Mobilā versija
+5.9°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
11. aprīlis, 2016
Drukāt

Latvijā tirgotās grila ogles neatbilst ES regulas prasībām (3)

Foto - LETAFoto - LETA

“Lielveikalos Latvijā lielākā daļa grilēšanai paredzētās kokogles ir ievestas no trešās pasaules valstīm līdz ar ko to izcelsme un ķīmiskais sastāvs ir patērētājam nezināmi,” norāda “Baltijas kokogļu ražotāju asociācija” valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Jēkabsons. Tādejādi tiek pārkāpta Eiropas Savienības regula REACH, kas nosaka, ka ikvienu ķīmisko vielu, kas tiek izmantota ES, to ražotājiem un importētājiem ir jāreģistrē “Eiropas Ķīmisko vielu aģentūrā”.

“Lai identificētu ES standartiem visbiežāk neatbilstošas kokogles, kas importētas no Āfrikas vai Ukrainas, pietiek aplūkot ogļu izskatu un informāciju uz iepakojuma. Ievestās kokogles parasti veikalos tiek pārdotas nelielos iepakojumos (15l), tās ir mazas un vienādas frakcijas, maisa satura būtisku daļu veido ogļu smalkumi. Visbiežāk šādām oglēm uz iepakojuma ir norādīts kāds Latvijas uzņēmums – importētājs vai izplatītājs.

Ņemot vērā Latvijā esošo kontroles trūkumu, dažs negodīgs izplatītājs pamanās uz iepakojuma uzrakstīt, ka ogles ražotas Latvijā,” skaidro Jēkabsons, piebilstot, ka Latvijas alkšņa ogles gan pēc izskata, gan īpašībām ir stipri atšķirīgas no tām, kas tikai tiek uzdotas par pašmāju. Viņš ar nožēlu atzīst, ka 99% gadījumu trešās pasaules valstīs ražoto kokogļu ķīmiskais sastāvs, kā arī ražošanas procesā lietotie piejaukumi nav zināmi līdz ar ko – ogles var būt pat kaitīgas patērētājam.

Lielie Eiropas kokogļu vairumtirgotāji, kas jau gadiem strādā ar Āfrikas piegādātājiem,  no šī kontinenta atvestajās oglēs atrod visādas lietas, kas tiek dedzinātas, lai tikai palielinātu apjomu. Nereti var atpazīt apdegušus apģērba gabalus, apavus, māju fragmentus un citādus sadzīves priekšmetus.

Baltijas valstīs kokogļu ražošanai tiek izmantota galvenokārt alkšņa malka, kas veido dažāda izmēra, taču galvenokārt lielus kokogļu gabalus, kas pārsvarā netiek fasēti mazos iepakojumos. Lielākā daļa Latvijas rūpnīcu, kas ražo vērā ņemamus apjomus, jau vairāk kā 10 gadus eksportē kokogles uz dažādām Eiropas valstīm, un to ražošanas procesi atbilst ES prasībām.

Lai paaugstinātu cilvēku veselības un vides aizsardzības līmeni, 2007. gadā Eiropas Savienībā ir stājusies spēkā REACH regula, kas nosaka, ka ķīmiskām vielām, kas tiek ražotas un importētas ES 1 tonnas vai lielākā apmērā, ir jāveic reģistrācija Eiropas Ķīmisko vielu aģentūrā. REACH regulas 5. pants nosaka, ka, “ja nav datu, nav tirgus”. VSIA “Latvijas Vides, Ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” ķīmiķe Līga Rubene norāda, ka līdz šim REACH reģistrācijai ir saņemtas 64 reģistrācijas dokumentācijas no Latvijas juridiskām personām, kas veic darbības ar ķīmiskām vielām un maisījumiem.  Salīdzinoši no Igaunijas 94, no Lietuvas – 160, Vācijas – 11 367. Latvijā kokogļu ražošanas un importēšanas segmentā REACH prasībām atbilst tikai trīs uzņēmumi, kas reģistrāciju ir jau veikuši 2010. gadā.

