Latvijā nebijusi seno grāmatu izstāde 0
”Ceļojums uz 1514. gadu”, ”laika zonde”, ”ceļojums kultūrā” – tādi apzīmējumi tika lietoti, vakar Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) atklājot izstādi ”1514.Grāmata.2014.”. Nodibinājuma ”Rīga 2014” vadītāja Diāna Čivle to nosauca par vienu no svarīgākajiem Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas pasākumiem. Tā svarīgumu tāpat uzsvēra tas, ka izstādi atklāja un pirmie ar to iepazinās Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš un viņa viesis Austrijas prezidents Heincs Fišers.
Ideja atvest uz Rīgu grāmatas, kas izdotas pirms 500 gadiem, un iezīmēt ar to LNB atklāšanu pieder bibliotēkas direktoram Andrim Vilkam. Savukārt ”1514.Grāmata.2014.” koncepcijas autori ir vēsturnieki Gustavs Strenga un Andris Levāns. Bet to, kuri palīdzēja izstādei tapt un gādāja, lai 80 seni un unikāli sējumi no Eiropas bibliotēkām atrastu ceļu uz Rīgu, protams, ir daudz vairāk. Kā jau liecina izstādes nosaukums, šīs grāmatas nāk no tipogrāfiju ēras pirmsākumiem, no 1514. gada. Tie ir reliģiski un politiski teksti, pavārgrāmatas, medicīnas rokasgrāmatas, atlanti, antīko klasiķu teksti. Dažs bagātīgāk ilustrēts, dažs mazāk, dažs greznā iesējumā, dažs vienkāršā. Viskuplākais izstādes eksponātu skaits – 27 – nācis no Austrijas Nacionālās bibliotēkas. Vēl savus dārgumus LNB ”Gaismas pilī” deponējušas Vācijas, Francijas, Lielbritānijas, Dānijas, Zviedrijas, Šveices, Nīderlandes, Čehijas, Polijas, Lietuvas bibliotēkas. Tie ir latīņu, franču, poļu, vācu, sengrieķu, senebreju un citās valodās. Ņemot vērā sējumu vērtību, iepazīties ar tiem, gregoriāniskas mūzikas klusinātā pavadījumā un senās grāmatas saudzējošajā izstāžu zāles pustumsā iespējams tikai caur stiklu. Tomēr digitālās tehnoloģijas ļauj uz skārienjutīgajiem ekrāniem pārlapot šos foliantus. ”Mēs meklējām veidus, kā caur grāmatām parādīt kultūru un cilvēkus pirms 500 gadiem, rādot ne tikai titullapas vai atvērumus, bet ļaujot katram iepazīties ar to, kas šajās grāmatās ir iekšā. Tas ir ceļojums uz 1514. gadu, kad grāmatas kalpo kā logi uz tā laika cilvēku un viņa attiecībām ar grāmatu,” skaidroja Gustavs Strenga. Katrai grāmatai dota arī izsmeļoša anotācija, nosaukums latviešu valodā.
Izstādē atspoguļots laiks īsi pirms reformācijas sākuma. Daža grāmata arī iezīmē Eiropas reliģiskajā dzīvē briestošās pārmaiņas. Tāds, piemēram, ir 16. gadsimta sākuma Rīgas arhibīskapa Jaspera Lindes ”Breviārijs” jeb Livonijas baznīcām domāta reliģisko procedūru kārtība, iespiesta Parīzē. Andris Levāns norāda, ka tas neesot bijis nekas neparasts, ja Parīzē, Romā, Strasbūrā, Vīnē, Lionā iespiesti pavisam citam Eiropas reģionam domāti darbi. Gluži vienkārši tipogrāfiju centru tolaik vēl nebija daudz, bet paši tipogrāfijas meistari aktīvi ceļoja, meklējot labākas iespējas.
Izstāde ”1514. Grāmata. 2014.” LNB būs apskatāma līdz 2015. gada 1. aprīlim.
