Mobilā versija
+4.9°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
18. oktobris, 2016
Drukāt

Jānis Grasis: Ar likuma grozījumiem grib nepamatoti iejaukties uzņēmējdarbībā

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis savā 12. septembra vēstulē Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei aicināja pievērst uzmanību likumu kvalitātei. Kā viņš norādīja: “Labi likumi ir visu mūsu pienākums pret Latvijas iedzīvotājiem. Sabiedrība no Saeimas sagaida kvalitatīvu likumdošanas darbu un pārdomātus likumus… Svarīgi, lai Saeimā pieņemtais likums sabiedrībai būtu saprotams un likumdevēja rīcība būtu izskaidrota.” Taču kādi likumu grozījumi turpina ceļot uz Saeimu un kādus likumprojektus gatavo ministrijas, ko akceptē Ministru kabinets?

Ministru kabinets 20. septembrī pieteica grozījumus likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”, kas paredz jaunas tiesības Uzņēmumu reģistra (UR) valsts notāram: gadījumā ja saņemts kompetentas iestādes atzinums par tiesību subjekta vai izmaiņu reģistrēšanas riskiem, Uzņēmumu reģistra valsts notārs, izvērtējot kompetentās iestādes sniegto atzinumu, var pieņemt lēmumu par atteikumu reģistrēt dokumentus. Likumprojekta anotācijā šādi grozījumi tiek pamatoti ar cēlu mērķi – cīņa ar ēnu ekonomiku. Pašā likumprojektā nav tieši norādīts, kas būs kompetentas iestādes, nav arī uzskaitīti konkrēti riski. No likumprojekta anotācijas izriet, ka galvenā kompetentā iestāde būs Valsts ieņēmumu dienests (VID). Tajā tiek norādīts, ka Uzņēmumu reģistra risku vadības ietvaros nav mehānismu, kā pārbaudīt, piemēram, dalībnieku patieso vēlmi un iespējas nodarboties ar komercdarbību. Taču interesanti, vai vispār valsts pārvaldes iestāde var konstatēt šādus personu mērķus?

Pēc būtības, ja šos grozījumus pieņems, tad pēc divu valsts iestāžu pašu izdomātiem riskiem UR lūgs VID kā kompetentas iestādes atzinumu, vai attiecīgās personas patiešām vēlas nodarboties ar komercdarbību. Tas pagarinās uzņēmumu reģistrācijas procesu par desmit dienām. Taču, zinot VID mazspēju tikt galā ar PVN izkrāpējiem, apšaubu, vai tas ko dos. Manuprāt, tikai kārtējo reizi pacels administratīvo slogu personām, kas vēlas uzsākt biznesu Latvijā, un Latvija atkal samazinās savu starptautisko konkurētspēju.

Var piekrist UR galvenajai valsts notārei Gunai Paiderei – šie grozījumi signalizē par līdzšinējo mehānismu neefektivitāti un VID vājumu cīņā ar PVN nemaksāšanu un izkrāpšanu. Jau šobrīd PVN maksātāju reģistrs ir pilnā VID kontrolē, un tur jau darbojas riska vadības sistēma. Ja jaunais uzņēmējs UR izies cauri esošajam risku novērtēšanas sietam, tad pēc tam viņš vērsīsies VID PVN numura saņemšanai. Šajā brīdī VID jau var izvērtēt šo personu pēc savā rīcībā esošās informācijas.

Jācer, ka veselais saprāts uzvarēs un Saeimas deputāti noraidīs šos absurdos grozījumus. Citādi rodas dīvaina sajūta: vai tad OECD dalībvalsts Latvija grib tuvināties Neatkarīgo Valstu Savienības dalībvalstīm, kur nepamatota iejaukšanās uzņēmējdarbībā ir attaisnojama?

 

Dr. iur. Jānis Grasis, Uzņēmumu reģistra Konsultatīvās padomes loceklis

Pievienot komentāru

Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Tu nonāksi ellē!

Šonedēļ Latvijā ļoti mainīgi laika apstākļi, kad sals mijas ar atkusni un sniegs ar lietu.

Juris Ulmanis: Zaļais pūķis krievholisms (44)Parasti zaļo pūķi asociē ar alkoholismu. Situācija ar pāriešanu uz krievu valodu man atgādina klasisku atkarības modeli, kurā alkohola vietā lietojam krievu valodu. Tātad esam līdzatkarīgie. 
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (13)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat izglītības kvalitāti Latvijā?
Draugiem Facebook Twitter Google+