Mobilā versija
+1.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
24. jūnijs, 2014
Drukāt

Latvijā sagaida Jāņu dienu

Foto-LETAFoto-LETA

Šodien Latvijā tiek sagaidīta Jāņu diena, kas tradicionāli ir kā atslodze pēc rituāliem bagātā Līgo vakara un Jāņu nakts.

Enerģētiski piesātinātākais ir Jāņu dienas rīts, ko pavada tādas izdarības kā saules sagaidīšana un mutes mazgāšana rīta rasā.

Jāņu dienas rītā saulei piedēvētas brīnišķīgas īpašības: tā lec sudrabota vai daudzkrāsaina un rotājas pie debesīm. Savukārt Jāņu rītā vēl pirms saules saimniekam vajag laukus apstaigāt melnās drēbēs, lai aug laba labība.

Daudzviet ticēja, ka rīta rasai ir dziedinošs spēks, tāpēc tajā mazgājās. Ļaudis brida pa rasu, ticot, ka tad būs nauda pastalās. Sievietes mazgājās un vārtījās rasā, lai iegūtu skaistumu. Lai sejas āda būtu balta, ir jāmazgājas kviešu rasā. No rīta pirms saules lēkšanas vajag arī Jāņu rītā smelt rasu no zāles, ar to govīm mazgāt muguru – tad govis dodot daudz piena.

Šis laiks vēl ir piemērots nākamā dzīvesbiedra noskaidrošanai – ticējums vēsta, ka Jāņa dienas rītā jānogriež papardes kāts pie pašas pamatnes. Kāds burts būs redzams uz nogriezuma, ar to burtu sāksies nākamā vīra vai sievas vārds.

Tāpat ticējums vēsta, ka Jāņu diena jāsveic ar dziesmām. Dažos novados tieši Jāņu dienā gāja apdziedāt kaimiņus. Agrāk tikai tad, kad raganu sliedes rasotajā zālē vairs nebija redzamas, govis neslauktas uz īsu brīdi dzina ganos. Zirgus veda pieguļā un peldināja. Jāņu zāles atdeva govīm, lai tās kļūtu pienīgākas.

Vainagi, kas plūkti ap Jāņu laiku, jānoglabā līdz nākamajiem Jāņiem, lai tad tos sadedzinātu Jāņu ugunskurā. Novārījumu no Jāņu vainagiem deva govīm atnešanās reizēs.

Savukārt katoliskā baznīca šodien svin svētā Jāņa Kristītāja, Jēzus Kristus priekšvēstneša, dzimšanas dienu.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+