Latvijā
Politika

Latvija pelna no igauņu dzērājiem10


“Ceļot akcīzes nodokli alkoholam, nesasniedzām plānotos nodokļu ienākumus, un grūti apgalvot, ka cilvēki Igaunijā dzertu mazāk,” atzīst Igaunijas Finanšu ministrijas Muitas un akcīzes politikas departamenta direktors Mareks Ūskila. Savukārt Lietuvas Narkotiku, tabakas un alkohola kontroles biroja direktore Gražina Beliana lepojas, jo mūsu dienvidu kaimiņi alkoholu drīkst iegādāties tikai no 20 gadu vecuma.
“Ceļot akcīzes nodokli alkoholam, nesasniedzām plānotos nodokļu ienākumus, un grūti apgalvot, ka cilvēki Igaunijā dzertu mazāk,” atzīst Igaunijas Finanšu ministrijas Muitas un akcīzes politikas departamenta direktors Mareks Ūskila. Savukārt Lietuvas Narkotiku, tabakas un alkohola kontroles biroja direktore Gražina Beliana lepojas, jo mūsu dienvidu kaimiņi alkoholu drīkst iegādāties tikai no 20 gadu vecuma.
Foto – Ernests Dinka/ Saeimas administrācija

Latvija kļuvusi par “apsolīto zemi” tuvāku un tālāku kaimiņvalstu dzērājiem. Iepirkt alkoholu pie mums brauc ne vien igauņi un lietuvieši, bet arī somi un citi skandināvi. Tikmēr šo valstu nodokļu iekasētāji un atkarību apkarotāji uz mums skatās ar greizu aci. Tādēļ piektdien Saeimā sarīkota īpaša Baltijas asamblejas (BA) Veselības, labklājības un ģimenes lietu komitejas sēde, kas veltīta sadarbībai alkohola politikas jomā. Uz to pulcējās parlamentārieši no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, kā arī eksperti no Polijas un ziemeļvalstīm.

“Robežas jau sen vairs nav šķērslis, tādēļ mums aktīvāk jāsadarbojas Baltijas valstu līmenī. Efektīvi kontrolēt alkohola apriti varēsim tikai tad, ja darbosimies kopā. Ir daudz pareizas, labas lietas darītas atsevišķi, bet tās būtu vēl spēcīgākas, ja tiktu īstenotas reģiona valstīm kopīgi. Piemēram, kopīgas sociālās kampaņas, saskaņoti politiskie lēmumi, tostarp par akcīzes nodokļa celšanu,” uzsvēra BA Veselības, labklājības un ģimenes lietu komitejas priekšsēdētāja vietnieks Imants Parādnieks, kurš arī vadīja šo sēdi.

Pakāpeniska akcīzes nodokļa celšana alkoholam pašlaik jau tiek īstenota visās trijās Baltijas valstīs. Visstraujākā nodokļa palielināšana plānota Igaunijā. Savukārt Lietuva no šī gada palielinājusi arī vecuma cenzu, ļaujot alkoholu iegādāties tikai no 20 gadu vecuma. No 1. marta akcīzes palielinājums stāsies spēkā arī Latvijā, sasniedzot Lietuvas līmeni, bet kopumā akcīze joprojām būs mazāka nekā Igaunijā. Par vecuma cenza palielināšanu alkohola pircējiem Latvijā uzdrošinās ierunāties vien tādi entuziasti kā I. Parādnieks, politiskajā dienaskārtībā šāds jautājums, vismaz līdz rudenī gaidāmajām vēlēšanām, noteikti nenonāks. Līdz ar to Latvija kļuvusi par vilinošu alkohola iepirkšanas mērķi kaimiņvalstu dzērājiem.

Igauņi zaudē vairāk nekā 50 miljonus

“Es negribētu to saukt par problēmu, bet šāda tendence patiešām pastāv,” sarunā ar “LA” atzina Igaunijas Finanšu ministrijas Muitas un akcīzes politikas departamenta direktors Mareks Ūskila. “Ceļot akcīzes nodokli, vēlējāmies sasniegt divus mērķus – lielākus ieņēmumus budžetā un mazināt alkohola patēriņu. Taču nenovērtējām pārrobežas tirdzniecības nozīmi, jo līdz šim šādas pieredzes nebija. Līdz ar to nesasniedzām plānotos nodokļu ienākumus, un grūti apgalvot, ka cilvēki dzertu mazāk. Pērn plānojām alkohola akcīzē iekasēt 277 miljonus eiro, gada vidū šo prognozi mazinājām uz 238 miljoniem, bet šķiet, ka patiesais apjoms būs aptuveni 225 miljoni eiro.” Tātad pārrobežu tirdzniecības dēļ mūsu ziemeļu kaimiņu kasei pērn garām varētu būt aizgājuši vairāk nekā 50 miljoni eiro. Prognozes liecina, ka apmēram 16% no Igaunijā patērētā alkohola ir pirkts Latvijā. “Turklāt šis jaunais fenomens attiecas ne tikai uz alkohola akcīzi. Igauņi, kas aizbraukuši iepirkt alkoholu Latvijā, vienlaikus iegādājas arī pārtiku un citas preces,” uzsvēra M. Ūskila. Pēc igauņu amatpersonas rīcībā esošās informācijas, ziemeļu kaimiņi pie mums iegādājas alkoholu savām vajadzībām. Taču esot konstatēti arī gadījumi, kad tas tiek dzimtenē tirgots. “Šāda rīcība ir pretlikumīga, jo alkohola tirdzniecībai nepieciešama licence. Pagaidām tas notiek ļoti mazos apjomos. Alkoholu tirgo kaimiņiem vai draugiem. Ir gadījumi, kad krogu un kafejnīcu saimnieki kā privātpersonas iepērk lēto alkoholu Latvijas pārtikas veikalos un mēģina to realizēt savos iestādījumos. Mūsu nodokļu inspektori ar šo praksi cīnās,” teica M. Ūskila.

