Mobilā versija
+5.2°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
4. februāris, 2015
Drukāt

Latvijā par 118 ciemiem mazāk (6)

Foto no "LA" arhīvaFoto no "LA" arhīva

Brukna, Cāļlauks, Reņģe, Papes Priediengals, Zīrnāja, Ģeistauti, Viduskrogs, Līkupēni, Jūči – šie ir tikai daži vārdi, kas pazuduši no Latvijas kartes 2014. gadā. Gada laikā Latvijā kļuvis par 118 ciemiem mazāk.

Šā gada 31. janvārī Latvijā bija vairs tikai 6659 ciemi (gadu iepriekš 6777), liecina Valsts adrešu reģistra statistika. Pagājušajā gadā visvairāk ciemu ir likvidēts Kurzemes un Zemgales reģionos (Bauskas novads, Saldus novads, Rucavas novads, Auces novads, Grobiņas novads, Engures novads). Atsevišķi ciemi ir likvidēti arī Vid­zemē un Pierīgā (Apes novads, Ķeguma novads, Salaspils novads).

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. Pirms citēju I. Ziedoni vēlos pajautāt, no kurienes latviešiem visāda ranga instancēs rodas šī postīšanas kāre? Padomā tik, datu bāzēm un reģistriem uz saviem trauslajiem pleciem jātur šis liekēdis- vēstures mantojums… Kā lielinieki, graujam savu zemi visneiedomājamākajos veidos.

    Nožēlojamie jaunradītie novadiņi, tad jau savus tautastērpus arī pārdodiet un aldziņas palieliniet, lai kolektīvi iztiek kā nebūt, un Rucavas vainadziņus izplūkājiet…

    IEVADVĀRDI PIRMAJAM LAIDIENAM
    Ir vietas jāsauc vārdā, un tad tās atmostas. Daugavas krasti ir aizmiguši, un tie gatavi mosties, bet gaida saucēju. Latvijas Kultūras fonda Daugavas programmas paredz šīs vietas atmodināt. Dot aizmirstos vārdus, aizmirsto vēsturi. Tāpēc mēs atjaunojam «Daugavas rakstus», kas sava laika jau iznākuši.
    Šī vairāku grāmatu sērija būs iekārtota tā, lai atsevišķa laidiena raksti (dažādas tematikas) apcerētu kādu noteiktu ģeogrāfisku posmu Daugavas tecē un noderētu ceļiniekam, tūristam šajā posmā ar izziņu tieši par šo krasta posmu, par šo maršrutu. Vārdu sakot, lai gājējam, pētniekam, tūristam, kas iet savu maršrutu gar Daugavas krastu, informācija nebūtu jāmeklē desmit grāmatās, bet visas ziņas sava ceļa viņš varētu gūt šajā savdabīgajā ceļvedī, apceru un zinātnisko rakstu krājumā.
    Līdzīga sērija Latvijas Kultūras fonds izdos ceļojumu aprakstus par Latviju, memuārus, vēsturisko notikumu un atsevišķu Latvijas vietu aprakstus. Šī sērija tiks nosaukta «Dzimtenes mācība». Mācība, kas mūsu jaunatnei aizmirsta, nezināma, neizjusta. Tāpēc ari šie «Daugavas raksti» – mūsu ejošajiem, meklējošajiem, darošajiem cilvēkiem, kuri saprot, ka Dievs racis Daugavu ne tikai pasaka, bet mums visiem pašiem – tepat un tagad. Baudīšanai, lepnumam, kārtībai un sakopšanai.
    Imants Ziedonis

  2. Rucavnieki, jūs taču iznīcinājāt savu vēsturi …, nožēlojami, man kā Latgalietim, kauns … !!!

  3. Ape skaitás pilséta nevis ciems , ari Apes novads pastáv ko atdalíja no Alúksnes nov.!!!(vismaz vakar vél bija)

  4. Izlasīju tavu komentāru par zaudētajiem ciemiem. Es nedomāju, ka viņi ir zaudēti Latvijai, bet vienkārši Latvijai nederīgie cilvēki ir emigrējuši un labi ka tā. Mums un Latvijai viņi ir tikai kolchoznieki ar tādu pat pagātni un būtībā – dzimtenes nodevēji un pasaules klaidoņi,kurus nekad necienīs, kad sabruks beidzot šī sociālistu eiritolerance – viņiem būs vieta ASV geto blokmāj;as,,tikai kas viņus rur laidīs?:)

    Es par šiem ciemiem domāju kopš viņu rašanās, bet man ir labs darbs Rīgā un bija laba sieva…sākumā gribēju nopirkt zemes gabalu atttālā Latvijas nostūrī, kur nav nekā -ne infrastruktūras, ne veikala, nekas. Izbraukāju Latviju, atradu tādu vietu, Embūtes pagastu, ļoti patika. Bet labie apstākļi Rīgā ļāva visu laiku plānu atlikt – nu ko,es vēl jauns utt, te viss ir, tikai nav Latvijas. Rīgā tiešām nav Latvijas!
    Nu, kad parādījās ziņas par šiem ciemiem, esmu nolēmis apņemt sievu (bez saimnieces nekādi) un atrast labāko variantu, kur varētu apvienot 3-4 vislab;ak saglab;at;as m;ajas un uzsākt saimnieko;sanu – tā man nav sveša, jo esmu bioloģijas maģistrs un 1.līmeņa profesionālais ekonomists. Esmu daudz strādājis ar laku cilvēkiem, apm. 5 trknos gadus importēju un pārdevu dīzeļģeneratorus piensaimniekiem (kad Latvenergo ieradās no 200 govju ganāmpulka bija palikušas labi, ja puse), pazīstu daudzus bijušos un esošos ļauku priekšniekus” – jo piedalījos valsts un pašvaldību konkursos ar saviem ‘deneratoriem, tie stāv un darbojas Preiļos Cēsīs un pat slepenajos objektos.
    Tā ka esmu pārliecināts, ka spēšu laukos radīt daudz labākus apstākļus kā Rīgā
    Gaidīšu no no jums svaigas idejas un vienkārši saraksti!
    Paldies!
    Kaspars

  5. tas apmērm kā tautas tērpu uzmest uz uguni. tā ir valdība nolēmusi likvidēt ciemus. bet man neviens neaizliegs to lieto ciema nosaukumu turpmāk. tā ir paliekoša vēsture un vērtība. rucava pati pa sevi pēdējā ‘laikā visu nīcina un posta neko nerada. kultūra viņus neinteresē dome tik algas lielākas pieliek un visa interese.

Draugiem Facebook Twitter Google+