Mobilā versija
+0.3°C
Auseklis, Gaisma
Ceturtdiena, 14. decembris, 2017
7. decembris, 2016
Drukāt

Latvijā skolo viduvējības (17)

Foto - POSTIMEES/SCANPIX BalticFoto - POSTIMEES/SCANPIX Baltic

Par vienu no Eiropas valstu līderēm jāatzīst mūsu kaimiņvalsti Igauniju, kas dabaszinātņu kompetencē ieņem pat trešo vietu. Arī lasīšanā igauņu skolēniem ir augsti sasniegumi. Attēlā: 2. klases skolēni Tallinas Angļu koledžā.

Tāpat kā iepriekš, arī jaunākajā skolēnu starptautiskajā skolēnu sasniegumu mērījumā “PISA” Latvijas skolēnu kompetence matemātikā, dabaszinātnēs un lasītprasmē novērtēta kā viduvēja, turklāt tā ir pat zemāka nekā OECD valstu skolēnu vidējais sniegums.

Mērījums, ko organizē OECD, notiek ik pa trim gadiem. Mērījuma laikā 15 gadus veci skolēni 72 valstīs vai to teritorijās risināja vienādus uzdevumus. Salīdzinot ar Latvijas skolēnu uzrādīto sniegumu 2012. gadā, jāsecina, ka nedaudz uzlabojusies viņu kompetence dabaszinātnēs, bet nedaudz kritusies kompetence matemātikā. Savukārt lasīšanā tā saglabājusies teju tādā pašā līmenī kā pirms trim gadiem.

Mērījums arī atklāj, ka Latvijā joprojām ir pārāk maz skolēnu, kas spēj pildīt augstākās grūtības uzdevumus. Jāatzīst gan, ka maz ir arī to, kuri tiek galā tikai ar pašiem vienkāršākajiem uzdevumiem.

Uzdevumi:

 

Šadurskis sola nesamierināties

Visvairāk punktus Latvijas skolēniem izdevies iegūt dabaszinību uzdevumos, kaut arī šajā kompetencē mūsu jaunieši par trīs punktiem atpaliek no OECD valstu vidējā līmeņa. Pētījuma vadītājs Latvijā, Latvijas Universitātes profesors Andris Kangro gan uzsver: atšķirība nav liela, tā ir pat statistiskās kļūdas ietvaros. Dati liecina, ka Latvijas skolēniem vislabāk veicies uzdevumos, kas skar dzīvības sistēmas, bet vissliktāk – Zemes un Visuma jautājumos.

Redzams, ka uzdevumi bijuši gana daudzslāņaini, pildāmi vairākos posmos. Piemēram, bija jārēķina, kā dehidratizējas cilvēka organisms, ja viņš skrien karstā laikā. Jāaprēķina bija gan tas, kas notiek, ja skrējējs dzer ūdeni, gan tas, kas notiek, ja nedzer.

Vairāk no OECD vidējā rādītāja Latvijas jaunieši atpaliek matemātikā un vēl vairāk – lasītprasmē. Tiesa, ir gana daudz augsti attīstītu valstu, kur skolēnu kompetences novērtētas vēl zemāk. Piemēram, matemātikā ASV skolēni no mūsējiem krietni atpaliek. Savukārt lasīšanas pētījumā atklājies, ka bagātās Luksemburgas skolēni tekstu analizē daudz sliktāk nekā Latvijas jaunieši. Arī kopumā jāsecina, ka mūsu valsts skolēnu sniegums bieži novērtēts līdzvērtīgi kā citām augsti attīstītām valstīm.

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis atzīst, ka jaunākā mērījuma dati nav negaidīti. Taču tie apliecinot, ka Latvijas skolās valda stagnācija. “Esam tuvu OECD valstu vidējam līmenim,” teic ministrs. “Vai varam ar to samierināties? Protams, ka ne!”

Šobrīd jau sāktas reformas, taču to rezultāti vēl nav redzami. Kā zināms, pāreja uz kompetencēs balstīto izglītības saturu sāksies tikai pēc diviem gadiem.

