Mobilā versija
-0.3°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
29. jūlijs, 2014
Drukāt

Latvijā tikai 20% cilvēku apmeklē zobārstu divas reizēs gadā (4)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Vadošo stomatoloģijas un sabiedriskās veselības ekspertu organizācija Alianse par Nākotni Brīvu no caurumiem zobos (ACFF) ir izlaidusi pārskatu par situāciju ar zobu kariesu Centrālās un Austrumeiropas valstīs, ieskaitot Latviju. Kā liecina šis pārskats, tikai aptuveni 20% Latvijas iedzīvotāju apmeklē zobārstu vismaz divas reizes gadā. Turklāt 1/3 to dara tikai tad, kad sāk izjust zobu sāpes. Savukārt zobu kariess joprojām turpina būt viena no lielākajām sabiedriskās veselības problēmām – Latvijā 15 gadu vecumā 80,2% bērnu ir zobu kariess, turklāt ar vecuma pieaugumu aizvien mazāk ir kariess brīvi iedzīvotāji.

“Par spīti tam, ka mums ir līdzekļi zobu kariesa ārstēšanai, šī slimība joprojām ir būtiska problēma Centrālās un Austrumeiropas valstīs,” sacīja Dr. Georgioss Tsakoss, ACFF valdes loceklis Eiropas Savienībā. “Patiesībā, tiek ziņots, ka aptuveni 79% bērnu Latvijā 12 gadu vecumā cieš no zobu kariesa. Lai gan šī statistika ir satraucoša, ir svarīgi atcerēties, ka pastāv cerība, jo agrīnās stadijās zobu kariess ir pilnībā gan novēršams, gan apgriežams ar atbilstošas ārstniecības palīdzību.”

Ar ACFF sagatavoto Kariesa pārskatu tiek uzsākta publiskā izglītojošā kampaņa 8, Centrālās un Austrumeiropas valstīs, ieskaitot Latviju, kuras galvenais mērķis būs aktīvāk izglītot sabiedrību par zobu kariesu un uzsākt kustību Apturi kariesu TAGAD nākotnei bez caurumiem zobos.

Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc bērniem 12 gadu vecumā rodas zobu kariess, ir pavirša vai pārāk reta zobu tīrīšana. Pētījuma dati liecina, ka tikai puse jeb 51,5% Latvijas bērnu 12 gadu vecumā tīra zobus divas reizes dienā. Vienreiz dienā zobus tīra aptuveni 33% bērnu. Savukārt kā nākamo zobu kariesa rašanās iemeslu var minēt neveselīgu ēšanu. Pārsteidzoši, ka tikai 6,8% no Latvijas 12 gadniekiem nenašķojas vispār, gandrīz 41% to dara divreiz dienā, bet 29% Latvijas bērnu 12 gadu vecumā našķus ēd vairāk nekā divas reizes dienā. Šo statistiku pat varētu saukt par dramatisku, tomēr, neskatoties uz to, ir jādara viss, lai šos datus ievērojami uzlabotu un bērnu zobu veselība kļūtu labāka, sacīja Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore Egita Senakola.

“Resursu un iejaukšanās līmenis gan no sabiedriskās veselības, gan klīniskā viedokļa Latvijā ir nepietiekams,” sacīja E.Senakola. “Tas nozīmē, ka vairāk nekā 80% bērnu 15 gadu vecumā, un, gadiem pieaugot, vēl vairāk iedzīvotāju Latvijā cieš no problēmas, kuru mēs zinām, kā apturēt. Kariess ir pelnījis lielāku uzmanību, lai paceltu to līdz svarīgas veselības problēmas statusam. Tieši to mēs plānojam darīt mūsu valstī.”

ACFF Centrālās un Austrumeiropas deklarācija par jauna skatījuma uz kariesu nepieciešamību
2014. gada 25. jūnijā Varšavā vadošie zobārstniecības eksperti no Polijas Čehijas, Slovākijas, Ungārijas, Rumānijas, Lietuvas, Latvijas un Igaunijas parakstīja reģionālo deklarāciju par Alianses par Nākotni Brīvu no caurumiem zobos (ACFF) Centrālās un Austrumeiropas nodaļa izveidi. Deklarācijā eksperti aicina uz sadarbību nacionālajā līmenī, lai mudinātu kopienas līderus un ieinteresētās puses apzināties kariesa kā nepārtrauktas slimības nopietnību, atzīt, ka caurumi zobos ir novēršami un agrīnās stadijās apgriežami, un izstrādāt visaptverošas profilakses un ārstēšanas programmas Centrālās un Austrumeiropas reģionā.

Par zobu kariesu

Zobu kariess, kas plašāk pazīstams kā caurumi zobos, ir visizplatītākā slimība pasaulē, kas skar 5 mljrd. jeb 80 % pasaules iedzīvotāju. Pēdējos 30 gados Eiropas valstīs ir vērojami nozīmīgi uzlabojumi zobu kariesa jomā, taču tā joprojām ir nopietna veselības problēma. Zobu kariess var ne tikai ietekmēt indivīda mutes dobuma veselību – zobu izkrišanas, sāpju vai samazinātas funkcijas dēļ –, bet arī ietekmēt personas labsajūtu, pašcieņu un sociālo mobilitāti. Latvijā 15 gadu vecumā 80,2% bērnu ir zobu kariess, savukārt ar gadu pieaugumu aizvien mazāk ir kariess brīvi iedzīvotāji, kas galvenokārt iedzīvotāji ar zemāku izglītības un ienākumu līmeni.

 

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. es nest kukul tur kur vajaga Atbildēt

    Es gan šogad – rīt pie zobārsta iešu jau 5. reizi, ja ne vairāk. Nav tā ka naudas pilna kabata, bet zobi ir svarīgi. Protams, novērtēju to vien tad, kad jau trešais zobs izrauts..

  2. Pilnīgi piekrītu! Cenas tādas ka bail. Esmu laimīga, kad varu atļauties aiziet pie zobārsta.

  3. Interesanti pa kādu naudu lai cilvēki apmeklētu zobārstu?Paskatieties taču uz cenām!!Rēķinus nevar apmaksāt,iztikai nav,kāds vēl zobārsts.ciešās līdz kritiskai situācijai un iet tad,ja galīgi nevar ciest.Noņemiet tās milzīgās maksas,un tad taisiet statistiku,cik cilvēku apmeklē zobārstu.

    • es nest kukul tur kur vajaga Atbildēt

      vispār – ir zobārstniecības kur ir bezmaksas konsultācijas, bet ir arī tādas “ekskluzīvās” vietas, kur dažai labai zobārstei gribas naudiņu un paprasa 10 eiro par “konsultāciju” – burtiski 2 teikumi, kas apstiprina to pašu, ko es pateicu jau atnākot.. kjip, es viņas laiku izniekoju un tā. es saprotu, ir jāpelna, bet 2 teikumu apstiprinājumu nevar nosaukt par konsultāciju par 10 eiro, pie tam ka man bija līdzi jau savs zoba rentgens.
      vēl kas ir interesanti – neatklāšu kurā zobārstniecībā, bet vienā ir tā – ja daudz cilvēku pa dienu, no katra paņem mazliet mazāk. ja maz klientu – paņem “labu” summiņu

Draugiem Facebook Twitter Google+