Mobilā versija
+17.7°C
Liene, Liena, Helēna, Elena, Ellena
Piektdiena, 18. augusts, 2017
2. februāris, 2017
Drukāt

Latvijā pieaug “pazudušo” skolēnu skaits: nav ziņu par 1015 bērniem (2)

Foto - LETAFoto - LETA

2016./2017.mācību gadā izglītības iestādēs nav reģistrēti 19 022 bērni, liecina Izglītības kvalitātes valsts dienesta ikgadējais apkopojumu par izglītības iestādēs nereģistrētiem obligātā izglītības vecuma bērniem.

Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, obligātā izglītības vecuma bērnu uzskaitē ir vairāki jaunumi. Pirmkārt, pirmo reizi veikts apkopojums par izglītības iestādēs nereģistrētiem 5 un 6 gadus veciem bērniem – līdz šim informācija tika apkopota tikai par 7-18 gadus veciem bērniem. Otrkārt, atskaitēs pirmo reizi tiek atspoguļots tas, ka bērns izglītojas mājās vai pie bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzēja (aukles).

Salīdzinot ar pagājušā gada apkopojumu, kad varēja konstatēt izglītības iestādēs nereģistrēto bērnu pieauguma intensitātes mazināšanos, 2016./2017.mācību gada sākumā 7 līdz 18 gadus veco izglītības iestādēs nereģistrēto bērnu skaits ir pieaudzis par 1445. Izglītības iestādēs nav reģistrēti 17 357 bērni 7 līdz 18 gadu vecumā un 1665 bērni 5 un 6 gadu vecumā.

Lielākais izglītības iestādēs nereģistrēto bērnu skaits atrodas ārzemēs – 13 803 bērni 7 līdz 18 gadu vecumā un 961 bērns 5 un 6 gadu vecumā.

Otrs lielākais izglītības iestādēs nereģistrēto bērnu īpatsvars – 2024 bērni 7līdz 18 gadu vecumā, 204 bērni 5 un 6 gadu vecumā – ir citas valsts pilsoņi, kuri saņēmuši uzturēšanās atļauju Latvijā, tomēr pārsvarā uzturas savas pilsonības valstī un tur arī iegūst izglītību.

Analizējot iegūtos datus, redzams, ka šādu bērnu skaits pakāpeniski pieaug. Samērā daudz ir obligātā izglītības vecuma bērnu, kuriem datu apkopošanas brīdī bijusi anulēta deklarētā dzīvesvieta – 278.

Dienestā norāda, ka 59 Latvijas pašvaldības ir veikušas nepieciešamās darbības, lai 2016.gadā noskaidrotu informāciju par visiem pašvaldībā deklarētajiem bērniem, kuri nav reģistrēti izglītības iestādēs.

Tomēr dienestā uzsvēra, ka satraukumu rada salīdzinoši lielais to bērnu skaits, par kuriem pašvaldībai nav informācijas, pašvaldība bērna statusu nav norādījusi vai atzīmējusi, ka turpina noskaidrot informāciju – faktiski pašvaldībai nav informācijas ne par vienu no šiem bērniem.

Lai gan 2014. un 2015.gadā to bērnu skaits, par kuriem pašvaldībai nebija informācijas, bija salīdzinoši zems, 2016.gadā tas atkal ir krasi pieaudzis. Kopumā pašvaldības nav noskaidrojušas informāciju par 1015 bērniem (pagājušajā gadā tādu bērnu bija tikai 624).

Dienests uzsver, ka regulāra informācijas apkopošana par izglītības iestādēs nereģistrētiem bērniem ne tikai uzliek pašvaldībām pienākumu četras reizes gadā atjaunot datus, bet arī sniedz iespēju visa gada garumā sekot līdzi, noskaidrot aktuālo situāciju un atjaunināt informāciju, lai līdz minimumam samazinātu to bērnu skaitu, kuri neiegūst obligāto pamatizglītību.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Visi sen arzemes…Un invalida berni kas sez majas un nevar apmeklet skolu (pa kuriem neliekas ne zinis….)

  2. Pašvaldībām švaki iet , ja nezin kur bērni palikuši.

"Oligarhu sarunas": KNAB deputātiem neļauj kopēt lietas. Prokurori atbild - paši vainīgi! (9)"Oligarhu lietas" parlamentārā izmeklēšanas komisija turpina skaidrot, vai krimināllietas izbeigšana bijusi pamatota. Vakardienas sēdē uzzinājām, ka deputāti nonākuši grūtībās, jo KNAB neļauj kopēt un nest līdzi divus svarīgus lēmumus, kas pievienoti krimināllietā.
Valsts apmaksāto studiju vietu sadale tradīciju varā (1)Darba tirgus prognozes valsts apmaksāto studiju vietu sadali ietekmē tikai daļēji
Draugiem Facebook Twitter Google+