Latvijā šogad viesojušies vismaz desmit lāči, tomēr par to skaita pieaugumu nevar runāt 1
Latvijā šajā pavasarī ir uzturējušies vismaz desmit lāči, tomēr eksperti uzskata, ka nevar runāt par to skaita pieaugumu.
Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” veiktā brūno lāču monitoringa rezultāti liecina, ka laika posmā no šī gada marta vidus līdz jūnija vidum Latvijā ir uzturējušies vismaz desmit gan jauni, gan pieauguši lāči. Lai gan ir zināmi gadījumi, kad lāči veikuši vairākus simtus kilometru garus pārgājienus, kā arī pametot dzimšanas teritoriju, jaunie lāči var veikt samērā lielus attālumus, tomēr pamatā lāči ir teritoriāli dzīvnieki, kas uzturas pierastajā apkārtnē, teikts ziņojumā.
Eksperti arī uzsver, ka, lai gan pieaugošais ziņojumu skaits un monitoringā veikto pēdu uzskaišu sekmes rada iespaidu par lāču skaita pieaugumu, pagaidām rezultāti to nepārprotami neapstiprina.
Monitoringam izvēlētajās “Natura 2000” teritorijās lāču pēdas tika atrastas sešās vietās, no kurām četras atrodas Ziemeļu purvos netālu no Igaunijas robežas un liecina par vismaz trīs dažādu indivīdu vienlaicīgu atrašanos Latvijas teritorijā. Ņemot vērā veiktos pēdu mērījumus, var secināt, ka darba veikšanas laikā kopumā konstatēti vismaz četri dažādi lāči – trīs Latvijas ziemeļu daļā, ceturtais – ziemeļaustrumos.
Lāču pēdu uzskaites veiktas kopumā piecās “Natura 2000” teritorijās un to tiešā apkārtnē. Lāču pēdu nospiedumi konstatēti vienā vietā Vecumu mežiem piegulošajā teritorijā, Ziemeļu purvos četrās vietās un vienā vietā Teiču dabas rezervātā. Stompaku purvos un Lielajā Pelēčāres purvā lāču klātbūtnes pazīmes netika atrastas. Kopējais apsekoto maršrutu garums bijis 252,8 kilometri.
Vērtējot monitoringa rezultātus, Dabas aizsardzības pārvalde norāda, ka sabiedrība var palīdzēt uzlabot lāču novērojumu kvalitāti. Joprojām aktuāli informēt ziņu sniedzējus par nepieciešamību veikt atrasto priekšķepu pēdu platuma mērījumus vai vismaz nofotografēt pēdas nospiedumu kopā ar kādu zināma izmēra priekšmetu. Lāčiem konstatēta korelācija starp to priekšķepu platumu un ķermeņa svaru, līdz ar to pēdu mērījumi dod iespēju noteikt, vai dzīvnieks ir jauns vai pieaudzis, kā arī ir iespēja atšķirt indivīdus vienu no otra, un tas ļauj precīzāk novērtēt Latvijā sastopamo lāču skaitu.
Dabas aizsardzības pārvaldes Sabiedrisko attiecību un vides izglītības nodaļas vadītāja Inese Pabērza aģentūru LETA informēja, ka tuvākajā laikā ir plānots sākt lāča sugu plāna izstrādi.
