Mobilā versija
Brīdinājums +12.2°C
Vilis, Vilhelms
Svētdiena, 28. maijs, 2017
11. maijs, 2017
Drukāt

Latvijā strauji izzūd viensētu ainavas (9)

Foto-LETAFoto-LETA

Ilustratīvs attēls

Latvijā viensētu ainavas strauji izzūd, jo mainās to funkcija un nenotiek tradicionālā saimniekošana, pētījuma “Ainavas runā” prezentācijā sacīja Latvijas Dabas fonda valdes priekšsēdētājs Jānis Ķuze.

Ķuze skaidroja, ka, mazinoties tradicionālajai saimniekošanai, tiek apdraudēta vairāku dabas daudzveidību elementi, izzūd pie viensētām agrāk raksturīgās augu sugas. Tā rezultātā, lēnām izzūd Latvijas reģionu piemāju mikroainavas.

Pētījuma “Ainavas runā” laikā tika aptaujāti 316 Latvijas viensētu saimnieki, kuri norādīja, ka visvairāk no piemāju ainavām izzūd tādi tradicionālie elementi kā rijas, klētis, melnās pirtis, koku alejas, siena gubas, upes loki, iebraukti ceļi un akas ar vindu, stāsta Vidzemes Augstskolas pētnieks Andris Klepers.

Savukārt kā elementus, kas bojā piemāju ainavas, kā norāda Klepers, visvairāk respondenti savās atbildēs minējuši lūžņu kaudzes, nesavāktu tehniku, lauku videi un telpai nederīgas arhitektūras, kā arī nesamērīgus tūju žogus.

Viņš arī uzsver, ka pētījumā novērojamas divu veidu saimniekošanas galējības viensētu un reģionu piemāju apsaimniekošanā. Vai saimnieki tajās cenšas veidot pilsētai raksturīgu vidi, vai arī gluži pretēji, teritorijas ir pamestas vai nekoptas.

Latvijas Dabas fonds (LDF) un Vidzemes Augstskola šodien prezentēja pētījuma “Ainavas runā. Latvijas ainava un tās vērtības nesenākajā simtgadē” rezultātus, aģentūra LETA informēja LDF komunikācijas vadītāja Liene Brizga-Kalniņa. Brizga-Kalniņa stāstīja, ka šis ir pirmais pētījums Latvijā, kurā līdzās pagātnes priekšstatiem par ainavu ir analizēts mūsdienu viensētu saimnieku skatījums uz lauku ainavu un tās vērtībām.

Pētnieki ir aplūkojuši, kā veidojušies priekšstati par idealizēto viensētu Latvijas laukos pagājušā gadsimta 20.gados, analizējot 72 saimniecību saimniekošanas vēsturi, kā arī aptaujājot vairāk nekā 300 mūsdienu viensētu saimniekus no visas Latvijas.

Pētījuma rezultāti palīdzēs viensētu saimniekiem izprast, kas viensētā un lauku ainavā ir vērtīgs un saudzējams, un kā labāk rūpēties par viensētas apkārtni, uzskata Brizga-Kalniņa. Tāpat ar pētījuma rezultātiem tiks skaidrots, kā labāk rūpēties par viensētas apkārtni un kā viensētā apvienot mūsdienīgu sadzīvi ar dabas daudzveidības uzturēšanu.

Pievienot komentāru

Komentāri (9)

  1. Viss jau tika darīts un tiek darīts, lai tā notiktu.
    + pāri vēl tiek gāztas globālās vērtības un naudas&mantas kults.

  2. Latvijā strauji izzūd pašas viensētas,bet ainavas,lai vai kādas-tieši paliek.Šie pētnieki laikam ir aizkavējušies citā gadsimtā,ja domā,ka arī laukos nav jābūt mūsdienu progresam un tehnoloģijām.Lai nodrošinātu pētnieku apraudāto ainavu saglabāšanu,simtgadīgo viensētu mantiniekiem būtu jānodarbojas ar naturālo saimniecību,tad tur arī paliks rija,klēts,kūts un siena šķūnis.
    Un vai sauklis ”Par zaļu Latviju” nevedina uz domu,ka tādas viensētas izzudīs un tās teritorijas tiks apmežotas vai tāpat aizaugs.
    Es, izbraukājot Latviju,redzu,ka lauki atdzimst,atjaunojas arī daudzi vecie un pamestie īpašumi,vide tiek sakopta apbilstoši mūsdienām.Tiešām,nevajag taču zīmēt te tādu bēdu ieleju,Latvija izmainīsies,bet nepazudīs.Pastāvēs tas,kas mainīsies.

    • Vajag saprast vispār, par ko ir runa rakstā. Par kādām vērtībām un par kādu ainavu; kas ir viensētas ainava un kas ir tās elementi.

  3. CENZŪRA ir APZINĀTI PRETLIKUMĪGS NOZIEGUMS Atbildēt

    CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze
    CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze
    CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze
    CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze
    CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze
    CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze
    CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze
    CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze
    CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze
    CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze
    CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze
    CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze
    CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze
    CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze
    CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze
    CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze
    CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze
    CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze
    CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze
    CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze
    CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze
    CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze
    CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze
    CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze
    CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze
    CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze
    CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze
    CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze
    CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze
    CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze
    CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze
    CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze
    CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze
    CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze
    CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze
    CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze

  4. Bezgala skumji…

  5. nebūs vairs Latvijas Atbildēt

    Izzūd ne tikai viensētas, bet lielzemnieku alkatības pēc izzūd irbes, griezes, lakstīgalas, jāntārpiņi utt., izzūd viss latviskais, paliek vienīgi fekāliju krāsas rapšu lauki, kas vispār nav Latvijas ainava. Vairs nav nedz brūnaļu, nedz zirgu, kas padarīja Latvijas ainavu īpašuu, nav vairs nekā, nav….

    • Priekšpilsētas tumsoņa Atbildēt

      Lai valdība dod vaļu rungaiņiem un pārējiem tāda veida kretīniem, tad jau ātri vien Latvija pārvērtīsies par stepi, kurā nato gaidīs un nevarēs vien sagaidīt krievu tankus…

    • Ko tu saki???Tad jau neesi bijis tālāk par savu pufaikciemu,ja neesi redzējis ne govis,ne zirgus?
      Tiešām-nekā nav un tie kas darbojas,strādā un attīstās-lielzemnieki-ir alkatīgi?Vai tikai tu pats neesi skaudīgs čīkstulis?Pilnīgi dusmas!

Valsts uzņēmums iesaistīsies interaktīvo azartspēļu tirgūVAS "Latvijas Loto" nākamgad varētu iesaistīties interaktīvo azartspēļu tirgū, informēja Finanšu ministrijā (FM).
Pasaulē
Draugiem Facebook Twitter Google+