Foto – AFP/LETA

Latvijā oficiālā vizītē viesojas Somijas prezidents Sauli Nīniste 0

Somijas prezidents Sauli Nīniste ir politikas ilgdzīvotājs un pirmais konservatīvo spēku prezidents pēdējo 50 gadu laikā. Jurista izglītību ieguvušais S. Nīniste dzimis 1948. gada 24. augustā Salo pilsētā Somijā.

Reklāma
Reklāma

 

Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 32
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30
Putins ir izmēģinājis jaunu “superieroci”, kādu pasaule “vēl nav redzējusi” 154
Lasīt citas ziņas

Pirms iesaistīšanās politikā viņš darbojies juridiskajā birojā dzimtajā pilsētā. Tur arī ievēlēts par pašvaldības deputātu. Politiskās karjeras laikā pārstāvējis labējo nacionālās koalīcijas partiju. 1987. gadā viņu pirmoreiz ievēlēja Somijas parlamentā, vēlāk ieņēma tieslietu un finanšu ministru amatus. Finanšu ministra amatā Somijas sabiedrība viņu atceras kā stingras fiskālās politikas īstenotāju, bet medijos viņš iemantoja aktīva cilvēka tēlu, jo brīvajos brīžos ļāvās savam hobijam – skrituļslidošanai. Jau 2000. gadā partija vēlējās viņu redzēt kā prezidenta amata kandidātu, taču viņš no kandidēšanas pēdējā brīdī atteicās.

S. Nīniste Somijas sabiedrībā bauda lielu popularitāti, ko apliecināja 2007. gada vēlēšanu rezultāti, kurās viņš saņēma visvairāk plusiņu parlamenta vēlēšanu vēsturē. Pēc tam viņš kļuva par parlamenta vadītāju. 2009. gadā S. Nīnisti ievēlēja par Somijas Futbola asociācijas prezidentu, lai gan tika pārmests, ka viņam esot maza saistība ar futbolu. Tomēr futbola aprindas novērtēja politiķa iepriekš paveikto mazo futbola laukumu izbūvē Salo pilsētā un cerēja, ka S. Nīnistes kļūšana par asociācijas prezidentu palīdzēs futbola jautājumiem gūt lielāku valsts varas ievērību.

CITI ŠOBRĪD LASA

2012. gadā partija S. Nīnisti atkal izvirzīja prezidenta vēlēšanām, kur viņš otrajā kārtā guva uzvaru pār Zaļo partijas kandidātu Peku Hāvisto, kurš Somijas vēsturē bija pirmais prezidenta kandidāts ar homoseksuālu orientāciju.

Pēc ievēlēšanas S. Nīniste laikrakstam “Helsingin Sanomat” uzsvēra, ka trīs galvenie viņa darbības virzieni būs eksporta veicināšana, cīņa ar klimata pārmaiņām un cilvēktiesības.

Savā uzvaras runā viņš sacīja: “Somijas prezidentam jāapzinās, ka valstī ir daudz dažādu domu un viedokļu un ka tie ir jāņem vērā, lai viņš varētu būt visas nācijas prezidents.” Jāatgādina, ka Somijas prezidentam mūsdienās ir reprezentatīva loma atšķirībā no iepriekšējiem gadu desmitiem, kad Somijas konstitūcijā bija noteiktas plašas prezidenta pilnvaras. Tomēr valsts galva tiek uzskatīts par viedokļu līderi un ārzemēs ir Somijas “zīmola vēstnieks”. ES ideju atbalstītāja S. Nīnistes ievēlēšana tika uztverta arī par sava veida prettriecienu populistiskās eiroskeptiķu partijas “Īstenie somi” pārsteidzoši labajiem rezultātiem parlamenta vēlēšanās.

Analītiķi pēc prezidenta vēlēšanām pieļāva, ka arī S. Nīnistes svārstīgā un nemierpilnā privātā dzīve spēlējusi par labu viņam. Viņa pirmā sieva Marja Lēna Alanko 1995. gadā gāja bojā autokatastrofā. Viņu laulība ilga vairāk nekā 20 gadus. Toreiz prezidents palika viens ar diviem dēliem – tobrīd 20 gadus veco Nūti un 15 gadus veco Matiasu. Spēcīgs pārdzīvojums pašreizējo Somijas prezidentu piemeklēja 2004. gadā, kad viņš ar dēliem gada nogalē atpūtās Taizemē. Tolaik traģiskajā cunami Nūti atrada patvērumu uz kādas mājas jumta, kamēr viņa tēvs un brālis bija uzrāpušies telegrāfa stabā, lai izvairītos no aizskalošanas okeānā. S. Nīnistem bijušas arī romantiskas attiecības ar bijušo skaistumkaralieni un kultūras ministri Tanju Karpelu, ar kuru viņš gatavojās precēties, bet vēlāk saderināšanās tika atsaukta. 2009. gadā pašreizējais prezidents apprecējās otrreiz – ar 29 gadus jaunāko Jenni Haukio, kura bija viņa partijas preses sekretāre. Pāri vieno rakstīšanas kaislība – Jenni ir pazīstama dzejniece, un arī prezidents savulaik publicējis savus literāros darbus. Intervijā laikrakstam “Helsingin Sanomat” viņš atzinis, ka reizi nedēļā mācoties krievu valodu, jo uzskata, ka kaimiņvalsts valodas mācīšanās ir laipnības jautājums. Tajā pašā laikā viņš atzinies, ka savā mūžā “sācis mācīties krievu valodu tikpat daudz reižu, cik mēģinājis atmest smēķēšanu”.

Reklāma
Reklāma

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.