Mobilā versija
-3.0°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
30. janvāris, 2015
Drukāt

Latvija no ASV saņems praktisku atbalstu, lai stiprinātu austrumu robežu (1)

Foto: LETA/EPAFoto: LETA/EPA

epa04593708 US Secretary of State John Kerry (R) and Foreign Minister of Latvia Edgars Rinkevics (L) shake hands before their meeting at the State Department in Washington DC, USA, 29 January 2015. Kerry and Rinkevics discussed Latvia's holding the Presidency of the Council of the European Union and the situation in Ukraine. EPA/MICHAEL REYNOLDS

Tuvākajā laikā Latvija no ASV saņems praktisku atbalstu, lai stiprinātu savu austrumu robežu, LTV pastāstīja Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V).

Kāds konkrēti varētu būt ASV atbalsts Latvijas drošības stiprināšanā, politiķis neatklāja, sakot, ka pašlaik par to runāt publiski nebūtu saprātīgi. Rinkēvičs uzsvēra, ka primāri šīs robežas stiprināšana ir pašas Latvijas atbildība, tāpēc drīzumā par ieguldījumiem šajā jomā būs jālemj arī mūsu valstij.

Vakar Rinkēvičs ticies ar ASV viceprezidentu Džo Baidenu. Tikšanās laikā galvenais sarunu temats bijusi situācija Ukrainā un kā palīdzēt šai valstij reformu un ekonomiskās attīstības procesā. Tāpat runāts, kā pretoties Krievijas atbalstītajai agresīvajai politikai Austrumukrainā.

Pēc Rinkēviča teiktā, sarunās puses vienojušās, ka Eiropas Savienībai (ES) un ASV ciešāk jākoordinē rīcība gan sankciju ieviešanā, gan atbalsta sniegšanā Ukrainai reformu procesā un ekonomiskās attīstības sekmēšanai.

Latvijas prezidentūras ES Padomē kontekstā galvenās sarunu tēmas bijušas ES brīvās tirdzniecības līgums ar ASV un enerģētikas jautājumi, tostarp, kā stiprināt Latvijas energoneatkarību.

Kā ziņots, Rinkēvičs tikās arī ar ASV valsts sekretāru Džonu Keriju, kurš izteicis konkrētus priekšlikumus Latvijas ārējās drošības stiprināšanai, pastāstīja ministra preses padomnieks Mārtiņš Drēģeris.

Kerijs stingri apliecinājis ASV atbalstu Latvijai un izteicis konkrētus priekšlikumus Latvijas ārējās drošības stiprināšanai.

Tāpat tika pārrunāta situācija reģionā, kā arī notikumi Austrumukrainā. Ārlietu ministrs vērsa uzmanību uz aizvien pieaugošo Krievijas militāro aktivitāti pie NATO robežām, kas pasliktina drošības klimatu reģionā, tādēļ Latvija augsti novērtē ASV karavīru klātbūtni Latvijā un Baltijā kopumā un NATO ieviestos kolektīvās aizsardzības stiprināšanas pasākumus reģionā. NATO Velsas samitā apstiprinātais Gatavības rīcības plāns ir laba atbilde uz jaunajiem ģeopolitiskajiem izaicinājumiem pasaulē, kas ir svarīga visa reģiona drošībai. Arī turpmāk ASV karavīriem Latvija ir gatava sniegt nepieciešamo uzņemošās valsts atbalstu.

“Arī turpmāk ASV sniegs nepieciešamo atbalstu Latvijai tik ilgi, cik tas būs nepieciešams,” sacīja Kerijs.

Rinkēvičs uzsvēra ciešu atbalstu stratēģiskajai partnerībai starp Latviju un ASV un pateicās par līdzšinējiem ASV centieniem konsolidēt stingru starptautisku reakciju pret Krievijas atbalstīto separātistu iebrukumu Ukrainas austrumos.

ASV arī turpmāk atbalstīs konkrētus priekšlikumus Latvijas ārējās robežas stiprināšanā, secināts sarunas laikā.

Ministrs pauda satraukumu par bruņotas eskalācijas pieaugumu Austrumukrainā, kas ir sekas nespējai īstenot nozīmīgākos Minskas vienošanos nosacījumus. Tas vēlreiz apliecina, ka ES un starptautiskās sabiedrības atbildei ir jābūt stingrai, kā arī adekvātai attiecībā uz konflikta eskalāciju. Latvija kā ES Padomē prezidējošā valsts attiecībās ar Krieviju centīsies saglabāt vienotu un solidāru pozīciju.

Ministrs pauda pārliecību, ka Austrumu partnerībai jāsaglabā būtiska loma ES ārpolitikā. Ir jāsekmē vienota ES izpratne par Austrumu partnerības nozīmi, norādīja ministrs. Latvijai un ASV ir kopīga intereses atbalstīt ekonomikas attīstību un labu pārvaldību Austrumu partnerības valstīs un Centrālāzijā. Maijā gaidāmais Austrumu partnerības samits Rīgā būs viens no Latvijas prezidentūras ES Padomē centrālajiem notikumiem un tajā būs jāizvērtē sākotnējais asociācijas līgumu ieviešanas progress un jāsniedz skaidra vīzija Austrumu partnerības nākotnes attīstībai. Ir svarīgi padziļināt individuālu pieeju partnervalstīm, vienlaikus saglabājot vienotas sadarbības platformu, par tikšanās laikā pausto informēja Ārlietu ministrijā.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Uzskatu, ka Latvijas u.c. NATO valstu ārējo robežu apsardzē būtu vēlama arī to NATO valstu dalība, kuras nerobežojas ar Austrumu vai kādām citām organizācijai nepiederošām valstīm. Un dalības veids varētu būt: vienotas un rotējošas robežsardzes specvienību sagatavošana un dislocēšana uz visām potenciālas bīstamības robežām.

Draugiem Facebook Twitter Google+