×
Mobilā versija
Brīdinājums +21.6°C
Rasma, Rasa, Maira
Trešdiena, 20. jūnijs, 2018
29. janvāris, 2018
Drukāt

Latvija pelna no igauņu dzērājiem (10)

Foto - Ernests Dinka/ Saeimas administrācijaFoto - Ernests Dinka/ Saeimas administrācija

Latvija kļuvusi par “apsolīto zemi” tuvāku un tālāku kaimiņvalstu dzērājiem. Iepirkt alkoholu pie mums brauc ne vien igauņi un lietuvieši, bet arī somi un citi skandināvi. Tikmēr šo valstu nodokļu iekasētāji un atkarību apkarotāji uz mums skatās ar greizu aci. Tādēļ piektdien Saeimā sarīkota īpaša Baltijas asamblejas (BA) Veselības, labklājības un ģimenes lietu komitejas sēde, kas veltīta sadarbībai alkohola politikas jomā. Uz to pulcējās parlamentārieši no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, kā arī eksperti no Polijas un ziemeļvalstīm.

“Robežas jau sen vairs nav šķērslis, tādēļ mums aktīvāk jāsadarbojas Baltijas valstu līmenī. Efektīvi kontrolēt alkohola apriti varēsim tikai tad, ja darbosimies kopā. Ir daudz pareizas, labas lietas darītas atsevišķi, bet tās būtu vēl spēcīgākas, ja tiktu īstenotas reģiona valstīm kopīgi. Piemēram, kopīgas sociālās kampaņas, saskaņoti politiskie lēmumi, tostarp par akcīzes nodokļa celšanu,” uzsvēra BA Veselības, labklājības un ģimenes lietu komitejas priekšsēdētāja vietnieks Imants Parādnieks, kurš arī vadīja šo sēdi.

Pakāpeniska akcīzes nodokļa celšana alkoholam pašlaik jau tiek īstenota visās trijās Baltijas valstīs. Visstraujākā nodokļa palielināšana plānota Igaunijā. Savukārt Lietuva no šī gada palielinājusi arī vecuma cenzu, ļaujot alkoholu iegādāties tikai no 20 gadu vecuma. No 1. marta akcīzes palielinājums stāsies spēkā arī Latvijā, sasniedzot Lietuvas līmeni, bet kopumā akcīze joprojām būs mazāka nekā Igaunijā. Par vecuma cenza palielināšanu alkohola pircējiem Latvijā uzdrošinās ierunāties vien tādi entuziasti kā I. Parādnieks, politiskajā dienaskārtībā šāds jautājums, vismaz līdz rudenī gaidāmajām vēlēšanām, noteikti nenonāks. Līdz ar to Latvija kļuvusi par vilinošu alkohola iepirkšanas mērķi kaimiņvalstu dzērājiem.

Igauņi zaudē vairāk nekā 50 miljonus

“Es negribētu to saukt par problēmu, bet šāda tendence patiešām pastāv,” sarunā ar “LA” atzina Igaunijas Finanšu ministrijas Muitas un akcīzes politikas departamenta direktors Mareks Ūskila. “Ceļot akcīzes nodokli, vēlējāmies sasniegt divus mērķus – lielākus ieņēmumus budžetā un mazināt alkohola patēriņu. Taču nenovērtējām pārrobežas tirdzniecības nozīmi, jo līdz šim šādas pieredzes nebija. Līdz ar to nesasniedzām plānotos nodokļu ienākumus, un grūti apgalvot, ka cilvēki dzertu mazāk. Pērn plānojām alkohola akcīzē iekasēt 277 miljonus eiro, gada vidū šo prognozi mazinājām uz 238 miljoniem, bet šķiet, ka patiesais apjoms būs aptuveni 225 miljoni eiro.” Tātad pārrobežu tirdzniecības dēļ mūsu ziemeļu kaimiņu kasei pērn garām varētu būt aizgājuši vairāk nekā 50 miljoni eiro. Prognozes liecina, ka apmēram 16% no Igaunijā patērētā alkohola ir pirkts Latvijā. “Turklāt šis jaunais fenomens attiecas ne tikai uz alkohola akcīzi. Igauņi, kas aizbraukuši iepirkt alkoholu Latvijā, vienlaikus iegādājas arī pārtiku un citas preces,” uzsvēra M. Ūskila. Pēc igauņu amatpersonas rīcībā esošās informācijas, ziemeļu kaimiņi pie mums iegādājas alkoholu savām vajadzībām. Taču esot konstatēti arī gadījumi, kad tas tiek dzimtenē tirgots. “Šāda rīcība ir pretlikumīga, jo alkohola tirdzniecībai nepieciešama licence. Pagaidām tas notiek ļoti mazos apjomos. Alkoholu tirgo kaimiņiem vai draugiem. Ir gadījumi, kad krogu un kafejnīcu saimnieki kā privātpersonas iepērk lēto alkoholu Latvijas pārtikas veikalos un mēģina to realizēt savos iestādījumos. Mūsu nodokļu inspektori ar šo praksi cīnās,” teica M. Ūskila.

