Mobilā versija
Brīdinājums +0.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
21. oktobris, 2014
Drukāt

Latvija pirmo reizi ievēlēta ANO Cilvēktiesību padomē (1)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

ANO Ģenerālā Asambleja otrdien ar 175 balsīm par ievēlēja Latviju ANO Cilvēktiesību padomē uz termiņu no 2015. līdz 2017. gadam, informē Ārlietu ministrijā (ĀM).

Ministrijas pārstāvji uzsver, ka Latvija Cilvēktiesību padomē ievēlēta uz termiņu no 2015. līdz 2017.gadam. Šī ir pirmā reize, kad Latvija ievēlēta šajā svarīgajā ANO cilvēktiesību struktūrā.

No 2015. gada 1. janvāra padomē darbu uzsāks kopumā 15 jaunievēlētās valstis: Albānija, Bangladeša, Bolīvija, Botsvāna, Gana, Indija, Indonēzija, Katara, Kongo, Latvija, Nīderlande, Nigērija, Paragvaja, Portugāle un Salvadora.

ĀM skaidro, ka ievēlēšana padomē ir apliecinājums Latvijas sasniegtajam cilvēktiesību jomā nacionālā un starptautiskā līmenī. Pārstāvība padomē ļaus Latvijai sniegt ieguldījumu cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanā visā pasaulē.

Latvija sniegs stingru atbalstu ANO cilvēktiesību mehānismu neatkarībai un efektivitātei, kā arī sekmēs savas cilvēktiesību jomas prioritātes – sieviešu tiesības un dzimumu līdztiesību, vārda brīvību, tostarp virtuālajā vidē.

Latvija turpinās savu ilggadējo iniciatīvu – aicināt ANO dalībvalstis izsniegt pastāvīgo ielūgumu ANO ziņotājiem un darba grupām jeb tā saucamajām speciālajām procedūrām, kā arī uzturēt atvērtu dialogu un konstruktīvu sadarbību ar attiecīgo mandātu turētājiem.

ANO Cilvēktiesību padome ir starpvaldību institūcija, kas ir atbildīga par cilvēktiesību veicināšanu un aizsardzību, kā arī cilvēktiesību pārkāpumu risināšanu pasaulē.

Padomi veido 47 dalībvalstis – 13 no Āfrikas, septiņas – no Rietumeiropas, 13 – no Āzijas, astoņas – no Latīņamerikas, sešas – no Austrumeiropas grupas, kur tagad darbosies arī Latvija. Valstis padomē tiek ievēlētas uz trim gadiem.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Varbut beidzot kadam ir laiks starptautiska limeni akcentet un aktualizet launuma imperijas un tas agentu postpadomju valstis piekopto terminu sagrozisanas metodiku, parastus ieklejotajus, kolonistus saucot par minoritati un nepamatoti pieprasot attiecigas tiesibas, tadejadi maldinot starptautisko sabiedribu un apmelojot tas valstis, kuram tie grib uzkundzeties un diktet savus noteikumus, kas parasti tendeti uz valstu neatkaribas apdraudejumu? It seviski, ka Eiropa jau sen ir definets minoritasu jedziens, kurs tadus tur neieklauj.

Aplamie apgalvojumi. Pēc intervijas ar Fātimu teoloģe par sievietes lomu islāmā (4)Pēc “LA” publicētās intervijas ar Līgu Fātimu Legzdiņu un “Latviešu mentalitāte sasaucas ar islāmu, prāto konvertīte Līga Fātima” lasītāji uzdeva jautājumus, vai
Draugiem Facebook Twitter Google+