 

Lauku skolas atpaliek arvien vairāk

OECD pētījumā piedalījās skolēni gan no mazām, gan lielām skolām, gan Rīgas un citām lielajām pilsētām, gan arī lauku reģioniem. Kopumā – gandrīz 5000 Latvijas jauniešu. Uzdevumus risināja gan ģimnāziju, gan vidusskolu, profesionālo skolu un pat speciālo skolu skolēni. Dati par pēdējo veikumu gan ar OECD atļauju pētījuma rezultātos nav ietverti.

Jau iepriekš ļoti atšķīrās lauku un lielo pilsētu, jo sevišķi Rīgas, skolēnu sniegums, taču šajā mērījumā plaisa laukiem par sliktu vēl pieaugusi. Lauku skolēnu zināšanas no rīdzinieku zināšanām vidēji atpaliekot pat par veselu mācību gadu. K. Šadurskis vērsa uzmanību uz to, ka Ķīna mērījumā nepiedalās kā valsts, tiek mērīts skolēnu sniegums attīstītākajās valsts daļās. “Ja no Latvijas mērījumā piedalītos tikai Rīga, tā būtu 1. vietā pat virs līderes Singapūras,” apgalvoja ministrs. Tā gan nav taisnība, jo Rīgas skolas sasniedz ap 510 punktiem dabaszinātnēs un matemātikā, bet lasīšanā punktu skaits ir vēl mazāks. Singapūras rādītāji ir augstāki. Vidēji Latvijas lauku skolu sniegums svārstās no 460 līdz 470 punktiem. Pētnieki iesaka, lai uzlabotu izglītības kvalitāti lauku skolās, optimizēt to tīklu.

Lai veicinātu to, ka Latvijā ir vairāk izcilo skolēnu, K. Šadurskis rosināja stiprināt ģimnāzijas. Ar laiku to finansējums vairs nebūšot atkarīgs no skolēnu skaita, bet gan no izglītības kvalitātes.

 

Biežāk kavē visu dienu

Absolūta līdere skolēnu kompetencēs ir jau minētā Singapūra, kuras jaunieši izrādījušies labākie gan dabaszinātnēs, gan matemātikā, gan arī lasītprasmē.

Par vienu no Eiropas valstu līderēm jāatzīst mūsu kaimiņvalsts Igaunija, kas dabaszinātņu kompetencē ieņem pat trešo vietu. Arī lasīšanā igauņu skolēniem ir augsti sasniegumi. Matemātikā Eiropas līderi ir šveicieši, kuri gan igauņus apsteidz tikai par vienu punktu.

Mērījuma ietvaros skolēni tika arī aptaujāti, piemēram, lai noskaidrotu, cik bieži viņi kavē skolu. Atklājies, ka pēdējo triju gadu laikā Latvijā skolās kavējumu skaits pieaudzis. Turklāt tagad skolēni retāk kavē atsevišķas stundas, biežāk kavē visu dienu. OECD valstīs vidēji 44 procenti skolēnu atzinās, ka pēdējo divu nedēļu laikā kavējuši skolu, bet Latvijā šādu kavētāju bija 46 procenti.

 

 

TOP 6 valstis un iegūtie punkti (arī Latvijas pozīcija un OECD valstu vidējais rādītājs) 

Dabaszinātnēs

1. Singapūra 556

2. Japāna 538

3. Igaunija 534

4. Taivāna (Ķīna) 532

5. Somija 531

6. Makao (Ķīna) 529

31. Latvija 490

OECD vidēji 493

 

Lasīšanā

1. Singapūra 535

2. Honkonga (Ķīna) 527

3. Kanāda 527

4. Somija 526

5. Īrija 521

6. Igaunija 519

29. Latvija 488

OECD vidēji 493

 

Matemātikā

1. Singapūra 564

2. Honkonga (Ķīna) 548

3. Makao (Ķīna) 544

4. Taivāna (Ķīna) 542

5. Japāna 532

6. Beijingu, Šanhajas, Gunang­donhu un Jiangsu provinces (Ķīna) 531

34. Latvija 482

OECD vidēji 490

Pievienot komentāru

Komentāri (17)

