Ekonomika
Bizness

Latvijā sāk atgriezties veselīgs pieprasījums pēc kredītiem 16

Foto: Pixabay.com/ nattanan23

Latvijā sāk atgriezties veselīgs pieprasījums pēc kredītiem, aģentūrai LETA sacīja Latvijas “Swedbank” valdes priekšsēdētājs Reinis Rubenis.

“Zemās likmes, eksporta pieaugums un patērētāju noskaņojuma uzlabošanās ir galvenie faktori, kas ietekmē kreditēšanu. Lai gan vēl turpinās iepriekš izsniegto kredītu amortizācijas posma noslēgšanās, no jauna izsniegto aizdevumu apmērs aug – veselīgs pieprasījums pēc kredītiem sāk atgriezties. Cik aktīvi pieprasījums augs nākamgad, atkarīgs gan no uzņēmumu un sabiedrības optimisma, gan no ekonomikas procesiem,” teica Rubenis.

Viņš atzīmēja, ka kreditēšanas straujākai attīstībai būtiskākais šķērslis joprojām ir ienākumu caurspīdības trūkums, tāpēc svarīgs ilgtermiņa mērķis ir “baltās ekonomikas” veicināšana. “Apsveicami, ka Latvijā beidzot tiks īstenota mūsu jau sen ieteiktā iniciatīva neaplikt ar uzņēmumu ienākuma nodokli reinvestēto peļņu – ar pašreizējām izmaiņām uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN) nav maksājams, ja peļņa netiek sadalīta dividendēs. Kaimiņu Igaunijas pieredze liecina, ka šāda prakse uzlabo uzņēmumu bilances, līdz ar to uzlabojot arī aizņemšanās spēju,” minēja Rubenis.

Viņš norādīja, ka šobrīd Latvijā mazo un vidējo uzņēmumu segmentā jau ir vērojams pieprasījuma pēc kredītiem kāpums. “Esam finansējuši par 30% lielāku apmēru vidējo uzņēmumu segmentā, savukārt mazajiem uzņēmumiem 2017.gada deviņos mēnešos finansējums izsniegts pat par 53% vairāk nekā 2016.gadā. Lielākais pieprasījums ir vērojams lauksaimniecības nozarē, kam seko tirdzniecības, ražošanas, nekustamā īpašuma un celtniecības nozares,” teica Rubenis.

Viņš atzīmēja, ka kreditēšanu ietekmē arī eksporta attīstība. “Tendences rāda, ka klientiem aktuāla ir apgrozāmo līdzekļu finansēšana, kuras pieprasījums salīdzinājumā ar pagājušo gadu ļoti pieaudzis. Nākamajos gados sagaidāma gan šo tendenču turpināšanās, gan arī lielāks Eiropas Savienības fondu efekts,” piebilda “Swedbank” vadītājs.

Tāpat Rubenis pastāstīja, ka mājokļu kredītiem labs stimuls ir pozitīvas tendences ekonomikā, zemas procentu likmes un valsts atbalsta programma ģimenēm ar bērniem. “Lai arī kopējais hipotekārā kredīta portfelis pagaidām vēl nepieaug, pieprasījums pēc jaunajiem kredītiem saglabājas stabili pozitīvs. Vidēji gadā no jauna izsniegto kredītu apmērs pieaug par aptuveni 20-25%, un šī gada tendence nav izņēmums. Te gan jāpiemin, ka faktiskais pieprasījums ir pat vēl lielāks, taču ne visiem vēlmes atbilst iespējām. Visbiežāk tas saistīts ar nepierādāmiem ienākumiem un nepietiekamiem uzkrājumiem pirmajai iemaksai. Pirmās iemaksas jautājumu šobrīd ir iespēja atrisināt ar pieteikšanos valsts atbalsta programmai. Praksē redzam, ka vajadzība pēc valsts atbalsta mājokļa iegādē ir visai plašai sabiedrības daļai, tāpēc ir svarīgi turpināt darbu pie tās paplašināšanas,” viņš sacīja.

Vienlaikus Rubenis kā pozitīvu tendenci minēja to, ka, uzlabojoties situācijai ekonomikā, cilvēki ne tikai vairāk tērē vai domā par kredīta ņemšanu dzīves apstākļu uzlabošanai, bet arī arvien vairāk rūpējas par nākotni – pieaug uzkrājumi gan depozītos, gan ilgtermiņa uzkrājumos, piemēram, pensijās un apdrošināšanā.

“Kopumā cilvēku naudas apmērs visos uzkrājumu un ieguldījumu veidos Latvijā turpina augt, lielāko apmēru sasniedzot tieši depozītu uzkrājumiem un naudai kontā, kā arī pensiju otrā līmeņa uzkrājumiem. Pēdējo 10 gadu laikā būtisku pieaugumu piedzīvojuši arī citi finanšu ieguldījumu veidi, piemēram, ieguldījumu apmērs uzkrājošās dzīvības apdrošināšanā, pensiju trešajā līmenī un tiešie ieguldījumi vērtspapīros,” klāstīja Rubenis.

Vienlaikus viņš uzsvēra, lai gan noguldījumu apmērs aug, joprojām nepieciešams domāt par kopējo uzkrājumu līmeni sabiedrībā. “Swedbank” Finanšu institūta šā gada aptauja atklāja, ka gadījumā, ja mājsaimniecība zaudētu visus savus regulāros ienākumus (piemēram, algas, pensijas, dažādus pabalstus u.tml.), aptuveni puse aptaujāto varētu iztikt ne ilgāk kā mēnesi.

Pēc aktīvu apmēra “Swedbank” ir lielākā banka Latvijā.

LA.lv