Foto-Arvīds Barševskis

Latvijā plāno apzināt 18 invazīvās augu sugas 0

No 49 Eiropas Savienības invazīvo svešzemju sugu sarakstā iekļautajām sugām Latvijā sastopamas 18 sugas.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 24
Putins ir izmēģinājis jaunu “superieroci”, kādu pasaule “vēl nav redzējusi” 156
Kokteilis
Magnētiskās vētras 2024. gada aprīļa beigām – visbīstamākās dienas
Lasīt citas ziņas

Desmit sastopamas savvaļā, bet pārējās astoņas iespējams iegādāties kā dekoratīvos augus vai arī tās ir dzīvnieku sugas, kas tiek turētas nebrīvē kā mīļdzīvnieki vai privātās dzīvnieku kolekcijās. Savvaļā sastopams Sosnovska latvānis, puķu sprigane, Ķīnas cimdiņkrabis, nutrija, jenotsuns, ondatra jeb bizamžurka, dzeloņvaigu vēzis, Amerikas signālvēzis, rotans un sarkanausu bruņurupucis.

Invazīvo sugu uzskaites ieviešanu paredz Eiropas Parlamenta Padomes regula par invazīvu svešzemju sugu introdukcijas un izplatīšanās profilaksi un pārvaldību.

CITI ŠOBRĪD LASA

Latvijai ir tiesības izveidot arī nacionālo sarakstu ar invazīvām svešzemju sugām, kas rada bažas. Šādu sarakstu izstrādājusi Dabas aizsardzības pārvalde, tajā iekļaujot Latvijai neraksturīgās sugas. Latvijas melnajā sarakstā plānots iekļaut 35 augu, divas zīdītāju, trīs vēžu un zivju, vienu kukaiņu, divas gliemežu, divas parazītu un septiņas Baltijas jūras invazīvās sugas. Par invazīvām sugām tiek uzskatītas svešzemju sugas, kas pēc to ieviešanās un izplatīšanās savvaļā nelabvēlīgi ietekmē bioloģisko daudzveidību un savu izplatību palielina uz vietējo sugu rēķina. Latvijā ir vismaz 640 jeb 33% savvaļā pārgājušas citzemju augu sugas, taču ne visas ir invazīvas un apdraud vietējos augus.

Vietējā invazīvo augu sarakstā, piemēram, ieteikts ieviest mājas ābeli, melno plūškoku, krokaino rozi, kā arī ošlapu kļavu, Austrumu dižpērkoni, blīvo skābeni, plūmlapju aroniju u. c. Latvijai sveši ir arī daudzveidīgā mārīte, Spānijas kailgliemezis, melngalvas mīkstgliemezis u. c.

Lai ieviestu invazīvo svešzemju sugu uzskaites sistēmu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai nepieciešami 269 908 eiro pirmajā sistēmas ieviešanas gadā un 165 190 eiro nākamajos gados, liecina ministrijas sagatavotais ziņojums valdībai. Papildu nepieciešamā finansējuma apmērs var mainīties atkarībā no tā, kādas sugas ES sarakstā tiks iekļautas turpmāk, vai tās ir sastopamas un aktuālas Latvijai. Ja Latvija neieviesīs regulas prasības, tad Latvijai tiks noteikta vienreizējā soda nauda – 329 000 eiro.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.