Latvijā augstākais nodarbinātības līmenis pēdējo 20 gadu laikā 4
Latvijā šogad trešajā ceturksnī bija nodarbināti 903 tūkstoši jeb 63,6% iedzīvotāju, sasniedzot augstāko nodarbinātības līmenis pēdējo 20 gadu laikā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie dati.
Tostarp statistikas pārvaldē atzīmēja, ka tikai 2008.gada otrajā ceturksnī nodarbinātības līmenis Latvijā pārsniedza 63% un bija 63,1%.
Salīdzinājumā ar 2016.gada trešo ceturksni nodarbinātības līmenis Latvijā audzis par 1,8 procentpunktiem, bet salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni – šā gada otro ceturksni – par vienu procentpunktu.
Vienlaikus nodarbināto iedzīvotāju skaits gada laikā palielinājies par astoņiem tūkstošiem, bet salīdzinājumā ar otro ceturksni – par 11,3 tūkstošiem.
Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, lielākais nodarbināto skaita pieaugums bijis vecuma grupā 45-54 gadi un 55-64 gadi – attiecīgi par 5,8 un 2,8 tūkstošiem.
2017.gada trešajā ceturksnī nodarbinātības līmenis jauniešu (iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 24 gadiem) bija 35%, kas ir par 2,5 procentpunktiem vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Šogad trešajā ceturksnī Latvijā bija nodarbināts 62,1 tūkstotis jauniešu, kamēr 2016.gada trešajā ceturksnī – 60,9 tūkstoši.
Statistikas pārvaldes dati arī liecina, ka šogad trešajā ceturksnī pamatdarbā nodarbinātie nedēļā nostrādāja vidēji 38,8 stundas, kas ir par 0,1 stundu mazāk nekā 2016.gada trešajā ceturksnī.
2017.gada trešajā ceturksnī darbaspēka apsekojums notika 4,1 tūkstotī mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7,6 tūkstošus iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem.
Darba tirgus turpina silt, nodarbināto skaits atsāk augt
Agnese Buceniece, Swedbank ekonomiste:
Ekonomikas aktivitātes pieaugums trešajā ceturksnī spēja notušēt negatīvās demogrāfiskās tendences – zemas dzimstības un emigrācijas sekas. Pēc četru ceturkšņu pārtraukuma beidzot atsāka augt strādājošo skaits, kas kopā ar darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita kritumu sekmēja bezdarba līmeņa sarukumu. Pie tam jaunas darba vietas bija noteicošais faktors – nodarbināto skaits palielinājās par 8 tūkstošiem gada izteiksmē. Savukārt darba meklētāju skaits saruka par aptuveni 10 tūkstošiem, bet darbu vēl arvien meklēja 84 tūkstoši iedzīvotāju. Bezdarba līmenis samazinājās līdz 8.5%, kas ir pēdējo deviņu gadu zemākais līmenis. Tomēr tas vēl arvien ir augstāks nekā Lietuvā un Igaunijā. Iedzīvotāju skaita krituma ietekmē ekonomiski aktīvo iedzīvotāju īpatsvars sasniedza jaunu rekordu un pietuvojās 70%.
Sarūkot darbspējas vecuma iedzīvotāju skaitam un bezdarbam, darba devējiem kļūst grūtāk atrast darbiniekus. Pieaug brīvo darba vietu skaits. Apstrādes rūpnieki aptaujās biežāk norāda uz darbaspēka trūkumu kā ražošanas kāpināšanas ierobežojošu faktoru. Līdzīgas tendences ir vērojamas arī citās nozarēs. Uzņēmēji iespēju robežās meklē iespējas kāpināt efektivitāti un investēt tehnoloģiskos risinājumos, automatizējot un digitalizējot atsevišķus darbības procesus. Darba tirgus silšana veicina algu izaugsmi, kas kopā ar bezdarba kritumu uzlabo iedzīvotāju finansiālo situāciju. Aug arī produktivitāte. Lai saglabātu konkurētspēju eksporta tirgos, ir būtiski, ka algu izaugsme iet roku rokā ar produktivitātes kāpumu.
