Mobilā versija
Brīdinājums +1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
16. aprīlis, 2012
Drukāt

Latvija pie bezdeficīta budžeta varētu nonākt 2015.gadā

vilks_andris3

Esot stingrai fiskālai disciplīnai un pietiekami pozitīvai tautsaimniecības izaugsmei, mēs varētu pie bezdeficīta budžeta nonākt pēc dažiem gadiem – 2015.gadā vai 2016.gadā, uzskata finanšu ministrs Andris Vilks (V).

Vilks videouzrunā koplietošanas video krātuvē “Youtube” norāda, ka patlaban valdība ir sākusi darbu pie nākamā gada valsts budžeta, kurā gan šobrīd nav ietverts ministriju papildus pieprasījums dažādiem izdevumiem par 231 miljonu latu, bet tas ir valdības diskusiju objekts – “cik mēs varam no šiem izdevumiem akceptēt un kas nebūtu pretrunā ar Latvijas mērķi mazināt budžeta deficītu, tai pat laikā nodrošināt ekonomisku izrāvienu tuvākajos gados”.

Valdība ir ļoti konstruktīva un atbildīga, atzīmē Vilks.

Viņa skatījumā, lai gan aizdevēji šeit nav tik bieži kā iepriekš, tuvākajās nedēļās Latvijā atkal būs aizdevēju misija pēc-pārraudzības jeb post monitoringa programmas ietvaros, lai skatītos, vai Latvija ievēro saistības un nepieļauj nepamatotus tēriņus

Nākamā un tuvāko gadu budžetus Finanšu ministrija (FM) veido pēc principa, kas saistīts ar Eiropas Komisijas piedāvāto fiskālās disciplīnas ietvaru un likumdošanu. Fiskālās disciplīnas likums Latvijai ir ļoti svarīgs, un valsts virzīsies uz to, lai pēc iespējas ātrāk nonāktu līdz bezdeficīta budžetam.

Ministrs norāda, ka ekonomikas cikls Latvijā ir ļoti pozitīvs nodokļi iekasēti virs plāna, bet ekonomiskā izaugsme varētu būt šogad straujākā Eiropas Savienībā.

Runājot par to, kā valsts nonāks līdz bezdeficīta budžetam, Vilks saka, ka solis varētu būt pozitīvāks, jo tas mums neprasa papildu konsolidāciju – ir jāmazina joprojām esošais budžeta deficīts, bet tas vairs nav miljards latu, kā tas bija pirms pāris gadiem, tie ir daži simti miljoni latu.

Patlaban plāns ir budžeta deficīta mazināšana vismaz par 70 miljoniem latu 2013.gadā.

Tāpēc ir svarīgi izvērtēt ministriju papildus pieprasījumus un to, kurās jomās tos iespējams akceptēt, bet kurās nē.

“Tāpat mēs lieliski zinām, ka mums ir ļoti nepieciešams tautsaimniecībai mazināt darbaspēka nodokli un konkurētspējas veicināšanai Latvijai ir svarīgi skatīties uz to, kāda ir cenu dinamika. Ir ļoti daudz svarīgu jomu, ko izdiskutējot kopīgi iespējams nonākt pie slēdziena, ko mēs varam atļauties darīt, lai tas netraucētu virzīšanos uz fiskālā deficīta mazināšanu, kurš joprojām ir, jo Latvija joprojām tērē ikdienā vairāk, nekā nopelna,” atzīs finanšu ministrs.

LETA jau ziņoja, ka valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2013.gadam ir aprēķināti 3,17 miljardu latu apmērā.

Bāzes izdevumos neiekļauto ministriju iesniegtie papildu pieprasījumi ir 231 miljons latu.

FM norāda, ka 2013.gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi aprēķināti 3,1731 miljarda latu apmērā, 2014.gadam – 3,3614 miljardu latu, savukārt 2015.gadam – 3,1704 miljardu latu apmērā.

FM norāda, ka nākamā gada likumprojektā valdība neveiks konsolidācijas pasākumus, taču, lai nodrošinātu valsts budžeta deficīta samazināšanu, ir svarīgi uzlabot strukturālo bilanci par 0,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Strukturālās bilances uzlabošanu 70 miljonu latu apmērā valdība plāno panākt uz ekonomikas pieauguma rēķina, kā arī ierobežojot tēriņu pieaugumu.

Savukārt valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2013.gadam ir aprēķināti 1,397 miljardu latu apmērā, 2014.gadam – 1,2652 miljardi latu, bet 2015.gadam – 1,2844 miljardi latu.

Tālāk, pamatojoties uz noteiktajiem valsts budžeta bāzes izdevumiem, tiks aprēķināts maksimāli pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopapjoms un maksimāli pieļaujamais valsts budžeta kopējo izdevumu apjoms katrai ministrijai un centrālajai valsts iestādei.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+