Mobilā versija
Brīdinājums +0.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
28. marts, 2014
Drukāt

Latvija NATO – ceļš kopš 1991. gada (2)

NATO_4

Šajās dienās atzīmējam desmit gadus kopš Latvijas iestāšanās NATO. Pirms 10 gadiem, 2004. gada 29. martā, Latvijas delegācija Vašingtonā ASV valsts sekretāram Kolinam Pauelam iesniedza iestāšanās dokumentus Ziemeļatlantiskā līguma aliansē jeb NATO. Šo brīdi arī uzskata par momentu, kad mūsu valsts oficiāli tika uzņemta NATO.

Dienās, kad pārdzīvojam saspīlējumu Krievijas un Ukrainas starpā, varam tikai priecāties, ka arī uz Latviju attiecas 1949. gadā izveidotā Ziemeļatlantijas līguma svarīgākais 5. pants. Tas vēsta: “Puses vienojas, ka bruņotu uzbrukumu vienai vai vairākām no tām Eiropā vai Ziemeļamerikā uzskatīs par uzbrukumu visām dalībvalstīm, un tādēļ tās apņemas, ka šāda uzbrukuma gadījumā katra no tām, izmantojot individuālās un kopējās pašaizsardzības tiesības, kas paredzētas ANO Hartas 51. pantā, sniegs palīdzību Pusei vai Pusēm, kas pakļautas uzbrukumam, individuāli un kopā ar citām Pusēm, veicot pasākumus, kurus tās uzskata par nepieciešamiem, ieskaitot bruņota spēka pielietošanu, lai atjaunotu un saglabātu Ziemeļatlantijas reģiona drošību.”

Tālāk neliels atgādinājums par to, kādu ceļu mūsu valsts veikusi.

* 1991. gada 20. decembrī Latvija kopā ar citām Baltijas un bijušajām padomju bloka Austrumeiropas valstīm piedalās NATO Sadarbības padomes pirmajā sēdē. Tā bija pirmā saskarsme ar NATO.

* 1994. gada 14. februārī Latvija pievienojas tajā pašā gadā izveidotajai pro­grammai “Partnerattiecības mieram” (PM), kas sniedza iespēju saņemt NATO civilo un militāro speciālistu konsultācijas, palīdzību un praktisku atbalstu aizsardzības sistēmas attīstībai. 1995. gadā dalība programmā PM ļāva Latvijai iesaistīties arī NATO Plānošanas un pārskata procesā, kas turpmākajos gados sekmēja Latvijas bruņoto spēku savietojamību ar NATO dalībvalstīm. Programma sākotnēji bija radīta kā mierinājums Austrumeiropas valstīm, kuras, pēc Rietumu domām, pārāk strauji un dedzīgi vēlējās tikt aliansē.

* 1995. gada gaitā NATO pēc situācijas analīzes pieņēma konceptuālu lēmumu, ka alianses paplašināšanās gan notiks par spīti Krievijas kurnēšanai, taču tas būs pakāpenisks process.

* 1995. gada aprīlī Saeimā akceptētajā “Latvijas Republikas ārpolitikas koncepcijā” iestāšanās NATO bija minēta kā viens no prioritārajiem ārpolitikas virzieniem līdzās pretendēšanai uz uzņemšanu ES.

* 1997. gadā NATO uzņēma Čehiju, Poliju un Ungāriju. Krievija izstrādāja savu ilgtermiņa stratēģiju attiecībām ar Baltijas valstīm, paredzot nepieļaut to uzņemšanu aliansē, kas Maskavā tika uztverta kā drauds. Pilsonības jautājums un ekonomiskie ietekmes līdzekļi kļuva par vienu no svirām politisko mērķu sasniegšanai Baltijas valstīs.

* 1999. gada 23. – 25. aprīlī NATO sanāksmē Vašingtonā Latvija un pārējās kandidātvalstis saņēma piedāvājumu izstrādāt Rīcības plānu dalībai NATO, kas atspoguļotu sagatavošanās procesu un pasākumus dalībai NATO. Rietumeiropas ekspertu vidū tomēr vēl valdīja uzskats, ka Baltijas valstu uzņemšana NATO Krievijas iebilžu dēļ ir tālas nākotnes jautājums, ja vien vispār iespējama. Tāpat radās bažas, vai Latvijas bruņoto spēku vājums nekļūs par šķērsli iekļaušanai aliansē.

* 2001. gada 11. septembra terora akti ASV mainīja attieksmi arī pret Baltijas valstīm tām par labu.

Priekšplānā izvirzījās starptautiskā terora draudi, kas veicināja NATO pārtapšanu no aizsardzības struktūras par kolektīvās drošības organizāciju.

