Mobilā versija
Brīdinājums +0.2°C
Īrisa, Irīda, Airisa
Svētdiena, 22. oktobris, 2017
24. aprīlis, 2017
Drukāt

Latvijā prezidentu vēlēs 100 deputāti plus 100 pašvaldību delegāti? (13)

Foto - LETAFoto - LETA

Latvijas valsts karogs un Valsts prezidenta standarts pirms nolaišanas ceremonijas Rīgas pils Svētā Gara tornī.

Pēc 12. Saeimas vēlēšanām, juzdams atbildību vēlētāju priekšā, valsts tiesību speciālists, deputāts, prof. Ringolds Balodis mudināja dibināt darba grupu, lai izskatītu iespējas mainīt Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtību un pilnvaras. To izdarīja, piesaistot juridiskos un politiskos ekspertus.

Par darbošanos 11 sēdēs divu gadu garumā tagad intervijā stāsta Balodis pats, un profesors arī sagatavojis 40 lappušu dokumentu, kas kalpos par pamatu darba grupas atzinumam, kurā aprakstīts Latvijai pilnīgi jauns prezidenta vēlēšanu modelis – valsts pirmo personu varētu vēlēt 100 Saeimas deputāti un 100 pašvaldību vadītāji/

Kādā secībā lietas risināsies?

Ja atzinumu otrdien apstiprina darba grupā, tas ceļo uz Juridisko komisiju, tālāk to nosūta Saeimas frakcijām. Kolēģi deputāti dokumentu var mainīt, papildināt, var parādīties atsevišķi viedokļi. Tālāk no Juridiskās komisijas atkarīgs, vai atzinumā iekļautie priekšlikumi pārtaps likuma vai Satversmes grozījumos, ko atbalsta Saeimas vairākums.

Ko šoreiz jūtat politiski – partijām interesē mainīt prezidenta vēlēšanu kārtību? Vai tiks paiets pusceļš, piekrītot, ka vēlēšanām piesaista arī 100 pašvaldību pārstāvjus? Vai, kā minēja profesore Kreituse, politiķi neko negribēs pieņemt un arī turpmāk augstais amats būs partiju tirgus objekts, ko pa vecam vēlē Saeima un kur jāsalasa 51 balss?

Kāda nu kurai partijai būs stratēģija. Torpedēt vai atbalstīt ieteikumus. Manuprāt, galvenais ir palielināt Valsts prezidenta leģitimitāti un maksimāli atgriezt tautas ticību mūsu valsts pamatvērtībām. Tautai piešķirot tiesības vēlēt prezidentu, tas ir veids, kā cilvēki var kaut ko ietekmēt paši. Pašvaldībā pilsoņi ievēl ļoti pietuvinātu varu, parlamenta vēlēšanās tas izpaužas daudz mazāk. Prezidentālajās vēlēšanās vairākums parasti saka izšķirošo vārdu otrajā kārtā, kad palikuši divi īstie kandidāti, kam cilvēki uzticas.

Atzinumā lieku priekšā variantu, ka, izraugot valsts galvu, iesaista pašvaldību deputātus. Līdzīgi ir Vācijā, kur balso abu Bundestāga palātu deputāti un tāda paša skaita federālo zemju locekļi. Tomēr lielākajā daļā valstu ir modelis, ka tauta tiešā veidā balso par valsts vadītāju. Es iesaku “pussoli” – ar pašvaldību līdzdalību, jo tas vienalga ir labāks variants par esošo, un cilvēkos palielinātu ticību nacionāli demokrātiskai valstij. Par to jādomā Saeimai, kurai uzticības reitings ik gadu slīd uz leju.

Kas būs tie 100 pašvaldību delegāti prezidenta elektoru kolēģijā?

To nevar Satversmē aprakstīt. Tas nosakāms atsevišķi.

Vai 200 elektori Latvijas prezidentu vēlēs ar 2/3 vairākumu?

Tā vajadzētu būt. Atkal – tautas balsojums ir vienkāršākais. Amatā nokļūst kandidāts, kas saņem vairāk par pusi balsu. Pārējos ievēlēšanas modeļos lielākoties nepieciešams kvalificētais vairākums. Latvijā par to jādiskutē, ja vismaz tiksim līdz atziņai, ka pašreizējā kārtība jāmaina.

Pašvaldību cilvēki justos pagodināti, pieņemot “dāvanā” tiesības balsot par prezidentu.

Reālā situācija ir tāda, ka centrālā vara ļoti tāla, un tas, ko domā politiķi, no tā, ko domā tauta, ļoti stipri atšķiras…

…plaisa starp varu un sabiedrību.

