Mobilā versija
+5.3°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
10. decembris, 2014
Drukāt

Latvijā strauji izplatās vēzis; bioloģiskā terapija ievērojami samazina mirstību

Foto - Shutterstock.comFoto - Shutterstock.com

Latvijā pēdējo gadu laikā ievērojami pieaugusi saslimstība ar vēzi, kas ir otrs galvenais mirstības cēlonis pēc sirds un asinsvadu saslimšanām. Kā liecina dati, pēdējo desmit gadu laikā ar vēzi sirgstošo pacientu skaits Latvijā pieaudzis par 39%, kas pierāda straujo vēža izplatību. Vienu no salīdzinoši jaunatklātām vēža formām – neiroendokrīnos audzējus – nu iespējams ar īpašu hormonālo terapiju ārstēt arī Latvijā, paildzinot cilvēka mūžu bez slimības progresēšanas.

“Mūsdienās arvien parādās agrāk neapzinātas audzēju grupas. Viena no šādām salīdzinoši jaunām vēža formām ir neiroendokrīnie audzēji, par kuriem pēdējā laikā tiek runāts aizvien biežāk, jo mainās gan izpratne par šo saslimšanu, gan parādās jaunas iespējas šīs slimības ārstēt,” stāsta onkoloģe – ķīmijterapeite Eva Vecvagare. “Jau visiem zināmais ārstniecisko manipulāciju klāsts, kā piemēram, ķīmijterapija un ķirurģiska iejaukšanās, tiek veiksmīgi papildināts ar bioloģisko terapiju, kad pacients saņem injekcijas, kuru sastāvā ir speciāls hormons. Pētījumos ir pierādīts, ka šāda hormonāla terapija ievērojami paildzina cilvēka mūžu bez slimības progresēšanas, tāpēc arī šāda mūsdienīga un efektīva ārstēšana tiek pielietota arī Latvijā,” informē Eva Vecvagare.

Nervu sistēma un endokrīnā sistēma, kura veidota no dažādiem orgāniem, dziedzeru šūnām un ražo hormonus, tos izdalot asinsritē, ir apvienota vienā kopīgā neiroendokrīnajā sistēmā. Šīs sistēmas šūnām ir dažādas funkcijas atkarībā no tā, kur tās atrodas cilvēka organismā. Piemēram, neiroendokrīnās šūnas, kas atrodas cilvēka gremošanas sistēmā, „ražo” hormonus, kas regulē kuņģa sulas izdalīšanos un uzņemtās pārtikas tālāku pārstrādi un nepieciešamo vielu uzņemšanu. Savukārt plaušās ir speciālas neiroendokrīnas šūnas, kas regulē gaisa plūsmu cilvēkam elpojot. Šūnas, kas atrodas cilvēka smadzeņu daļā, ko sauc par hipofīzi, ražo hormonus, kas liek cilvēkam augt līdz pieaugušam vecumam. Kopsummējot, hormoni nosaka to, kā cilvēka ķermenis strādā un attīstās visa mūža garumā jau no ieņemšanas brīža.

Mūsdienās ir noskaidrots, ka diemžēl arī neiroendokrīnā sistēma, līdzīgi kā daudzi citi cilvēka iekšējie un ārējie orgāni, nav pasargāta no audzējiem. Šobrīd šīs vēža formas veido it kā tikai nelielu daļu jeb 0,46% no visiem audzējiem, tomēr, līdzīgi kā citu vēža saslimšanas formu izplatība pieaug, arī neiroendokrīnie audzēji ir sastopami aizvien biežāk gan Latvijā, gan pasaulē. Pēdējo 30 gadu laikā saslimstība pieaugusi 4 līdz pat 6 reizes.

“Neiroendokrīnos audzējus konstatēt ir ļoti grūti, jo tie var būt dažādi atkarībā no tā, kurā vietā cilvēka organismā šūnas ir skartas. Šī vēža forma visbiežāk veidojas gremošanas sistēmā, tomēr tā var parādīties arī citviet cilvēka ķermenī. Audzējs sākas tad, kad normālās neiroendokrīnās šūnas mainās un sāk nekontrolējami vairoties, veidojot tādu kā masu. Ja audzējs ir ļaundabīgs, tas var izplatīties arī uz citām ķermeņa daļām,” skaidro onkoloģe – ķīmijterapeite Eva Vecvagare. “Tā kā endokrīnie audzēji attīstās no šūnām, kas organismā ražo hormonus, šis audzējs pats var sākt izdalīt hormonus nekontrolētā daudzumā,” stāsta Eva Vecvagare.

Īpašu lomu neiroendokrīno audzēju ārstēšanā ieņem bioloģiskā terapija jeb ārstēšana ar speciālu, mākslīgi veidotu hormonu palīdzību. Neiroendokrīno audzēju gadījumā izmanto medikamentu, kura sastāvā ir mākslīgi izveidots analogs cilvēka dabiskajam hormonam somastotīnam. Tas ir specifisks hormons, kas cilvēka organismā atbild par endokrīnās sistēmas pareizu darbību, neļaujot nekontrolēti vairoties citiem hormoniem, tostarp, augšanas hormonam, vairogdziedzeri stimulējošam hormonam, insulīnam u.c.

Arī Latvijā pielieto hormonālu terapiju un izmanto medikamentu, kura sastāvā ir cilvēka hormona somatostatīna sintētisks analogs. Tas efektīvi nomāc gan gremošanas sistēmas hormonu nekontrolētu vairošanos, gan ierobežo augšanas hormona pārlieku izdalīšanos. Kas ir būtiski – ja cilvēka dabiskais hormons somatostatīns organismā sadalās ļoti ātri, tikai dažu minūšu laikā, tad somatostatīna analogs organismā saglabājas daudz ilgāk, pat vairākas stundas, līdz ar to, tam ir ilgstošāka iedarbība un tas var būt daudz efektīvāks.

Neiroendokrīno audzēju ārstēšana ir veicama lielajās daudzprofilu slimnīcās, kur sadarbojas ķirurģi, radiologi, onkologi, endokrinologi un ķīmijterapeiti. Kad slimību konstatē, parasti veic ķirurģisku ārstēšanu, kad tiek samazināta audzēja masa. Pēc tam ārsti nozīmē terapiju, kas ievērojami ierobežo audzēja tālāko augšanu un traucējošu simptomu rašanos.

Lai pārbaudītu šādas bioloģiskās jeb hormonālās ārstniecības pieejas efektivitāti, 96 nedēļas 14 pasaules valstīs tika veikts pētījums 204 pacientiem, kuru neiroendokrīnie audzēji bija izveidojušies gremošanas sistēmā (aizkuņģa dziedzerī, gremošanas trakta vidusdaļā un gala daļā). Pētījuma rezultāti bija ļoti iepriecinoši – hormonālā terapija samazināja slimības progresēšanas un nāves risku par 53%.

Ārstēšanas gaitā ārsti ir secinājuši, ka 75 līdz 80% gadījumu somatostatīna analogs palīdz risināt pacientam traucējošas sajūtas, ko rada neiroendokrīnā audzēja izraisīta pārlieku liela hormonu izdalīšanās. Tas nozīmē, ka saslimušam cilvēkam vairs nav jācieš no biežas vēdera izejas un nav jājūtas neērti dēļ pārmērīgas svīšanas un sarkšanas. Vēl jo vairāk, ir vairāki apliecinājumi, ka somatostatīna analogs ierobežo audzēja tālāku augšanu, ievērojami paildzinot cilvēka dzīves ilgumu.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+