Mobilā versija
Brīdinājums -0.4°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
21. augusts, 2015
Drukāt

Latvijā top vērienīgi celtniecības projekti

Foto - Valdis  SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Jelgavā, Filozofu ielā 50, Jelgavas 2. internātpamatskolas audzēkņu vajadzībām tiks uzbūvēta jauna sporta zāle un rehabilitācijas telpas. Jelgavas pilsētas domes Attīstības un pilsētplānošanas pārvaldes būvinženieris Mārtiņš Pocis (no kreisās), projektu vadības sektora vadītāja Ineta Vintere un būvuzņēmuma "Latvijas energoceltnieks" būvdarbu vadītājs Mārtiņš Briedis apspriež pēdējos sīkumus pirms būvdarbu sākšanas.

Latvijā cels sabiedriskas nozīmes ēkas, kuru būvniecībā izmantoti būvmateriāli un tehnoloģijas, kas ļaus ievērojami samazināt siltuma patēriņu, izmantojot apkurē atjaunojamos energoresursus un ierobežojot atkarību no importētās dabas gāzes. Reizē šādu ēku celtniecība mazinātu tā saukto siltumnīc­efektu, ko rada ogļskābās gāzes izmeši, nelabvēlīgi ietekmējot klimatu.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Attīstības instrumentu departamenta direktore Iruma Kravale stāsta, ka Latvijā ar Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) finanšu instrumenta programmas “Nacionālā klimata politika” (EEZ finanšu instruments apvieno 16 Eiropas Savienības dalībvalstis, kā arī Islandi, Lihtenšteinu un Norvēģiju) piešķirto finanšu atbalstu tiek īstenoti nozīmīgi projekti klimata pārmaiņu jomā vairāk nekā 10 miljonu eiro apmērā. Programmas ietvaros tiek finansēti divi VARAM projekti klimata pārmaiņu sistēmas pilnveidošanai, septiņi atklātā konkursa projekti energoefektivitātes veicināšanai un 18 neliela apjoma projekti sabiedrības zināšanu uzlabošanai par klimata pārmaiņām un to radītajām sekām.

2014. gada 20. jūnijā Valsts reģionālās attīstības aģentūra (VRAA) izsludināja neliela apjoma projektu konkursu, kurā no iesniegtajiem 63 projektiem tika apstiprināti 18 projekti par kopējo finansējumu gandrīz divi miljoni eiro. Šī konkursa projektu īstenotāji pārstāv nevalstiskās organizācijas, universitātes un uzņēmumus, kas atrodas Rīgā, Ventspilī, Liepājā, Jelgavā un Priekuļu novadā, bet liela daļa projekta izglītojošo un informatīvo aktivitāšu tiek īstenotas dažādos Latvijas novados un ir pieejamas to iedzīvotājiem.

2014. gada 8. aprīlī VRAA izsludināja pieteikšanos uz atklāto konkursu energoefektivitātes veicināšanai. Pusgada laikā VRAA saņēma 23 projektu iesniegumus, no kuriem konkursā tika apstiprināti septiņi par kopējo finansējumu pieci miljoni eiro. Visvairāk iesniegumu (15) sniedza ēku būvniecības projektiem ar mazu siltumenerģijas patēriņu un atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju uzstādīšanu. No tiem atbalstu saņēma pieci projekti – Nīcā, Ādažos, Ventspilī, Alojā un Jelgavā. Šo piecu projektu programmas finanšu atbalsts ir apjomā no 0,7 līdz vienam miljonam eiro, savukārt daļa no līdzekļiem ir jāiegulda projektu īstenotājiem. Tāpat vairāk nekā 0,5 miljonu eiro apmērā tika atbalstīti arī divi projekti, kuru ietvaros uzņēmēji sadarbībā ar augstskolām un zinātniskajiem institūtiem sāk izstrādāt inovatīvas energoefektīvas tehnoloģijas.

Jelgavas pilsētas 2. internātpamatskolā, kurā mācās 182 bērni ar fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem, uzbūvēs jaunu mazas enerģijas patēriņa sporta zāli un rehabilitācijas telpas. Jelgavas pilsētas domē atklāj, ka šī projekta īstenošanā piedalās Norvēģijas iekšzemes enerģētikas aģentūra. Tās pārstāvji sniegs ieteikumus par atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanas iespējām šādās maza enerģijas patēriņa ēkās, tāpat dos padomus jaunceltnes ekspluatācijā.

“Jelgavā šis būs pirmais šāds projekts, ko īstenosim ar EEZ finanšu atbalstu,” stāsta Jelgavas pilsētas domes Attīstības un pilsētplānošanas pārvaldes projektu vadības sektora vadītāja Ineta Vintere. “Pašvaldība atbalstīja šo projektu tāpēc, ka skolā trūkst piemērotu telpu sporta nodarbībām. Pašlaik bērni vingro gaitenī un vienā klases telpā, kas nav piemērotas šīm nodarbībām. Labā laikā sporta nodarbības gan notiek skolas sporta laukumā. Taču, ņemot vērā skolas audzēkņu īpašās vajadzības, ir svarīgi iespējami ātrāk sagādāt viņiem pilnvērtīgas iespējas fiziskai attīstībai un rehabilitācijai.”

“Jaunā divstāvu ēka 1156 kvadrātmetru kopplatībā tiks uzbūvēta vietā, kur pašlaik atrodas padomju laikos uzceltā katlumāja. Gaitenis savienos sporta zāli ar ēku, ko skolas audzēkņi izmanto naktsmītnei. Jauno, moderno ēku, protams, nevar salīdzināt ar 40 kvadrātmetru gaiteni un 50 kvadrātmetru klases telpu, kur skolas audzēkņi spiesti vingrot pašlaik,” uzsver Jelgavas pilsētas domes Attīstības un pilsētplānošanas pārvaldes būvinženieris Mārtiņš Pocis. “Šī gada 3. jūlijā pašvaldība noslēdza līgumu par būvniecību ar pazīstamo būvuzņēmumu “Latvijas energoceltnieks”. Būvēšanu uzņēmums sāks visdrīzākajā laikā. Ceram, ka būvdarbi būs pabeigti līdz nākamā gada marta beigām.

