Latvija sagaida varoņus 0
Svinīgi noslēgušās Londonas olimpiskās spēles. Stadionā pēc brīnišķīga priekšnesuma nodzēsta no grieķu tempļa svētuguns iedegtā lāpa, un atlēti c. Hītrovu atgriežas mājās. Arī Latvijā pacilājošā noskaņojumā, karogos, miljons aplausos un tūkstošbalsīgās gavilēs sagaida savus varoņus: smaidošo saulīti, mūsu pērli tāllēkšanas sektorā Inetu Radēviču, katapultas līdaciņu Mārtiņu Pļaviņu un mūru dragātāju veseri Jāni Šmēdiņu, divu zelta medaļu slavas apmirdzēto BMX trases Mašīnu Māri Štrombergu.
Čempioni un medaļnieki tiks godalgoti ar spožiem latiem makā. Viņi baudīs uzvaras saldmi, saldāku par cidoniju sīrupu. Līdzteku Latgales Māras piemineklim Rēzeknē pacelsies Vidzemes Māra akmenī kalts tēls uz divriteņa Valmierā, kā arī jau izskanējusi divkārtējam čempiņam pedāļu mīšanā veltītā dziesma. Ir ierosinājumi Latvijas līdzšinējo lēnīgi vilkto himnu nomainīt ar mundrāko un optimistiskāko – “Lai dzīvo Mārtiņš, lai dzīvo Jānis, tie braši turas, tiem deviņvīru spēks”. Ministru kabineta ārkārtas sēdē lemts, ka turpmāk valdības locekļi atteiksies no limuzīna izmantošanas transportā un uz darbu pārvietosies BMX velosipēdam mugurā. Netiks aizmirsts neviens no Latvijas olimpiskās valstsvienības delegācijas 46 sportistiem – kam neuzsmaidīja Fortūna un nelīdzēja debesu tētiņš. Pateicība arī tiem, kas airēja katrs uz savu pusi. Rokasspiediens mūsu pīķa dūžiem, kuriem nelidoja šķēps. Atzinība tiem, kuriem izšķirošajā brīdī iesāpējās pēda. Paldies vīriem, kas nepalēcās tik augstu, kā vajag. Atzīmēsim tos, kuriem paslīdēja kāja. Milzīgs paldies startējušajiem, kaut viņiem nebija piemērotu apavu. Sveiciens visiem, kas pārdega pirms cīņām. Līdzjūtība – kuriem pārbaudījums izrādījās par grūtu. Aplausi cīkstoņiem, kas laikā nenogūlās, nesaķēra pretinieka kāju un tāpēc pazaudēja pelnīto uzvaru. Gandarījums par visiem, kas pārmet paši sev, ka neizdarīja visu līdz galam. Bravo tiem, kurus nometa zirgs. Žēl donkihotu, kuriem, gatavojoties sacīkstēm, pietrūka finansējuma vai paikas. Hip hip urrā visiem, kas nepārvarēja mandrāžu, un dopings tiem, kuri pažēloja sevi. Visi ir pelnījuši un saņems tēvzemes diplomus par saudzīgu un apdomīgu rīcību attieksmē pret pustukšīto valsts budžetu. Bet vislielākais aizkustinājums un sirsnīgākais paldies cienījamiem visurgājējiem valdības locekļiem, kas mūsu olimpiešu startu Londonas kauju slavas vietās pavadīja ar uzmundrinošiem sēcieniem un paskubinājuma kliedzieniem “dar ko var, Latvijai ir jāuzvar” – tribīnēs. Viņi upurējās un ziedoja tik dārgo laiku, lai nepamestu mūsējos vienus bieži nevienlīdzīgās cīņās ar pārsvarā esošo pretinieku. Mēs daudz vis neuzzinātu par olimpisko svētku visādi jauko gaisotni, ja ministri nebūtu pārvērtušies par cītīgiem spēļu speciālkorespondentiem un ātrāk par vēju neizziņotu jaunākos notikumus sociālajos tīklos, tādējādi organizējot tautu.
Jāatzīmē, ka daudzi mūsu sportisti teicās piepildījuši sapni, nostartēdami olimpiskajās spēlēs. Tas ir signāls katram no mums jebkurā vecumā – apzinīgi uzturot attiecīgu fizisko formu, centīgi trenējoties, pastāvīgi veicot rīta rosmi, ikviens savām spējām piemērotā disciplīnā ar laiku var iekļūt Latvijas izlasē, pēc tam izpildīt B atlases normatīvu, ietikt olimpiskajā vienībā un kaut reizi dzīvē baudīt neaizmirstamo mirkli – startēt citius, altius, fortius zem piecu apļu zīmes.