* 2002. gada 21. novembrī NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmē Prāgā Latvija līdz ar Bulgāriju, Igauniju, Lietuvu, Rumāniju, Slovākiju un Slovēniju saņēma oficiālu ielūgumu sākt iestāšanās sarunas.

* 2003. gada februārī Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) pārstāvji sāka dalību starptautiskajās operācijās Afganistānā. NBS dalības mandātu Saeima šobrīd pagarinājusi līdz 2014. gada 31. decembrim.

* 2003. gada 18. maijā dalībai NATO vadītās Irākas atjaunošanas un demokrātijas veicināšanas misijā tika nosūtīts pirmais Latvijas kontingents 36 karavīru sastāvā. 2004. gadā Irākā dien jau 373 latviešu karavīri. Misija turpinājās līdz 2008. gadam.

* 2004. gada 29. martā Latvija līdz ar citām topošajām dalībvalstīm Vašingtonā iesniedza iestāšanās dokumentus NATO. Gods pasniegt dokumentus tika Latvijas premjeram Indulim Emsim. Ar šo brīdi Latvija skaitās oficiāli uzņemta NATO.

* 2004. gada 2. aprīlī pie NATO galvenās ēkas Briselē tika uzvilkts arī Latvijas karogs. Rīgā svētkus atzīmēja ar NATO karoga pacelšanu pie Rīgas pils un pils Sv. Gara tornī, tāpat pie NBS štāba Valdemāra ielā. NATO ģenerālsekretārs Jāps de Hops Shefers vēstījumā Latvijai atgādināja, ka alianse sniedz “labumus”, tomēr šie “labumi” prasa nopietnu politisku un militāru atbildību arī no pašas Latvijas.

Fakti



Pasākumi


Rīt, 29.martā Rīgā (Daugavgrīvā) un Liepājā (84. piestātnē) no plkst. 13 līdz 15 publiskai apskatei tiks atvērti jūras spēku flotiles kuģi.

Sestdien Rīgā, pie Brīvības pieminekļa, notiks svinīgs pasākums ar valsts augstāko amatpersonu un Nacionālo bruņoto spēku vadības piedalīšanos.

Finanses


Šobrīd Latvija iemaksā tikai 0,13% no visiem kopējiem NATO ikgadējiem izdevumiem. Salīdzinājumam – ASV maksā vairāk nekā 20% no kopējiem maksājumiem, Lielbritānija ap 10%, Vācija ap 15%, Norvēģija – 1,5 %.

NATO drošības investīciju programmas ietvaros Latvija līdz šim ir saņēmusi ap 29 miljoniem eiro, lai īstenotu dažādus militāro spēju attīstības projektus. Tas ir aptuveni par 3 miljoniem eiro vairāk, nekā Latvija ir iemaksājusi NATO budžetā. Nozīmīgākais projekts, kas top ar NATO finansiālu atbalstu, ir militārā lidlauka gaisa spēku aviācijas bāze Lielvārdē būvniecība.

Latvijas dalība NATO vadītajās operācijās 


NATO vadītajās operācijās līdz šim ir piedalījušies 3520 Latvijas karavīru. No tiem:

Bosnijā un Hercegovinā – 612

Albānijā – 8

Kosovā – 457

Afganistānā – 2443

Dati: sargs.lv

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Tāds pašvaks un neprofesionāls Wikipedia tulkojums.
    BTW: 1996.gadā, vēl nebūdama NATO dalībvalsts, Latvija uzsāka dalību NATO operācijā Balkānos. IFOR, tad SFOR, vēlāk KFOR + viena rotācija AFOR.

  2. NATO nevadīja nekādu operāciju Irākā – tie bija koalīcijas spēki, kuriem šādu mandātu deva ANO… Uz koalīcijas operācijas beigām NATO turp nosūtīja nelielu apmācības misiju!

    Blefs tīrākais ir šis teksts: 2003. gada 18. maijā dalībai NATO vadītās Irākas atjaunošanas un demokrātijas veicināšanas misijā tika nosūtīts pirmais Latvijas kontingents 36 karavīru sastāvā. 2004. gadā Irākā dien jau 373 latviešu karavīri. Misija turpinājās līdz 2008. gadam.

Aplamie apgalvojumi. Pēc intervijas ar Fātimu teoloģe par sievietes lomu islāmā (4)Pēc “LA” publicētās intervijas ar Līgu Fātimu Legzdiņu un “Latviešu mentalitāte sasaucas ar islāmu, prāto konvertīte Līga Fātima” lasītāji uzdeva jautājumus, vai
Draugiem Facebook Twitter Google+