Mobilā versija
-0.8°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
14. septembris, 2014
Drukāt

Latvija neatbalsta sankcijas pret Krievijas dzelzceļu un tā vadītāju (8)

Foto-LETAFoto-LETA

Latvijas politiķu un diplomātu iebildumu dēļ Eiropas Savienības (ES) sankciju sarakstos joprojām nav iekļuvusi Krievijas valsts dzelzceļa kompānija “Rossijskije žeļeznije dorogi” (RŽD) un tās vadītājs, 14.septembrī ziņoja TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Raidījums atgādina, ka ES piektdien, 12.septembrī, ieviesa vēl stingrākas sankcijas pret Krievijas uzņēmumiem, un to izdarīja arī ASV. Tomēr, vēršoties pret Krieviju, ne visas valstis, jo īpaši Eiropā, ir vienotas un katra vispirms domā par sevi. Arī Latvija, un arī mūsu politiķu un diplomātu iebildumu dēļ sankciju sarakstos joprojām nav iekļuvis uzņēmums RŽD un tā vadītājs – ilggadējais Krievijas prezidenta Vladimira Putina sabiedrotais Vladimirs Jakuņins.

“Nekā personīga” vēstī, ka Jakuņins jau pavasarī nonāca ASV sankciju sarakstos, un bija plāns pret viņu vērsties arī Eiropas līmenī, tomēr tas nav noticis un nenotiek joprojām.

Satiksmes ministrs Anrijs Matīss raidījumā atzina, ka RŽD vai to amatpersonu iekļaušana sankciju sarakstā nozīmētu, ka būtiski samazinātos pārvadāto kravu apmērs pa Latvijas dzelzceļu un caur Latvijas ostām. “Šī informācija par sarunām nav publiska informācija, bet to, ko es varu pateikt, ka mēs noteikti nekādā veidā neatbalstītu sankcijas pret Krievijas dzelzceļu, jo tas ir mūsu galvenais partneris pārvadājumos caur Latvijas dzelzceļu un Latvijas ostām. Un ja kaut kādā veidā Krievijas dzelzceļš vai kāda tā amatpersona būs iekļauta šajā sarakstā, tad noteikti mēs nevarēsim darījumus veikt, kas nozīmē, ka mums būtiski samazināsies kravu apjomi. Un tas ir Latvijas interesēs, lai Krievijas dzelzceļš netiktu iekļauts ES sankciju sarakstā,” sacīja Matīss.

Pēc viņa teiktā, Satiksmes ministrijā neviens nevērtē politiskos apsvērumus un apstākļus, bet gan ekonomiski izdevīgās attiecības. “Nevērtē neviens Satiksmes ministrijā šos te politiskos apsvērumus un politiskos apstākļus – kas kuram ir pietuvināts vai nav pietuvināts. Šīs ekonomiski izdevīgās attiecības ir galvenais kritērijs,” teica Matīss.

Savukārt Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs “Nekā personīga” atzīmēja, ka, izvērtējot dažādus pretsoļus pret Krieviju, Latvijas valdības pozīcija bijusi, ka transporta nozari nevajadzētu iekļaut šajās sankcijās. Viņš arī uzsvēra, ka tā ir bijusi Latvijas valdības pozīcija jau kopš februāra.

“Tas nav melns un balts. Tas nav jāvērtē – ir divkosīgi vai nē. Mēs gājām cauri visam iespējamam atbilžu spektram un, protams, mūsu ieskatā visiedarbīgākā reakcija būsu saistīta ar ieroču embargo un diskusijas bija smagas, garas. Nu, šobrīd mēs esam panākuši zināu pozīcijas nostiprināšanos. Otrkārt – mēs uzskatījām, ka ļoti iedarbīgas būtu mērķtiecīgās sankcijas pret finanšu instrumentiem vai finanšu institūcijām. Un to mēs arī esam panākuši,” teica Pildegovičs.

Pēc “Nekā personīga” ziņotā, RŽD šefs šo amatu ieņem jau deviņus gadus, bet viņa un Putina pazīšanās ir krietni ilgāka – abi kopā strādājuši padomju Valsts drošības komitejā (VDK). Pēc PSRS sabrukuma Jakuņins pievērsies biznesam – ar tagad ietekmīgiem oligarhiem deviņdesmitajos dibinājis banku “Rossija”, pret kuru jau ir noteiktas starptautiskās sankcijas. Šobrīd iesaistījies Putina plānā atjaunot agrāko Padomju Savienības varenību – Jakuņins ir padomes loceklis fondā “Russkij Mir” (“Krievu pasaule”).

Raidījums arī piemin, ka Jakuņins viesojies Latvijā un Latvijas dzelzceļa kompānijas “Latvijas dzelzceļš” prezidents Uģis Magonis lepojas, ka tieši viņu abu ciešās draudzības dēļ izdevies piesaistīt kravas no Krievijas.