“Protams, esam ļoti gandarīti par iespēju izmantot šo EEZ finanšu atbalstu, vēl jo vairāk tāpēc, ka citi Eiropas finanšu fondi sporta infrastruktūras attīstībai to neparedz. Bez šī atbalsta, kas sedz lielāko daļu būvniecības izdevumu, diezin vai pašvaldība viena pati spētu paveikt tik vērienīgu celtniecību,” atzīst Jelgavas pilsētas domes Attīstības un pilsētplānošanas pārvaldes vadītāja Gunita Osīte. “Otrs būtisks iemesls gandarījumam ir tas, ka, projektu īstenojot, būs izpildīts pašvaldības solījums, kuru pēc internātpamatskolu reorganizācijas devām šo bērnu vecākiem – saglabāt skolās nelielu audzēkņu skaitu, ņemot vērā viņu īpašās vajadzības, kā arī nodrošināt visus apstākļus viņu attīstībai, fizisko un garīgo spēju atjaunošanai.”

EEZ finanšu instrumenta atklātā konkursa “Ilgtspējīgu ēku, atjaunojamo energoresursu 
tehnoloģiju un inovatīvu emisiju samazinošu tehnoloģiju attīstība” ietvaros

2015. – 2016. gadā Latvijā tiek īstenoti 5 būvniecības projekti

Ventspils

* Projekta īstenotājs:

Nodibinājums “Ventspils Augsto tehnoloģiju parks”

* Kopējās izmaksas: 906 533,90 EUR

* EEZ programmas līdzfinansējums:

815 880,51 EUR

Ventspilī plānots paplašināt zinātnes un tehnoloģiju muzeju “Kurzemes Democentrs”, uzbūvējot ēku, kurā tiks uzstādītas vairākas atjaunojamo energoresursu tehnoloģijas. Ar dažādu izglītojošu pasākumu palīdzību muzejs vēlas modināt jauniešos interesi par tehnoloģijām. Muzejam atrodoties plašākās telpās, būs iespēja gan paplašināt ekspozīciju klāstu, gan uzņemt lielāku apmeklētāju skaitu. Plānotais siltumenerģijas patēriņš gadā – 11,6 kWh/m2.

NĪCA

* Projekta īstenotājs: Nīcas novada dome

* Kopējais finansējums: 2 769 895,36 EUR

* EEZ programmas līdzfinansējums: 1 000 000,00 EUR

Nīcas centrā uzbūvēs sporta halli, kas ļaus vietējiem iedzīvotājiem un skolu audzēkņiem augu gadu nodarboties ar sportu. Ēkā būs liela sporta zāle ar vietām 420 skatītājiem. Griestu augstums tajā būs 9,5 metri. Šādā zālē var rīkot Latvijas mēroga sporta sacensības volejbolā, basketbolā, florbolā, telpu futbolā. Ēku paredzēts pabeigt jau šī gada beigās. Plānots, ka siltumenerģijas patēriņš gadā nepārsniegs 11,68 kWh/m2.

Jelgava

* Projekta īstenotājs: Jelgavas pilsētas dome

* Kopējais finansējums: 1 742 400,00 EUR

* EEZ programmas līdzfinansējums: 995 000,00 EUR

Jelgavā uzbūvēs jaunu, mazas enerģijas patēriņa sporta zāli un rehabilitācijas telpas – pilsētas 2. internātpamatskolā, kurā mācās 182 bērni ar fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem. Plānotais siltumenerģijas patēriņš gadā – 14,5 kWh/m2.

Aloja

* Projekta īstenotājs: Alojas novada dome

* Kopējais finansējums: 891 382,80 EUR

* EEZ programmas līdzfinansējums: 664 610,05 EUR

Alojā uzbūvēs uzņēmējdarbības atbalsta centru – bibliotēku “Sala” ar kopējo apsildāmo platību 526,2 m2, kuras siltumenerģijas patēriņš ekspluatācijas laikā nepārsniegs 14,6 kWh/m2 gadā.

Ādaži

* Projekta īstenotājs: biedrība “Privātā vidusskola ĀBVS”

* Kopējais finansējums: 1 086 846,97 EUR

* EEZ programmas līdzfinansējums: 978 162,27 EUR

Ādažos Ādažu Brīvās Valdorfa skolas vajadzībām uzcels sporta zāli. Tās siltumenerģijas patēriņš uz apkurināmu telpu platību apkurei būs 14.03 kWh/m2. Par izdevīgāko apkures veidu ir izvēlēts siltumsūknis un saules kolektori karstā ūdens ieguvei. Iekštelpās tiks uzstādītas klimata individuālas regulēšanas sistēmas, kā arī enerģiju taupošs telpu apgaismojums.

Galvenie ieguvumi:

* Uzbūvētas videi draudzīgas sabiedriski nozīmīgas ēkas

* Veicināta energoefektīvu ēku būvniecība, tādējādi mazinot klimata pārmaiņas

* Uzlabotas sabiedrības zināšanas par energoefektīvu ēku būvniecību

Pievienot komentāru

Krīgers jūsmoja par Ušakova kaķiem. Vai viņš ies politikā? (6)"Dusmīgo" Pēteri Krīgeru varētu nomainīt "diplomāts" Egils Baldzēns, taču ir arī citi interesenti
Draugiem Facebook Twitter Google+