Mobilā versija
+5.3°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
9. aprīlis, 2012
Drukāt

Latvijā naudas trūkuma dēļ pērn izmesti 32 potenciālie donoru orgāni

sirds

Latvijā naudas trūkuma dēļ orgānu transplantācijām pērn nav izmantoti 32 dažādi donoru orgāni – sirdis, aknas, plaušas, aizkuņģa dziedzeri, kas būtu varējuši glābt kāda pacienta dzīvību, otrdien sirds transplantācijas desmitgadei Latvijā veltītā pasākumā atzina Latvijas Transplantācijas centra vadītājs Rafails Rozentāls.

 

Viņš norādīja, ka pasaulē transplantācijas lielākā problēma ir orgānu trūkums, taču ne Latvijas gadījumā.

 

“Šis nav orgānu trūkums, tā ir dezorganizācija!” skarbi teica Rozentāls.

 

2011.gadā no 20 donoriem būtu varēts izmantot visus orgānus, taču reāli izmantoti tikai četri. Piemēram, pagājušajā gadā būtu varēts veikt septiņas sirds transplantācijas, bet veiktas tikai trīs.

“Mēs izmetām četras sirdis, ar kurām būtu varējuši izārstēt pacientus,” sacīja Rozentāls. Lielākam skaitam sirds transplantāciju naudas nebija, jo no valsts budžeta tās neapmaksā.

“Tāpat mēs izmetām 19 aknas, kaut arī Latvijā katru gadu aknu transplantāciju vajadzētu 30 līdz 40 cilvēkiem,” minēja Transplantācijas centra vadītājs. Pērn Latvijā tika veikta pirmā un līdz šim vienīgā aknu pārstādīšanas operācija.

Pārstādīšanai bijušas gatavas arī piecas plaušas un četri aizkuņģa dziedzeri, taču neviens no tiem nav izmantots.

Stradiņa slimnīcas Sirds ķirurģijas centra vadītājs Romāns Lācis norādīja, ka Latvijā ik gadu vajadzētu veikt aptuveni 15 sirds transplantācijas operāciju, taču reāli 10 gadu laikā veiktas tikai 11. “Mums ir nepiedodami maza pieredze,” viņš uzsvēra.

Uz sirds transplantāciju pašlaik rindā gaida deviņi cilvēki, taču Stradiņa slimnīca, kas ir vienīgā transplantācijas operāciju veicēja Latvijā, neprognozē, vai šogad vispār varētu veikt kādu sirds transplantāciju.

Stradiņa slimnīcas vadītājs Modris Dzenītis aģentūrai BNS pastāstīja, ka viena sirds pārstādīšanas operācija maksā aptuveni 22 tūkstošus latu. Stradiņa slimnīcai gadā atvēlēti līdzekļi apmēram 1000 sirds ķirurģiskajām operācijām, un slimnīca šogad piedāvājusi Veselības ministrijai (VM) šo skaitu samazināt par 20–30, lai tā vietā varētu veikt trīs sirds transplantācijas. VM šādam risinājumam nav piekritusi.

“Mēs pagājušogad tā izdarījām, un veicām trīs sirds transplantācijas, un pēc tam dabūjām sniegt paskaidrojumus ministrijai, kāpēc tā esam darījuši,” klāstīja Dzenītis.

Viņš cer, ka šogad varēs veikt kādu sirds transplantācijas operāciju par pacienta paša līdzekļiem. Līdz šim tādu gadījumu gan neesot bijis.

Kopš 2002.gada Latvijā veiktas 11 sirds transplantācijas operācijas deviņiem vīriešiem un divām sievietēm vecumā no 36 līdz 61 gadam. Pirmais pacients pēc operācijas nodzīvoja gandrīz astoņus gadus un nomira nevis sirds problēmu, bet vīrusa dēļ.

Tikmēr 23 pacienti, kas gaidīja rindā uz sirds transplantāciju, nomiruši, tā arī nesagaidot operāciju.

Lācis norādīja, ka situācijas uzlabošanai nepieciešama valsts akceptēta un finansēta sirds mazspējas ķirurģiskās ārstniecības programma, tāpat jāpilnveido donoru koordinācijas centrs un jāpaplašina mehānisko palīgcirkulācijas ierīču lietošana, kas kalpo kā starpposms gaidīšanai transplantācijas rindā.

No dažādām sirds asinsvadu slimībām cieš 19% Latvijas iedzīvotāju, un daļa sirgst tieši ar hronisku sirds mazspēju. Transplantācija tiek veikta tikai smagos hroniskas sirds mazspējas gadījumos, kad nekāda cita medikamentoza un ķirurģiska ārstēšana vairs nav iespējama, paskaidroja Lācis.

Pirmā sirds transplantācijas operācija tika veikta 1967.gadā Keiptaunā.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+