  1. Latvijā ir radīta situācija, ka skolēnu vecāki ir visuvareni – gan par katru nieku skolotājam uzbraukt, gan sūdzēties bez tabu un ministrijā, gan savus bērnus par hroniskiem stundu kavētājiem izaudzināt. Skolās ir bērni, kas kavē 100-200 stundu semestrī. Vienmēr ir vecāku zīmes. Ko tādiem var iemācīt skolotājs? Neviens jau netic sen, ka kavē slimības dēļ. Vecāki ļauj savam mīlulītim neiet uz skolu, jo….aizgulējās, vēderiņš sāp,, klepus utt. vēl visādi “mājas apstākļi”.
    ……..
    IZM ir jāizvāc no programmām viss liekais. Nav iespējams iedot bērniem visu to, skolotājs ieplāno, iecer…jo tam vienkārši neatliek laika – jādzenas pakaļ programmā paredzētajam iemācamajam apjomam, lai kā tas riebtos. Sastādot programmas un stundu skaitu, IZM domā, ka NEVIENA STUNDA neizkrīt dažādu iemeslu dēļ, SKOLOTĀJI NESLIMO, un SKOLĒNI KATRU DIENU ČAKLI IR SKOLĀ. Nav nekādu rezervju stundu. Ir tikai TEMPS, TEMPS, TEMPS, kurā auļo uz priekšu gan skolotāji, gan skolēni – UN VISS SANĀK VIRSPUSĒJI, BEZ IZPRATNES, IEGAUMĒŠANAS, ATKĀRTOŠANAS. Tas, kas nokauj Latvijas izglītības sistēmu, ir TEMPS. Tam netiek līdzi vairāk nekā 1/3 bērnu, viņi nespēj UZTVERT, APTVERT un IZDARĪT visu ĀTRI, jo viņi vienkārši ir tādi, kas to var izdarīt LĒNĀK. Bet mūsu gadsimtā, mūsu izglītības sistēmā tam nav LĒNAM un MIERĪGAM darba ritmam nav paredzēta vieta. Tie ir meli, ka skolēns labāk iemācās 25-30 bērnu klasē. Nē, viņš NEIEMĀCĀS, viņš lēni un klusi pamazām izbrauc tai skolai cauri, jo pārsvarā stundās aktīvi strādā tie, kuri ātri uztver, tie arī atbild. Katram skolēnam jābūt nodrošinātam mācīties tādā klasē, kurā iespējams strādāt viņam atbilstošā tempā. Tikai tad būs rezultāts. Latvijā VISS NOTIEK OTRĀDI. Skolotājs tur iz bezspēcīgs kaut ko mainīt.

  2. Mums ar izglītību sākumskolās līdz 9 klasei viss ir kārtībā. Ja grib veikt specializāciju vidusskolās, tad tai ir jābūt vecāku izvēlei. Lielākās problēmas ir augstskolās, kur pasniedzēji nespēj lasīto mācību vielu sasaistīt ar reālo dzīvi un zinātni. Ministriem gribas imitēt darbību, kaut ko grozot pilnīgi bez kādas sajēgas neredzot pašus bērnus un viņu iespējas. Varbūt īpaši talantīgiem var veidot citu apmācības veidu, atsevišķās skolās.

  3. PIEKRĪTU idiņam ! PAREIZI! PALDIES Tālim! Mans viedoklis: 1) viss sākas ar ģimeni –
    materiālais stāvoklis: 2) skolēna VĒLĒŠANĀS mācīties: 3) skolotāja PRASME atdot savas zināšanas un radīt interesi par savu mācāmo priekšmetu: 4) IZM ATTIEKSME PRET SKOLU UN SKOLOTĀJIEM, JO nevar nemitīgi tikai REFORMĒT un REFORMĒT BEZ JĒGAS NEIZVĒRTĒJOT, KO reforma dos nākotnē!????????? 5) nekvalitatīvu ierēdņu atbrīvošana no darba IZM.