“Nekā personīga” atzīmē, ka Eiropas diplomāti un politiķi pētījuši arī sankciju ieviešanu avionozarē, bet secināts, ka ierobežojumi Krievijai biznesam Eiropas debesīs radītu “letālas” sekas, tāpēc sankcijas izpalikušas. Tāpat Eiropa nav spējusi arī vienoties par sankcijām pret energouzņēmumiem. Raidījums min – ja Latvija vēl ar gāzi Inčukalna krātuvē spētu izdzīvot gadu vai pusotru, tad aktīvi pret iestājusies Bulgārija, kuras ekonomika pie gāzes krānu aizgriešanas apstātos mēneša laikā. “Šīs dažādās intereses ir iemesls, kāpēc Eiropa nav tik dedzīga sankciju sarakstu veidotāja kā ASV. Tai skaitā vēršoties pret ciešākajiem Putina līdzgaitniekiem,” min raidījums.

Kravu tranzīts veido 12% no Latvijas iekšzemes kopprodukta. Apgrozījums no tā ir viens miljards eiro gadā, un, salīdzinot ar citām reģiona valstīm, Latvija pa dzelzceļu saņem visvairāk Krievijas kravu. Pēc “Latvijas dzelzceļa” datiem no ārvalstīm – galvenokārt Krievijas – Latvijā ienāk 95% kravu.

Pievienot komentāru

Komentāri (8)

  1. nu ko latviesi bazat savus degunus tur kur neviens jums neprasija tagat atbildiet par savam sekam ..kauns ka esu latviete butu iespeja pazustu no sejienes

  2. 90% pa dzelzceļu pārvadātās kravas nāk no Krievijas! Kur loģika?

  3. Diemžēl, esam sarežģītā situācijā. Pirmkārt, daudz kravas caur Krieviju no citām austrumvalstīm, tādēļ vien vērst sankcijas pret Kr. dz c nozīmē netieši vērsties pret tām. Tas nebūtu labi. Otrkārt, un tas diemžēl tā ir, pielabināšanās Krievijai neko nenozīmē. Ja Putins Jakuņinam pavēlēs traucēt dzelzceļa satiksmi ar Latviju, tad tas notiks, un mēs būsim magonēs. Tad tās būs jau Krievijas sankcijas pret mūs kā ES dalībvalsti un tās mums var būt diezgan sāpīgas. Treškārt, mūsu ostas un dzelzceļš Krievijai ir gana nozīmīgs izejvielu ceļš, neraugoties uz visādu retoriku un stāstiem par jaunām ostām, tā kā Krievija arī padomās ko darīt.

  4. Sen jau skaidrs, ka nekādus biznesus, kur krievs ir “galvenais partneris”, veidot nedrīkst. Būs mūžīgi raustīšanas. Krievs rimsies tikai tad, kad viņam būs skaidrs, ka bez viņa labi iztiek. Tas attiecās arī uz eiropas valstīm. Dabīgi, ka tas nav labi, bet tā ir realitāte.

  5. Murmanska jau buve jaunu ostu.

    • Tu laikam esi no tiem novērotājiem, kuri novēro būdams drošā attālumā. Viborgā arī uzbūvēts, izrakts tāds dziļums, ka pa Kategatā tāda nav, Pīterī paplašinājuši ostas akvatoriju – tagad pūst. Lukašenko dzīs savas kravas uz Murmansku, lai pēc tam tās piegādāt Izraelei. Tas vis tai vietā lai normāli sadzīvot un attīstīties.

      • ar kuru normaali sadziivot … , ja visu laiku chakaree, tad shprotes, tad piens … Kundzinji idiotinji tur pie varas … nevar ar taadiem neko praatiigu sarunaat …

  6. Latvijas valdībai un politiķiem vajadzētu paklausīt bijušo valsts prezidenti VVF šinīs dienās teikto, ka nekāda pielīšanas un laizīšanās, roku bučošana, ar Krieviju nedos neko labu. Krievija to uztvers kā vājuma pazīmi, un liecību, ka to Latviju vēl var drāzt stingrāk. Tas, ka Magonis ir sajūsmā par Krievijas DVK augsta ranga darboni, kas vada Krievijas dzelzceļu, nav rādītājs valdībai un politiķiem. Tās ir Magoņa personīgā darīšana ne valsts. To vajadzētu atcerēties. Kādu laiku atpakaļ tas pats VDK bijušais darbonis no Krievijas dzelzceļa Magoni aicināja darbā uz Maskavu, Krievijas dzelceļā, jo tur viņam piedāvāja super algu. Tādas ir tās lietas.

Aukstums šoziem paņēmis jau 29 cilvēku dzīvības; sestdien stindzinās pat -16 grādu salsAukstums šoziem paņēmis jau 29 cilvēku dzīvības, bet vēl vairāki simti ar ķermeņa atdzišanu nonākuši slimnīcā, piektdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Draugiem Facebook Twitter Google+