Latvijā neliels iedzīvotāju skaits iesaistījies “MMM2011” finanšu piramīdā 0
Latvijā neliels iedzīvotāju skaits iesaistījies “MMM2011” finanšu piramīdā, intervijā žurnālam “Lietišķā Diena” norāda Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītājs Kristaps Zakulis.
Viņš atgādina, ka uz reklāmas lapiņām Latvijā bija norādīts, ka, lai gan iedzīvotāju skaits mūsu valstī ir divi miljoni, ieskaitot bērnus, šeit esot pieci miljoni “MMM” noguldītāju, kas absolūti neatbilst patiesībai.
“Mēs neredzam, ka šeit varētu būt desmiti vai simti tūkstošu, kas būtu iesaistīti šajā sistēmā. Līdz ar to uzskatu, ka manis minētais mehānisms strādā – tas neļauj šai parādībai būt masveidīgai. Jā, par “MMM” tiek daudz runāts, bet to tiesiskā valstī aizliegt nevar. Mehānisms strādā – maldinošā vides reklāma valstī tiek veiksmīgi apkarota. Katru nedēļu kādam speciālistam juridiskos vai ekonomiskos jautājumos tiek pajautāts viedoklis, ko viņš kaismīgos teikumos arī pauž, – ko vajadzētu darīt pret piramīdu veidotāju aktivitātēm… Taču tas ir tikai runāšanas fons, kas ir neadekvāti liels patiesajam “MMM” darbības apmēram,” akcentē Zakulis.
Viņš norāda, ka jau pagājušā gada decembrī, sākoties “MMM” pirmajām aktivitātēm, FKTK par tām informējusi policiju. Policija no savas puses vērtēja situāciju, un jau ir pirmā persona Latvijā, kas šajā sakarā ir saņēmusi administratīvo sodu. Par nelicencētas uzņēmējdarbības veikšanu pirmo reizi mūsu valstī ir paredzēts administratīvais sods, bet par atkārtotu pārkāpumu jau iespējams saukt pie kriminālatbildības.
“Turklāt šoreiz pat runa nav par vienu sen zināmu finanšu piramīdu. Te drīzāk runa ir par sociālu parādību, kad aktīvi cilvēki, kuri atbalsta idejas, ko pauž piramīdas parādības veicinātāji, paši izdomā pamēģināt un sākt savas mazās piramīdas, cerot, ka veiksmīgas darbības rezultātā tās izaugs arvien lielākas un lielākas. Attiecībā uz šo atsevišķo personu aktivitātēm savas darbības veic policija,” skaidro FKTK vadītājs.
Viņš atgādina, ka “MMM2011” nelabvēlīgus lēmumus savas kompetences jomā pieņēmuši arī Rīgas pilsētas būvvalde, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, Uzņēmumu reģistrs. Tādējādi katra institūcija iesaistās un dara to, kas ir tās kompetencē, sodot, neļaujot reģistrēt un veicot citas tamlīdzīgas darbības.
“Protams, mūsdienu pasaulē ar interneta tehnoloģijām, ar pārrobežu brīvas informācijas plūsmu apkarot katru iespējamo mājaslapu vai komentāru, kur sarakstīts, ka šī kustība ir ļoti jauka, ka jau ir saņemta nauda un nav skaidrs, kāpēc tu vēl neesi iesaistījies – mēs tiesiskā valstī gluži izdzēst visu šādu informāciju nevaram. Ir izskaidrots, ka pēdējiem, kas iesaistās šādās shēmās, tas vienmēr beidzas ar rūgtu raudāšanu. Taču, protams, novērst katra indivīda personīgo lēmumu, ka varbūt izdosies nebūt pēdējam šajā pasākumā un varbūt tomēr kritīs laimīgā loze, nevar… Valsts iestādes vēršas pret tiem, kas mudina uz šādām darbībām,” skaidro Zakulis. “Tagad no katra cilvēka paša ir atkarīgs, vai viņš uzskata, ka tas viss ir atbilstoši viņa morālās izpratnes normām. Proti, vai ir normāli, ka cilvēks aizies, samaksās naudu un no tās, iespējams, sākotnēji kaut ko iegūs, bet viņa kaimiņš, kurš to visu iesāks vēlāk un daļēji samaksās pirmajam noguldītājam milzīgo procentu, visu pazaudēs.”