  4. Laikam atkal kāds veikls “mācībspēks” no LVU nodomājis izraut valsts naudu kādai savai programmai!

  5. Nevajag pārāk daudz vērības piegriezt tiem punktiem. Kā zināms vislielākiem idiotiem ir vissaugstākais IQ. Tā ir laba tēma lai taisītu biznesi uz skolnieku rēķina. Galvenais ir mācīt ne viss kropļot skolniekus. Atcerēsimies to latviešu parunu “Kur tie ātrie ir tikuši un kur tie lēnie ir palikuši?”

  6. Man gan ir aizdomas, ka skolas ir pārņēmusi mākoņu stumšana. Tās kāro ražot Einšteinus. Skolniekus pārslogo ar teorijām, kas dzīvē reti kādam būs vajadzīgas. Šie maldi gan laikam nāk no augstskolām, Tās prasa no skolām tādas lietas, kas ir tālas no dzīves. Piemēram, nav taču nekādas jēgas mācīt par Ļevu Tolstoju vai Dostojevski, kuri raksta par pieaugušo cilvēku problēmām, par kurām bērniem nevar būt nekāda priekšstata. Augstskolās apsūkā Maksvela vienādojumu, operātorrēķinus, integrālrēķinus. Kam gan praksē tie ir vajadzīgi?

  7. Godátá LA.lv redakcija, nobanojiet mikropisanu, lúdzu!

    • O.M.© (lit.pseid.) Atbildēt

      ;)))))))

      tev kaut kas nepatīk, defektīvais? Kas, KONKRĒTI, un kāpēc, max. OBJEKTĪVI ARGUMENTĒTI?

      Kā leģendārajā I. Ilfa un J. Petrova šedevrā “12 krēsli” esot paudis zināmais “lielais kombinators” biedrs O. Benders – “varbūt tu vēl gribēsi atslēgas no dzīvokļa, kur nauda stāv?” ;)))

  8. Latvijas skolēni šajā gadā starptautiskajās mācību priekšmetu olimpiādēs ieguva vienu zelta medaļu informātikā, trīs sudraba medaļas – fizikā, bioloģijā, ķīmijā, četras bronzas medaļas – fizikā, ķīmijā, bioloģijā, informātikā, kā arī saņēma sešus atzinības rakstus.

  9. Latvijas skolēni šajā gadā starptautiskajās mācību priekšmetu olimpiādēs ieguva vienu zelta medaļu informātikā, trīs sudraba medaļas – fizikā, bioloģijā, ķīmijā, četras bronzas medaļas – fizikā, ķīmijā, bioloģijā, informātikā, kā arī saņēma sešus atzinības rakstus.

  10. Latvijas komanda ar lieliskiem panākumiem startējusi Eiropas lielākajā un prestižākajā Eiropas jauno profesionāļu meistarības konkursā EuroSkills 2016. Godpilno otro vietu, saņemot sudraba medaļas, kā arī nomināciju Best of the Nation ieguva Ieva Blūma un Kate Stroža, kas pārī startēja modes tehnoloģijās, bet bronzas medaļas izcīnīja skatlogu noformētāja Linda Vilka, mēbeļu galdnieks Reinis Gusts un lauksaimniecības tehnikas mehāniķis Krišjānis Jurāns.

    Medaļas par izcilību savukārt saņēma pavāre Kristiāna Šteinfelde, grafiskā dizainere Anete Aizbalte, elektriķis Andis Lācis un web lapu dizainers Igors Novickis. Latvijas komanda 28 valstu konkurencē pēc vidējo punktu skaita kopvērtējumā ieguva augsto un godpilno astoto vietu, iegūstot 507 punktus, kas ir virs izcilības līmeņa.

    Cik medaļas atvesta no bioloģijas, informātikas, fizikas un ķīmijas olimpiādēm? Ne visi bērni ir vienādi un vidējais rādītājs ir kā vidējā temperatūra slimniekiem slimnīcā. Kas pazemina vidējo – ģimenes , kurās bērni nav pat kārtīgi paēduši, kuru vecāki nerūpējās par bērnism Tā lūk – vidējais!