Bezdibenis! Politiskā elite aizņemta, nodrošinot kārtējos “tekošos” maksājumus un nevis būvē jaunus ceļus, bet lāpa bedres. Gan tiešā gan pārnestā nozīmē. Varai nav lielu valstisku mērķu. Tikmēr cilvēki prasa efektīvāku, atbildīgāku varu. Politiķi it kā pat saprot to, bet nekādas pārmaiņas nenotiek! Tūlīt pēc valsts atjaunošanas bija pārveidojumi, tālākā gaitā – mīņāšanās uz vietas. Stāties pēc kārtas visos starptautiskajos veidojumos vai pildīt visus Eiropas Savienības rīkojumus nevar būt valsts mērķis. Tas ir ļoti riskants, draudīgs modelis valsts pastāvēšanai – dzīve bez pārmaiņām, stagnācija.

Pievienot komentāru

Komentāri (13)

  1. Latvijai pilnīgi jauns modelis Atbildēt

    Profesors-iluzionists!

  2. Vēl pēdīgi>Bēdīgi Atbildēt

    Samazināt,apvienojot,līdz pirmskara Latvijas un šodienas Briseles desmit ministrijām,vajag Latvijas pašreizējās trīspadsmit ministrijas!

  3. Sēdot Saeimā,divu gadu garumā tik vien spēja izperēt?!

  4. Kur te ir tauta,valsts tiesību speciālista kungs? Atbildēt

    Un kā vienu,tā otru simtu,kas tagad Latvijā vēlēs prezidentu ir izvirzījušas mūsu mazskaitlīgās partijas-biznesa interešu grupas,ne jau tauta!

  5. Tautai tātad joprojām nebūs tiesību,ne ievēlēt savas valsts prezidentu,ne izvirzīt deputātu kandidātus!?

  6. Kāds stulbums! Ja mainīt prezidenta ievēlēšanas kārtību, tad dot tiesības visiem vēlēt tiesību vecumu sasniegušajiem paust savu gribu! Vēlēšanas rīkot divās kārtās kā Francijā!

  7. Kāds stulbums! Ja mainīt prezidenta ievēlēšanas kārtību, tad dot tiesības visiem vēlēt tiesību vecumu sasniegušajiem pilsoņiem paust savu gribu! Vēlēšanas rīkot divās kārtās kā Francijā!

  8. Kāds stulbums! Ja mainīt prezidenta ievēlēšanas kārtību, tad tikai – dot tiesības visiem Latvijas vēlēt tiesību vecuma sasniegušajiem pilsoņiem paust savu gribu. Vēlēšanas rīkot divās kārtās kā Francijā!

  9. CENZŪRA ir APZINĀTI PRETLIKUMĪGS NOZIEGUMS Atbildēt

    > šajā pašreizējā MZ SILES “valstī” krampjaini agonējošajos masmēdekļos (t.sk. la-vīzē u.c. taml. necilās w-bedrēs) bezcerīgi truli parazitējošajiem PRETLIKUMĪGU CENZŪRU piekopjošajiem administratīvajiem izpildfunkcionāriem (u.c. taml. nožēlojami juridiski analfabētiskiem “lielākajiem kretīniem”)

    =======

    Latvijas Republikas SATVERSME.

    VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības

    89. Valsts atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības saskaņā ar šo Satversmi, likumiem un Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem.

    90. Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības.

    91. Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas BEZ JEBKĀDAS DISKRIMINĀCIJAS.

    100. Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. C.E.N.Z.Ū.R.A ir AIZLIEGTA.

    =======

    Ir sacīts: “Likuma nezināšana (un, īpaši jau, pat nevēlēšanās zināt) neatbrīvo no LIKUMĪGĀS ATBILDĪBAS.”

  10. Beidzot kaut ko izspieda no pakaļas tie 100 vāvuļotāji.

  11. Bleķis. Vislielāklie postsovjeti un atpakaļrāpuļi ir pašvaldību vadītāji. Tur vajadzētu ievērojamu reformu, pašvaldību skaitu samazinot uz 5 (4 novadi + Rīga).

  12. Kāpēc valsts Prezidentu nevarētu vēlēt Saeimas deputāti un novadu, pilsētu domju prieksēdētāji – vai vel labāk visu limeņu deputāti savā vēlēšanu saietā. Latvija nav liela un potenciālo vēlētāju skaits arī ir pietiekami pārstāvniecisks ~ap 1700.
    + valsts teritorijas deputātiem celsies prestīžs = mēs arī piedalamies valsts augstākaš varas veidošanā.
    + pot. vēlētāju skaits pietiekoši liels, lai tos varētu ietekmēt kādi partiju funcionāri, īpašnieki.
    + pot. prezidenta vēlētāji paši ir atbildīgi ievēlēti = mazpilsētās, novados vēlē vairāk pēc spējām un godīguma ; neskatās ko tās partijas tur Rīgā somu pirtīs perina.
    – nu nevarēs prezidentus vēlēt Zoo dārzos vai Puzes pirtīs.
    – nu nesanāks kāds deputātu pašlabums.
    – arī Kremlis būs neapmierināts = X stundā tos 51 var piedabūt, bet tos ~ 850 ?
    Protams šī vēlēšanu kārtības maiņa nu nekādi nevarēs apmierināt 100 ”gudrās ” galvas – tā var netikt pie …

Draugiem Facebook Twitter Google+