta lieta, tāpēc aizstāvētu Latviju,” domā Roberts. “Es arī aizstāvētu, jo te ir manas mājas, te esmu uzaudzis. Nevēlētos Latviju nevienam atdot.” Rihards secina, ka diemžēl Latvijā patriotu ir maz un pats viņš arī tomēr nejūtas kā “vislielākais patriots”. Aleksejs saka: mūsdienu cilvēki ir lieli individuālisti, viņiem ir svarīgi viņi paši, nevis valsts, tāpēc daudz aizstāvju valstij varētu arī nebūt.
“Var būt arī tā, ka tas, kurš sola karot, vajadzības gadījumā, patiesībā nobītos, bet tas, kurš tagad saka, ka nekarotu, kad valsts būtu apdraudēta, to tomēr aizstāvētu,” spriež Kintija.
Jaunieši atzīst: nevajag jau karu, lai iestātos par Latviju, jo strādāt valsts labā var ik dienu. “Pat paceļot nomestu papīru, tu palīdzi Latvijai. Pat, ja tavs darbs liekas mazs, no daudziem maziem darbiem veidojas kas liels,” uzskata Kintija. Aleksejs saka: viņš ir labs, aktīvs skolēns, veidojis skolas muzeju: tā jau arī faktiski ir darbošanās valsts labā.
Uzvarētāju radītās fotogrāfijas nu izstādītas arī Saeimas namā, bet jaunieši Lāčplēša dienas priekšvakarā devās viesos pie Nacionālo bruņoto spēku karavīriem uz armijas bāzi Ādažos. Tur jauniešiem bija iespēja apskatīt karavīru bruņojumu, vērot apmācības šautuvē, aplūkot armijas tehniku un pat braukt ar “Hammer” džipiem un visurgājējiem.