“Lai kontrolētu, vai lielveikalos nopērkamās kokogles atbilst REACH regulas prasībām, Veselības inspekcija 2015. gadā ir veikusi  kontroles 6 uzņēmumos, kas nodarbojas ar kokogļu tirdzniecību un turpinās to darīt arī šogad saskaņā ar plānu un uzraudzības programmā noteiktajām prioritātēm”, skaidro “Veselības inspekcijas” vadītāja Aija Mežsarga. Konstatējot, ka importētājs nav veicis reģistrāciju saskaņā ar REACH regulas prasībām, un kontroles brīdī nav pieejams REACH reģistrācijas numurs, uzņēmumam  2015. gada pārbaužu rezultātā tika uzdots importētās kokogles atsaukt no tirdzniecības tīkla. Kā otra iespējamā sankcija par noteikumu neievērošanu, ir naudas sods saskaņā ar Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksu – no 700 līdz 1400 eiro.

Latvijā ir radusies situācija, kad vietējiem kokogļu ražošanas uzņēmumiem ir jāsaskaras ar negodīgu konkurenci, kuras avots ir uzņēmumi, kas importē ES noteikumiem neatbilstošu produktu, kas maksā teju uz pusi lētāk, jo nav reģistrēts. Apdraudēts ir arī gala lietotājs, kurš nezin, kādas vielas ir izmantotas ražošanas procesā. Nevelti ES regula ir strikta un nosaka ķīmisko vielu reģistrēšanas nepieciešamību. Lai vielu reģistrētu, ir jāveic dažādas birokrātiskas procedūras – izstrādājums ir jāsūta uz laboratorijām Eiropā, kuras pēcāk sniedz savu slēdzienu, kas kļūst par pamatu reģistrācijai.

“Kontrolējošās institūcijas tikai pagājušajā gadā pēc mūsu asociācijas iniciatīvas ir sākušas veikt kontroli”, skaidro  Jēkabsons. Viņš norāda, ka vēl šodien daudzi lielveikalu ķēžu un citu tirdzniecības vietu iepircēji nezin par šādas regulas esamību vai to ignorē, jo atbildīgās institūcijas, kuru pārziņā ir REACH administrēšana, ir visai pasīvas informēšanā par regulas prasībām un uzņēmumu motivēšanā ievērot ES noteikumus. “Savukārt kontrolējošās institūcijas atzīst, ka tām trūkst kapacitātes uzraudzībai un pārbaudēm, vai viņu pieņemtie lēmumi ir realizēti”, piebilst Jēkabsons.

Šobrīd kokogles, kas ir importētas no ārpus Eiropas Savienības esošām valstīm ir nopērkamas gandrīz visās Latvijas tirdzniecības ķēdēs un degvielas uzpildes stacijās. Latvijas patērētājiem kopumā kokogles piedāvā padsmit uzņēmumi, lai gan, precīzi dati par REACH reģistrāciju ir tikai četriem no tiem.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Var tikai piekrist M.Jēkabsona teiktajam, man pašam ir gadījies nopirkt nezināmas izcelsmes grila ogles, un vienu reizi sabojāju savu atpūtu pie ūdeņiem, žāvēju zivis uz šīm oglēm, taču tā nebija ēdamas pretīgās garšas un ogļu smaržas dēļ. Kontrole Latvijā oglēm ir vajadzīga. Lietojot Latvijā patiesi ražotas ogles ne ar ko tādu nav nācies sastapties. Tā ka Mārtiņ – uz priekšu!

  2. zinu, ka līkie gurķi arī neatbilst, nāksies tos tautai aizliegt ēst

    • Pareizi – nav ko Latvijas ražotājiem te sprēgāt – lai grillētāji dedzina tos Āfrikas atkritumus. – vispār tas bija sarkasms un iesaku valdim izlasīt rakstu un iedziļināties.

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (4)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+