Pašlaik Igaunijā notiek diskusija par nākamajos gados plānotā alkohola akcīzes palielinājuma “piebremzēšanu”. Lai gan arī tas, visticamāk, neapturēs pārrobežas tirdzniecību, bet vismaz varētu panākt, ka šī tendence neiet plašumā. Sarunas nobeigumā M. Ūskila pasmejas, ka pārrobežu tirdzniecībai no igauņu amatpersonu skatpunkta ir vismaz viens pozitīvs aspekts – nelegālā alkohola tirgus Igaunijā pēdējā laikā esot krietni sarucis: “Cilvēki nevēlas darīšanas ar šaubīgiem pagrīdes tirgoņiem. Daudz vieglāk un patīkamāk ir iepirkt alkoholu pie jums.”

Precēties var, dzert nevar

Savukārt Lietuvas Narkotiku, tabakas un alkohola kontroles biroja direktore Gražina Beliana stāsta, ka Lietuvas sabiedrība vecuma cenza paaugstināšanu alkohola iegādei līdz 20 gadiem, kas stājās spēkā šī gada sākumā, uztvērusi bez lieliem satraukumiem: “No ražotāju un tirgotāju puses gan, protams, bija pārmetumi. Viņu galvenais arguments – esot neloģiski, ka cilvēks no 18 gadiem drīkst balsot vēlēšanās, dienēt armijā, precēties, bet lietot alkoholu ne. Tomēr fizioloģiski 18 gados cilvēka organisms vēl nav nobriedis un alkohola lietošana var radīt smagākas sekas nekā 20 gados. Turklāt, jo vēlāk cilvēks sāks cilāt glāzīti, jo mazāks risks, ka tas viņam kļūs par paradumu. Tādēļ vecuma cenza palielināšana līdz 20 gadiem mums bija liela uzvara.”

Lietuvas ierēdne atzīst, ka lietuvieši pēc alkohola dodas nevis uz Latviju, bet gan uz Poliju, kur krietni lētāks ne vien grādīgais, bet arī pārtika. “Protams, ir arī jaunieši, kuri mēģina šādos braucienos apiet vecuma cenzu. Taču 20 gadu ierobežojums Lietuvā attiecas ne tikai uz alkohola pirkšanu, bet arī lietošanu un glabāšanu.”

Indējamies ar lētu kosmētisko spirtu

Kas vienam inde, citam peļņa. Latvijas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Akcīzes preču aprites daļas vadītāja Baiba Šmite-Roķe Baltijas asamblejas sēdē varēja lepni informēt, ka pērn Latvija alkohola akcīzē iekasējusi 198 miljonus eiro, bet šogad plānots vēl vairāk – aptuveni 227 miljoni eiro. Par šādu pieaugumu ļauj runāt ne tikai alkohola pircēji no Igaunijas, bet arī mūsu dienestu cīņa ar nelegālā alkohola apriti.

Papildus tam klāt nācis pilnīgi jauns izaicinājums – kosmētiskais spirts. Eiropas regulas liedz to aplikt ar akcīzes nodokli, bet Latvijas iedzīvotāji, riskējot ar savu veselību, gatavi šādu produktu dzert, lai apreibinātos. Konkrēts piemērs – kāds Polijas uzņēmējs īpaši Baltijas tirgum ražojot kosmētisko spirtu ar 60% alkohola saturu. Tas tiekot pārdots kā saimniecības prece 250 ml pudelēs par cenu zem viena eiro. Balvos ar iedzīvotāju skaitu nedaudz virs 7000 cilvēkiem vienām mazā veikaliņā mēneša laikā esot realizētas 2500 pudeles šī produkta. “Diez vai Balvu iedzīvotāji pēkšņi iecienījuši šī šķidruma unikālās kosmētiskās īpašības. Lai gan Eiropas regula paredz Eiropas Savienībā atbrīvot no nodokļiem spirtu, kas paredzēts kosmētisko līdzekļu ražošanai, vairāk uzmanības jāpievērš produktu klasifikācijai – kurā brīdī varam runāt par etilspirtu un kad tas kļūst par kosmētisko produktu,” sprieda B. Šmite-Roķe. Lietuva poļu kosmētisko spirtu mēģinājusi aplikt ar akcīzes nodokli, bet šobrīd šī lieta jau aizgājusi līdz Eiropas tiesai. Latvijas VID, gaidot Eiropas tiesas spriedumu, pagaidām neķeras šai problēmai klāt.

LA.lv