Mobilā versija
Brīdinājums +1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
31. marts, 2016
Drukāt

Latvija Roberta Muža ainavās un portretos

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Roberts Muzis "Rudens", 2010. g.

Latgales vēstniecībā “GORS” līdz 7. aprīlim skatāma gleznotāja Roberta Muža personālizstāde “Latvija. Ainava. Portrets”, kurā ir eksponēta plaša ainavu retrospekcija, kā arī Latvijas vēsturē nozīmīgu personību portretu izlase.

Šajā izstādē redzami Latvijas vēsturē nozīmīgu kultūras, politiskās, sabiedriskās un reliģiskās dzīves personu portreti un ainavu retrospektīvas. Gan portretos, gan ainavās māksliniekam vienojošais motīvs ir patriotisms un mīlestība pret savu zemi. Izstāde ir īpaša arī ar to, ka tajā redzamie portreti ir dokumentālās glezniecības žanra paraugi, un daļa no tiem nav pazīstami skatītājam, jo glabājas valsts muzeju kolekcijās. R. Muzis ir gleznojis Latvijas valsts pirmos četru prezidentu portretus, bet šajā izstādē skatāmi Andreja Spāģa, Ata Kronvalda, Krišjāņa Barona portreti, kas bija tapuši vēl pirms prezidentu portretiem.

Mākslinieks par tituldarbu šai izstādei izvēlējies tumsnējo, zemes toņos gleznoto ainavu “Rudens”, par kuru 2015. gadā saņēma zelta medaļu un diplomu kā pirmais “Jāzepa Pīgožņa balvas Latvijas ainavu glezniecībā” laureāts. Mākslinieka ainavas, kurās ir attēlota ikdienišķa un parasta lauku daba, veido Latvijas ainavas neatkārtotā skaistuma būtiskāko, svarīgāko īpašību kopumu. Runājot par ainavām, R. Muzis uzsvēra, ka sižetu meklējumos viņš apzināti cenšas izvairīties no pārlieka vispārpieņemta skaistuma, priekšroku dodot nejaušībai, impulsam, vienkāršam uzrunājošam motīvam. Kā pats saka: “Es esmu no tiem cilvēkiem, kas iet dabā un pilnīgi neiejaucos tās uzstādījumos, neuzspiežu tai savus noteikumus, es to fiksēju. Es absolūti respektēju to, un tad, ienākot darbnīcā, es varu to transformēt vai arī to nedarīt, pieņemot to tādu, kāda tā ir, jo tā jau ir mana zona.” Viņam tas ir svarīgi – pieiet pie dabas un mēģināt viņas valodā runāt.

R. Muža darbos dominē trīs krāsas – balsts, melns un okers. “Man glezniecība gandrīz visus gadus balstās, īpaši pēdējo gadu desmitu vai pat vairāk – tonālajā glezniecībā, kas balstīta uz trīs toņiem, jo krāsu ir arī vairāk. Arī es esmu nonācis pie tā minimālisma. Droši vien tas ir ar gadiem, kad cilvēks paliek ļoti, ļoti racionāls – nedarīt nevienu lieku kustību, bez kuras es varētu arī iztikt. Arī motīvu ziņā man ir tas minimālisms – debesis, jūra un zeme. Atkal trīs pamatvērtības, uz kā mūsu pasaulīte būvēta,” teic. R. Muzis.

Mākslinieka kataloga ievadā mākslas zinātniece Ingrīda Burāne raksta: “Kā vairums mākslinieku, arī Roberts Muzis atzīst, ka glezniecības būtība ir krāsa. Turklāt viņš saka, ka pati glezniecība ir absolūts bezizmēra jēdziens, bet tās uzdevums ir paust to, ko var izpaust tikai ar krāsu. Nu jau gadus desmit viņa interešu lokā ir jūra kā mūžīga vērtība ar savu neizsmeļamību un iespēja atklāt tās daudzveidīgo un mainīgo raksturu, lietojot tikai tīras krāsas – melno, balto un dabiskās zemes krāsas. Vienkārši motīvi, gandrīz bez detaļām, minimāli izteiksmes līdzekļi. Nekādi gleznieciskie triki, smukumi, uzslāņojumi. Tīra telpa – gaiss.”

Pašreizējo māksliniecisko izteiksmi R. Muzis raksturo īsi: “To var saukt par minimālistisku, jo mani interesē pamatpatiesības.”

Pievienot komentāru

Jaunajā "Oņeginā" nav "fašistu" un "mūsējo". Pilnā saruna ar Rubiķi un Kalniņu (2)Diriģents Ainārs Rubiķis un režisore Rēzija Kalniņa operā "Jevgeņijs Oņegins" aicinās uz "romantikas, ilūziju un realitātes cīņu". Kā viņu redzējums atšķirsies no Andreja Žagara iestudējuma 2010. gadā?
Draugiem Facebook Twitter Google+