Pēteris Strautiņš, ekonomists “Luminor”
Svarīgākā ziņa jaunākajos darbaspēka apsekojuma datos – pēc gadu ilgušā krituma ir sācis augt nodarbināto skaits, atkal pārsniedzot 900 tūkstošus. Absolūtajos skaitļos pieaugums ir 8 tūkstoši, pretstatā līdzīgam kritumam iepriekšējos četros ceturkšņos. Jāsaka, ka dati par aizņemto darbavietu skaitu rāda vismaz šķietami atšķirīgu ainu – šis indikators ir kāpis nepārtraukti kopš 2010. gada un ir dažādi apsvērumi, kuru dēļ šie dati varētu būt ticamāki.
Piemēram, tas atbild uz jautājumu – kāpēc kopš 2010. gada IKP pieaugums Latvijā un Igaunijā bijis gandrīz vienāds, bet nodarbinātības kāpums Latvijā bijis tikai puse no ziemeļu kaimiņa tempa. Tas atrisina arī citas mistērijas. Taču nav šaubu, ka 2016. gadā un vēl arī šī gada sākumā darba tirgus attīstība nebija visai labvēlīga. Tas nepārprotami saistīts ar neseno krīzi celtniecībā, kas ir svarīga darba devējiem. Taču 3. ceturksnī tās izlaide gada griezumā jau kāpa par ceturto daļu, un rezultāts ir acīmredzams.
Bezdarbs samazinājās arī periodā, kad nodarbinātība it kā neauga. Taču tā krituma temps no vidēji 1-3 procentpunktiem iepriekšējos gados saruka līdz tikai 0.2 procentpunktiem pērn. Šogad bezdarba samazināšanās atkal ir paātrinājusies – līdz 1.0 procentpunktam 3. ceturksnī. Reģistrētā bezdarba kritums šajā laikā ir bijis vēl straujāks.
Par spīti nelabvēlīgajām demogrāfijas tendencēm, ekonomiski aktīvo cilvēku skaits gada laikā mainījies pavisam nedaudz, samazinoties par 2.4 tūkstošiem līdz 987 tūkstošiem, pēdējo trīs gadu laikā tas bijis gandrīz nemainīgs. Šeit darbojas ļoti vienkārša loģika – augstākas algas un labākas iespējas atrast darbu pamudina savas spējas pārbaudīt cilvēkus, kuri bija atmetuši cerības atrast darbu vai kurus nevilināja piedāvātās algas. Savukārt darba devēji spiesti atteikties no aizspriedumiem, kas balstīti uz vecumu vai citām darba ražīgumu ne vienmēr izšķiroši ietekmējošām pazīmēm. Ekonomiski neaktīvo cilvēku skaits 15-64 gadu vecuma grupā samazinājies līdz šim zemākajam punktam jeb 274.4 tūkstošiem.
Bezdarba līmenis turpinās samazināties, vismaz pagaidām tas nerada ļoti izteiktu algu kāpuma paātrinājumu, kaut Latvijā ir populāra teorija, ka apmēram 10% ir tā saucamais dabiskais bezdarba līmenis. Algu kāpums gan šī gada 1. pusē pieauga no apmēram 5% pērn līdz apmēram 8%, taču iespējams, ka tas saistīts ar legalizāciju vai citiem neprecizitātes raisošiem faktoriem. Atšķirībā no pārējām Baltijas valstīm, pamatinflācija mūsu valstī ir stabila.
Nav šaubu, ka lielākajā daļā valsts teritorijas t.s. dabiskais bezdarba līmenis ir tālu zem 10%. Tas ir ļoti liels vienkāršojums, taču šobrīd bezdarbs ir tuvu 5% vai pat zem tā visur valstī, izņemot Latgali un atsevišķos attālos novados pārējos reģionos, pārsvarā gar valsts robežu. Šī situācija ir vienlaikus risks un iespēja. Tas ir risks, ka cilvēki no šīm vietām aizbrauks, taču tas ir arī skaidrs signāls, kur attīstīt tādas ģeogrāfiski diezgan viegli izkliedējamas aktivitātes kā rūpniecisko ražošanu. Darba meklētāju īpatsvars Lietuvā un Igaunijā ir zemāks, lielā mērā pateicoties tieši vienmērīgākai attīstībai – attiecīgi 6.6% un 5.2%.
