Kultūra
Māksla

Latvija piedalīsies Prāgas Scenogrāfijas kvadriennālē0

Publicitātes foto

No 6. līdz 16. jūnijam Prāgā notiks jau 14. Scenogrāfijas kvadriennāle, kurā kārtējo reizi piedalīsies arī Latvija, veidojot ekspozīcijas gan valstu un reģionu, gan studentu sadaļā. Abu Latvijas ekspozīciju galvenais uzdevums ir piedāvāt starptautiskajai auditorijai ieskatu būtiskākajos scenogrāfijas procesos pēdējos četros gados. Valsts ekspozīciju aicināti veidot jaunie mākslinieki Krista un Reinis Dzudzilo, kuru darbu teātrī un vizuālajā mākslā raksturo konsekventa sava rokraksta kopšana, telpas tīrība un domas skaidrība. Studentu izstāde savukārt atspoguļos mācību procesu un brīdi, kad māceklis pārtop jaunā māksliniekā. Abu izstāžu ideja sasaucas ar šīgada Prāgas kvadriennāles vadmotīvu – atmiņa, iztēle un transformācija, tās vieno interese par Riharda Vāgnera laiku Rīgā un viņa ideālā teātra aizmetņiem šeit, kas vēlāk tika pilnībā realizēti Baireitā. Ko izcelt vai no jauna pavēstīt par Vāgneru Kvadriennāles apmeklētājiem? Kas apvieno tik atšķirīgus mērogus kā students, jaunais mākslinieks un Vāgners?

Kristas un Reiņa Dzudzilo ekspozīcija “ZRwhdZ” (atsauce uz Gurnemana teikto Prasifālam Vāgnera pēdējā operā „Parsifāls”: “Par telpu šeit top laiks”) aplūko telpu kā brīdi, kurā dzimst un mirst jauna pasaule, bet sākums un beigas saplūst vienā. Īpaši Prāgai veidotā instalācija pētīs Vāgnera ideālā mūzikas teātra principus, kur skaņa nonāk telpā caur pēdām un ceļo augšup līdz fiziski pieskaras dziedātāja balss saitēm. Latviešu mākslinieki savu ideālo teātri Prāgā būvēs kopā ar komponistu Kristu Auznieku un instrumentu meistaru Aleksandru Maijeru, aicinot piedzīvot skaņas spēku caurdurt ķermeni.

LMA Scenogrāfijas nodaļas studentu darbs šajā mācību gadā noritējis pie Vāgnera operas “Klīstošais holandietis”. Izstāde “Jauns un Vāgners”, kuru studenti vedīs uz Prāgu, atspoguļo šī studiju procesa rezultātu un tās uzmanības centrā ir mākslas darbs, tā autors un viņa radošās dzīves peripetijas. Bēgot no Rīgas 1839. gadā Vāgners Baltijas jūrā piedzīvoja vētru un tieši pārdzīvojumi vētras laikā vēlāk iedvesmoja pasaulslaveno komponistu sarakstīt operu “Klīstošais holandietis”. Scenogrāfijas nodaļas vadītājs profesors Mārtiņš Kalseris saka: “Mēs sveicinām visus pasaules vāgneristus un atgādinām, ka cilvēks, kas jūsu pusē pazīstams kā dižais Vāgners, dzīvoja un strādāja šeit Rīgā, nesamaksāja par krekliem un aizbēga. Man Vāgnera mūža liktenīgā vētra uzmācīgi tiecas simbolizēt ģēnija dzimšanas aktu, kas mūsu atrašanos Rīgā blakus Baltijas jūrai padara par tādu kā dzīvi mītiskā un tumšā dzemdē. No šīs alas piķmelnās tumsas mēs, priecīgi par Rīgas unikālo lomu Vāgnera liktenī, mājam un, cerams, pārsteigsim ne vienu vien vāgneristu, ja vien viņš mūs sadzirdēs par spīti vētrai.”

Valsts izstādes kuratore ir Gundega Laiviņa, studentu izstādes kuratori ir Andris Freibergs un Monika Pormale. Latvijas dalību Prāgas kvadriennālē producē Latvijas Jaunā teātra institūts ar Valsts Kultūrkapitāla fonda, Kultūras ministrijas, Latvijas Mākslas akadēmijas, Latvijas vēstniecības Prāgā, tansporta un loģistikas uzņēmuma SIA “Airos” atbalstu.

LA.lv
LA
LA.LV
Kultūra
Durbē norisināsies “Atvērtība ir vērtība” radošā darbnīca “D/z/eja”
9 stundas
LA
LA.LV
Kultūra
Rādīs Anšlava Eglīša lugu “Pēc kaut kā cēla, nezināma”
9 stundas
LA
LA.LV
Kultūra
“Viens no unikālākajiem Latvijas mākslas veikumiem.” Paziņoti Purvīša balvas nominanti šā gada trešajā ceturksnī
10 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

IK
Ilze Kuzmina
Latvijā
Publicēts kārtējais universitāšu reitings: kā tajā klājies Latvijas augstskolām?
1 stunda
LA
LA.LV
Sports
FOTO: “Vefiņš” uz Eiropas skatuves atgriežas ar grūtu uzvaru pār Melnkalnes vicečempioniem
15 minūtes
LE
LETA
Latvijā
Kampars uzsver, ka savulaik ierobežojis atļauju izsniegšanu daļai no OIK stacijām
2 stundas
LE
LETA
Latvijā
Valdība atbalsta ieceri Latvijā izveidot 39 pašvaldības esošo 119 vietā 1
5 stundas
JL
Juris Lorencs
Pasaulē
Juris Lorencs: Ierodas ukraiņu tautas kalps Zelenskis
3 stundas