Ekonomika
Bizness

Latvija piedalīsies “Expo 2020” Dubaijā: cer veicināt eksportu uz Āzijas valstīm 0


Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņs (no kreisās) un Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Ēriks Eglītis preses konferences laikā paraksta līgumu par Latvijas dalību “Expo 2020 Dubai”, 14.11.2018.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņs (no kreisās) un Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Ēriks Eglītis preses konferences laikā paraksta līgumu par Latvijas dalību “Expo 2020 Dubai”, 14.11.2018.
Foto: LETA/Evija Trifanova

Šodien, 14.novembrī Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Ēriks Eglītis un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš parakstīja vienošanos par to, ka LTRK gādās par mūsu valsts piedalīšanos starptautiskajā “Expo 2020” izstādē, kuru atklās 2020.gada 20.oktobrī Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) pilsētā Dubaijā.

Parakstot šo vienošanos, Ēriks Eglītis atzina, ka tiesības organizēt mūsu valsts līdzdalību piešķirtas šai uzņēmēju organizācijai, ņemot vērā tās uzkrāto pieredzi aizvadītajos gados. 1992.gadā LTRK organizēja mūsu piedalīšanos “Expo” izstādēs Seviļā (Spānija), 1993.gadā Tedžonā (Dienvidkoreja), 1998.gadā Lisabonā (Portugāle), 2017.gadā Astanā (Kazahstāna).

“Latvijai ir svarīgi būt Dubaijā vairāku iemeslu dēļ,” parakstot vienošanos, sacīja Jānis Endziņš.

“Pirmkārt, ar AAE mūs vieno ciešas ekonomiskās saites. Pērn Latvijas eksports uz šo valsti sasniedza 107 739 999 eiro. Otrkārt, tā kā paredzam, ka mūsu paviljonu un ekspozīciju apmeklēs vismaz viens miljons cilvēku, šī ir lieliska iespēja parādīt pasaulei, ko Latvijas uzņēmēji prot saražot. Savu līdzdalību izstādē jau apstiprinājušas vairāk nekā 170 pasaules valstis. Piedalīšanās šajā pasākumā var veicināt mūsu eksportu uz šo un citām Āzijas valstīm, kurās dzīvo vairāk nekā 3 miljardi iedzīvotāju,” skaidroja Endziņš.

Jānis Endziņš atzīst, ka apstākļi Dubaijā krasi atšķirsies no tiem, kas pērn bija Astanā, kur ekspozīcijas izveidošanai nebija nepieciešams pašiem uzbūvēt savu paviljonu.

Dubaijā tas būs jāuzbūvē tuksneša smiltīs pašiem, pēc tam ēka pašiem arī jāaizvāc. Tāpat izstādes laikā jārēķinās ar lielu karstumu.

Par Latvijas piedalīšanos šajā izstādē valdība izlēma jau šī gada aprīlī, piešķirot šim mērķim 4,8 miljonus eiro. Pagājušajā gadā līdzdalībai Astanā valdība nepiešķīra ne centa.

Latvijas ekspozīcijas “Expo 2020” projekta vadītājs Ansis Egle stāsta, ka jau šogad būs nepieciešama nauda Latvijas paviljona ēkas projektēšanai, 2019. gadā – paviljona būvniecībai. Bet kāda daļa būšot vajadzīga izstādes darbības laikā, kas no tās atvēršanas 2020.gada 20.oktobrī ilgs sešus mēnešus – līdz 2021. gada vidum.

Galerijas nosaukums

Foto: LETA/Evija Trifanova

Jautāts, vai ar valsts piešķirto naudu pietiks, Jānis Endziņš atbild, ka varot nepietikt, tāpēc LTRK meklēšot papildu finansējumu, uzrunājot uzņēmējus, kuri būtu ieinteresēti piedalīties šajā izstādē. Astanā, kur savs paviljons nebija jābūvē, līdzdalībai esot pieticis ar aptuveni 800 000 eiro, no kuriem lauvas tiesu toreiz atvēlēja valsts akciju sabiedrība “Latvijas Dzelzceļš”.

Ja veiksmīgai līdzdalībai Astanā pieticis ar nepilnu miljonu – par ekspozīcijas dizainu Latvija saņēma bronzas medaļu – tad, viņaprāt, esot visas iespējas tikpat labi parādīt sevi arī Dubaijā ar krietni lielāku summu.

Saistītie raksti

Uz jautājumu, cik pavisam mums varētu maksāt līdzdalība šajā izstādē, Jānis Endziņš atbild, ka precīzi to varēšot pateikt tikai 2021.gada vidū – pēc izstādes slēgšanas.

Latvijas ekspozīcijas “Expo 2020” projekta vadītājs Ansis Egle vēsta, ka pasākuma popularizēšanai tā organizētāji Dubaijā izveidojuši īpašu inovāciju fondu 100 miljonu eiro apmērā, lai jau pašlaik atbalstītu dažādu nozaru jaunos uzņēmumus. No šī fonda Latvijas jaunais uzņēmums – SIA “Health Lab” saņēmis 100 000 ASV dolārus. Uzņēmuma īpašniece, logopēde Ilze Zaharāne stāsta, ka šī nauda izlietota, lai padarītu pieejamāku viņas izstrādāto spēli “CheeksUp”, kas domāta bērniem un pieaugušajiem rehabilitācijas procesā, trenējot sejas, runas un rīšanas muskulatūru.

LA.lv