  11. Zivs pūst no galvas.Ko var skolai dot vairāk kā 600 tārpi, kas piezīdušies ministrijai. Neviens nav izvērtējis to saturu. Kā pa šiem gadiem tik nav nerroti skolotāji ar visādiem nevienam nevajadzīgiem rakstu darbiem, lai tikai skolotājs nenodarbojas ar savu tiešo darbu -bērnu mācīšanu un audzināšanu. Kur ir OECD pētījums par ministrijā strādājošo līmeni. Katru gadu šitiem analfabētiem ir problēmas ar eksāmenu pārbaudes materiālu sagatavošanu un ne tikai. Cik bijušie kompartijas biedri čakarē jaunatnes izpratni par Latvijas vēsturi un kas ir tie analfabēti, kas ministrijā nerunā valsts valodā. Kad beidzot iztīrīs ministrijas Augeja staļļus un konkursa kārtībā pēc augstiem izglītības standartiem pieņems ierēdņus , tad arī varēsim sapņot par labu izglītību Latvijā. Bet kamēr minisrta krēslā sēdēs partiju vecā nomenklatūra, pietaupiet savus akmeņus un beidziet grābstīties gar stulbiem pētījumiem, ko apmaksā troļļi.

    • ar >40 gadu pieredzi Atbildēt

      Stipri teikts ! Bet ,diemžēl, patiesi. Tā viš bi un tā viš i… Un ,laikam, būs vēl ilgi mūsu stagnantajā ministrejā.

  12. Iz "Ontūna Mazpusāna© arChīva" Atbildēt


    Ir sacīts: “Jo vairāk (lumpen)sabiedrība attālinās no patiesības, jo vairāk (un lopiski trulāk) tā neieredz tos (normālos cilvēkus), kuri to vēsta.”

    =======

    Ir sacīts: “Skola maksā naudu, kā zināms. Bet – tiem, kas nejēdz vai pat nevēlas mācīties, tas maksā nesalīdzināmi dārgāk, jo šiem skolas naudu nākas maksāt visu mūžu un arvien lielāku.”

    Un, arī: “Absolūti bezjēdzīga un jebkurā izpratnē nelietderīga cīņa (jeb, visbiežāk, pat tikai “vētrainas rosības” imitācija) ar SEKĀM, nespējot saskatīt vai pat apzināti ignorējot to patiesos CĒLOŅUS, ir viena no lielākajām muļķībām un viens no galvenajiem iemesliem tam, kāpēc “esam tur, kur esam, un ārā netiekam”.” 😉

