×
Mobilā versija
Brīdinājums +15°C
Viktors, Nils
Otrdiena, 19. jūnijs, 2018
11. jūnijs, 2018
Drukāt

Anonīmā aptaujā strādājošie Latvijā atklāj savas sajūtas (5)

Foto - LETA/Ieva LūkaFoto - LETA/Ieva Lūka

Ilustratīvs foto.

Izdegšanu pēdējā gada laikā piedzīvojuši 48% Latvijā strādājošo, liecina Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta un pētījumu kompānijas “Kantar TNS” veiktā aptauja.

Tikmēr ar izdegšanas pazīmēm nav saskārušies 38% aptaujāto.

No respondentiem, kas pēdējā gada laikā piedzīvojuši izdegšanu, 56% atzīst, ka tās dēļ nevēlas uzņemties jaunus pienākumus. Galveno izdegšanas pazīmju vidū, ar kurām Latvijas darba ņēmēji ir saskārušies, tiek minēta nespēja aizmigt darba dēļ (54%), pastāvīga trauksmes sajūta (36%) un regulāra alkohola lietošana darba radītā stresa mazināšanai (28%).

Vienlaikus 47% aptaujāto norāda, ka nevarētu savam darba devējam atklāt, ka piedzīvo izdegšanu, un tikai 14% būtu gatavi runāt ar darba devēju par saskarsmi ar to.

Atbilstoši aptaujai, 40% Latvijas uzņēmumos un iestādēs nodarbinātie strādā vairāk nekā likumā noteiktās 40 darba stundas nedēļā, tikpat liels aptaujāto īpatsvars strādā 40 stundas nedēļā, un tikai 17% pilnas slodzes darbinieki strādā mazāk par likumā noteikto kopējo darba laiku nedēļā.

Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja Dace Helmane sacīja, ka, lai arī gandrīz puse Latvijas darba ņēmēju atzīst, ka tie pēdējā gada laikā piedzīvojuši darba izraisītu emocionālo izdegšanu, minētais strādājošo īpatsvars varētu būt lielāks, jo daļa no tiem nespēj identificēt ar darbu saistītā stresa radīto ietekmi uz to emocionālo labsajūtu.

Tāpat viņa atzīmēja, ka ilgstošs stress darbā cilvēkiem rada ne tikai dažādus veselības traucējumus, bet mazina arī interesi par darbu, iestājas apātija un mazinās vēlme uzņemties papildu darba pienākumus. Turklāt aptaujas laikā identificētais virsstundas strādājošo darba ņēmēju īpatsvars, pēc Helmanes teiktā, ir saistāms ar zemajiem Latvijas darbaspēka produktivitātes rādītājiem, kas ir viens no sliktākajiem Eiropas Savienības valstu vidū.

Institūta vadītāja sacīja, ka, ja pirms desmit gadiem būtiskākie darba riska faktori bija saistīti ar to ietekmi uz strādājošā fizisko veselību, tad patlaban arvien aktuālāki kļuvuši jautājumi par strādājošo psihoemocionālo veselību. Līdz ar to darba veicināto izdegšanu nepieciešams atpazīt gan no darba devēju, gan no darba ņēmēju puses, lai varētu laicīgi saprast, identificēt un risināt minēto problēmu. Turklāt ir svarīgi arī saprast, kā pašu darba ņēmēju attieksme, tostarp sapratne, līdzcietība un atbalsts vai minēto iezīmju trūkums ietekmē gan personisko, gan citu kolēģu emocionālo labsajūtu darba vidē.

Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta un pētījumu kompānijas “Kantar TNS” aptauja veikta no šā gada 5.jūnija līdz 7.jūnijam, kuras laikā ar tiešsaistes interviju palīdzību aptaujāti 738 darba ņēmēji visā Latvijā.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Kāpēc nav aptaujā iekļauts jautājums par tiem cilvēkiem, kuri nostrādā pilnu darba laiku un vēl strādā citus darbus pa vakariem un brīvdienām. Tā jau sev liedz pilnvērtīgu atpūtu, ar ģimenei nevar būt kopā, utt. tad vēl jāmaksā nodokļi. Par to, ka centies kaut ko nopelnīt jāmaksā, lai tas, kas tikai ļurina un iedzer saņemtu manu smagi pelnīto naudu. Tāpat, kāpēc pensionāram jāmaksā nodokļi?

  2. Tā kā produktivitātes aprēķinā ietilpst arī darba apmaksa, tad arī strādājot ātrāk, ilgāk un ražīgāk, uz papīra tā būs zemāka nekā rietumos un turpināsies batonu spraušana, ka algas ir tik zemas, jo redziet produktivitāte zema.

  3. modesvārdiņš "produktivitāte" Atbildēt

    Produktivitāte ir atkarīga vienīgi, un tikai, no darba devēja smadzenēm !
    Ja ir stulbs – nebūs produktivitātes ! Ne jau strādniekam jāorganizē darbs un iekārtas ! Ar akmens laikmeta metodēm un rīkiem tālu netikt un barona ģimenei katram džipā nevizināties !

Draugiem Facebook Twitter Google+