Pašlaik Igaunijā notiek diskusija par nākamajos gados plānotā alkohola akcīzes palielinājuma “piebremzēšanu”. Lai gan arī tas, visticamāk, neapturēs pārrobežas tirdzniecību, bet vismaz varētu panākt, ka šī tendence neiet plašumā. Sarunas nobeigumā M. Ūskila pasmejas, ka pārrobežu tirdzniecībai no igauņu amatpersonu skatpunkta ir vismaz viens pozitīvs aspekts – nelegālā alkohola tirgus Igaunijā pēdējā laikā esot krietni sarucis: “Cilvēki nevēlas darīšanas ar šaubīgiem pagrīdes tirgoņiem. Daudz vieglāk un patīkamāk ir iepirkt alkoholu pie jums.”

Pievienot komentāru

Komentāri (10)

  1. Viltīgie Igauņi! Grib lai Latvija palielina akcīzi, bet paši pelņīs uz Somiem.
    Hitražopie!

  2. Kur tādas sejas atrastās.Ārprāts

  3. Toties somi atstāj naudu Igaunijā , viss normāli.

    • tur jau tā lieta- paši sacēla nodokļus tā, ka somi vairs gana ee nepiepērkas, un prasa, lai mēs solidāti darām tāpat:) mēs taču arī varētu nedaudz nopelnīt, ja jau kaimiņi paši tā gadiem ilgi darīja???

    • tur jau tā lieta- paši sacēla nodokļus tā, ka somi vairs gana ee nepiepērkas, un prasa, lai mēs solidāti darām tāpat:) mēs taču arī varētu nedaudz nopelnīt, ja jau kaimiņi paši tā gadiem ilgi darīja??? un tie dzērinu pircēji jau nu gan vienlaidus nav dzērāji!

  4. Ierobežot, aizliegt, sodīt, kontrolēt, celt akcīzi, celt nodokli – tie visi ir brīvā tirgus principi, vai ne?

  5. Kāpēc pie mums neraksta cik maksā alus un degvīns Vācijā?Kāpēc slēpj to,ka dzīvais alus Lietuvā ir krietni lētāks nekā Latvijā?Parādnieks runā tikai par akcīzes procentiem,bet nesaka cenu.Ja runa iet par alu,tad droši var likt lielu akcīzi tam plastmasas pudeļu alum,kuram ir vairāk kā 5,5 grādi,jo tas vairs nav alus,bet apreibinoša žļurga.Par to spirtu runājot,kādreiz bija tāds losjons “Gurķītis”,izrādās,ka tas sastāvēja no augstas kvalitātes pārtikas spirta,kuram tika pievienota svaigi spiesta gurķu sula,kuru iepirka no Ukrainas.Ja vēl tiks celta alkohola cena,tad kļūs rentabli sameklēt veco kandžas aparātu šķūnīti,kurš tur mētājas no Gorbačova sausā likuma laikiem un likt atkal pie darba.Nevajag pārcensties ar cenām,valsts var zaudēt vairāk nekā iegūt.

  6. Seima un tas komisijas , vairak doma , par savu kabatu ! Jus , lemeji , variet atlauties , nopirkt konjaka pudeli katru dienu . Bet es , pudeli snabja , reizi gada , uz Jauna gada , sagaidisanu . Celiet cenas , saviem konjakiem un rumiem , neaiztiecit SNABI !!!

  7. Teksta autorām ar šīs situācijas izpratni nav gluži viss skaidrs, liekot virsraktu : “Latvija pelna no igauņu dzērājiem”.
    Uz LV un EE pierobežas alkahola lieltirgotavām brauc iepirkties ļoti daudz tautību iedzīvotāji, tai skaitā arī paši latvieši un visi šie pircēji ir normāli adekvāti cilvēki, nevis dzērāji !
    Šo alkahola lieltirgotāju mērķis ir apgrozīt naudas līdzekļus maximāli ātrā apritē, nolaižot alkaholiskajiem dzērieniem nedaudz zemākas pārdošanas cenas, nekā Rimi, Maxima, Elvi u.c. lielveikalos, ar ko protams jūtami samazinās šo veikalu tīklu alkaholisko dzērienu apgrosījums un kas rada diskonforta situāciju šajā ziņā.
    Šī ir politiski-ekonomiskā situācija, kas nepatīk lielo lielveikalu tīklu īpašniekiem (ārzemniekiem), kas no tā visa cieš zaudējumus, tāpēc meklē iespējas, atsaucoties uz BA rīkoto specialo sēdi Saemā, vēlas panākt sev labvēlīgāku šo situāciju.
    Tā ir ļoti normala un pašsaprotama situācija, kad specializētie alkahola lielveikali var nolaist alkaholiskajiem dzērieniem pārdošanas cenas, lai visiem, kam būtu nepieciešamība tos iegādāties, varētu nopirkt lētāk, pārdevējam pelnot uz apgrozījumu un pircējam ietaupot uz šādu iespēju.
    Tāpēc jau šie pircēji nav dzērāji !
    Teksta autoram, pirms šāda teksta virsraksta izdomāšanas, vajadzētu nedaudz vairāk pasmadzeņot, kāds būtu adekvāts virsraksts, nevis minēt igauņus kā dzērājus !

Draugiem Facebook Twitter Google+