    =======

    Mediju ziņa (2010. gads): Šīs valsts saeimas “tautas kalpi” esot “galīgajā lasījumā skatījuši grozījumus “Izglītības likumā” un veikuši virkni redakcionālo izmaiņu, kā arī noraidījuši virkni iesniegto priekšlikumu, tajā skaitā – arī kārtējo reizi NORAIDĪJUŠI priekšlikumu noteikt Latvijā vidējo izglītību kā obligātu”…
    —–
    Mediju ziņa (2009. gads): Savā runā šīs valsts “izglītības ministre” T. Koķe (ZZS) esot “īpašu uzmanību veltījusi pārmaiņām Latvijas izglītībā pēc neatkarības atgūšanas, fokusējoties uz izglītības reformu, kas saistīta ar neatkarīgas un kritiskas domāšanas veicināšanu un stiprināšanu”. “Izglītībā svarīgi stiprināt autonomiju un atvērtību daudzveidībai, kas balstīta uz cilvēcīgām vērtībām un veltīta pilsoniskās sabiedrības stiprināšanai, jāuzsver atbildība un uz pierādījumiem balstīta lēmumu pieņemšana, jāpaplašina un jāpilnveido izglītības finansēšanas mehānismi, šādā veidā būtiski paverot un paplašinot izglītības pieejamību un izglītībā iekļaujot ikvienu šīs valsts sabiedrības pārstāvi (u.t.t., un taml. “tukšpadsmit blablabla…”)”, esot klāstījusi Koķe…
    —–
    Mediju ziņa (2008. gads): “Tuvākajos gados, iespējams, varētu tikt plānots aizliegt pārcelt nesekmīgus skolēnus uz nākamo klasi”, esot atzinusi “izglītības un zinātnes ministre” T. Koķe (ZZS). Jau desmit gadus skolēni tiek pārcelti no klases uz klasi neatkarīgi no atzīmēm un nesekmības, bet, pēc Koķes paustā, “nav neiespējami, ka varētu tikt mainīta pieeja”…
    —–
    .
    “’Rullē’ “valsts”! Uz kuru pusi?…”
    ( O.M.© “Hroniskais pjedestāls” – 25.05.2008., Nr.7. )
    .
    ‘Biedru grupa’ nospriedusi:
    “‘Rullē’ “valsts” uz grāvja pusi ~
    Kaut kas izglītības sfērā,
    ‘Salaists dēlī, pilnā mērā’!…”
    .
    “Ilgtspējīgi” šajā “valstī”,
    Pieļāvuši ‘SILES balsti’,
    To, ka zināšanas vājas,
    “Principā – pie… (pakaļkājas)”.
    .
    Skolām tiekot ‘dzīti cauri’,
    Visi – arī tie, kam pauri,
    ‘Cietāki’ par cirvja pietiem ~
    Pildās “valsts” ar ‘truliem mietiem’…
    .
    Drīzāk gailis izdēs olu,
    Nekā – pabeigs (palīg)skolu,
    Kaut uz trijniekiem, ar pūlēm,
    SILES lops, kurš uzspļauj ‘šūlēm’:
    .
    “Tie, kas pārāk gudri skaitās,
    Šito “valsti” tikai ‘maitās’ ~
    Domās (pasarg’ Die’s!!!) ar galvu,
    Nevis – ‘rīs un kasīs spalvu’!
    .
    Izglītība nav ‘no svara’,
    Tur, kur SISTĒMAI ir vara:
    Galvenais – ‘pie SILES rauties’,
    Ne – ar reizrēķinu ‘kauties’!
    .
    Zināt Valodu? ‘Nav iekšā(s)’:
    Referenti ‘suflēs’ priekšā,
    To, kas ‘paužams’ sabiedrībai ~
    Kāds te ‘rezons’ izglītībai?!…
    .
    Kāpēc ‘manīm’ mocīt prātu,
    Ja – var NOPIRKT atestātu?!
    “Shēmot” neiemāca skolā ~
    ‘HUĻI’… (bikses) deldēt solā?!…”

    MUĻĶU Zemes “leiputrijā”,
    Izglītībā – “tumšs kā rijā”:
    Prāta “gaisma” apdzisusi ~
    ‘Rullē’ “valsts”! Uz kuru pusi?…

    =====

    MUĻĶU, totāli nozombētu lumpeņu, necilvēcīgi trulu analfabētu, patoloģiski defektīvu “SILEI pietuvinātu lielāko kretīnu”, bezcerīgi aprobežotu “lojālpatrEJotu”, derdzīgi glumu “(p)(ie)līdēju” un nožēlojami gļēvu “kluso mīzēju” u.c. taml. “biogaļas izstrādājumu” zeme SILES “valsts” parodija “eurolatv(ĀN)ija”, XXI gadsimts.

    P.S. Visi “O.M.© arChīvā” fiksētie notikumi ir ienākušies vienīgi Lielp!sānu Pilsoniski Suverēnajā Republikā (LPSR), Ontūna Mazpusāna jurisdikcijā. Visas tēmas, pieminētie personāži, apstākļi u.t.t. ir visīstākie izdomājumi. Interesentiem (t.sk. – privāti) & lietišķai saziņai: ontuns.mazpusans@inbox. lv .

  13. To mēs redzam….pēc 100 ”gudrajām”’galvām….

  14. Jo dumjāka tauta, jo vieglāk to pārvaldīt. Brīvība bez atbildības – tā ir totāla Latvijas sabiedrības amerikanizācija.

  15. Tas, ka skolo viduvējības arī tieši ir, kas vajadzīgs: kurā skolā izmācījās Einšteins?
    Tas, ka šis vidējais līmenis pats par sevi nav īpaši augsts, jau ir sliktāk, protams.

Draugiem Facebook Twitter Google+