LETA

Latvijā turpina samazināties stirnu skaits; staltbriežu gan ir vairāk 0

Latvijā turpina samazināties stirnu skaits, uzskaitīti 136 tūkstoši stirnu, taču speciālisti norāda, ka uztraukties par to nevajadzētu; taču staltbriežu skaits turpina augt, liecina Valsts meža dienesta (VMD) apkopotie dati par 2013./2014.gada sezonu.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem
Kokteilis
Numeroloģijas tests: aprēķini savu laimīgo skaitli un uzzini, ko tas par tevi atklāj 10
Aivars Lembergs sašutis par kārtējo slogu uz Latvijas patērētāju kakla: “Tā mēs iegriezām Krievijai – pērkam dārgākus dārzeņus no Krievijas”
Lasīt citas ziņas

Salīdzinājumam, 2009./2010.gada medību sezonā stirnu skaits bija par vairāk nekā simt tūkstošiem lielāks, tas sasniedza 240 tūkstošus. Savukārt iepriekšējā – 2012./2013.gada sezonā uzskaitīti 145 tūkstoši stirnu.

VMD medību daļas vadītājs Jānis Ozoliņš aģentūrai BNS norādīja, ka 2009./2010.gada sezonā stirnu skaits bija sasniedzis maksimumu. Par šās sugas dzīvnieku skaita kritumu nākamajos gados viņš norādīja, ka sugu negatīvi ietekmē tas, ka pēdējās ziemās, kad bija dziļš sniegs, daudzviet stirnas barojušās vienuviet ar tām nepiemērotu barību.

CITI ŠOBRĪD LASA

Ozoliņš norādīja, ka stirnām nepieciešama specifiska barība. Taču, piebarojot meža dzīvniekus, mednieki uzsvaru liek uz meža cūkām un briežiem un tos baro ar graudiem, kas nav stirnām piemēroti.

“Ja stirnas ēd vien labības graudus un kukurūzu un dziļā sniegā dzīvo pie barotavas, tad tas tām ir lāča pakalpojums. Tās pārēdas, turklāt gremošana sistēma nav piemērota šādai barībai. Tā viņas sabojā veselību. Stirnas būtu jābaro vai nu ar sasmalcinātiem, sulīgiem dārzeņiem, augļiem vai ar lapu slotiņām, nevis graudiem,” skaidroja Ozoliņš. Vilkiem un suņiem šādos apstākļos stirnas arī ir vieglāk nomedīt.

“Turklāt vesela stirna arī var gulēt dziļā sniegā, taču, ja tā ir novārgusi vai nepaēdusi, tā iet bojā,” skaidroja Ozoliņš.

Ietekme ir arī lielajiem rapšu sējumiem. Rapši nav stirnām piemērota barība. Piemēram, staltbrieži pēc pieēšanās dodas uz tuvāko mežu, kur rapsi samiksē ar šķiedrvielām, taču stirnas, kas nevar tik veikli pārvietoties, saēdas rapsi, un tas kaitē to veselībai, aģentūrai BNS norādīja VMD pārstāvis.

Tiesa, Ozoliņš norādīja, ka par stirnu skaita kritumu nevajadzētu uztraukties, jo Latvijā joprojām ir gana daudz stirnu. “Tās ir tālu no reāla apdraudējuma, mednieki tās saudzē, nemedī daudz, jo liekas, ka ir par maz, mazāk nekā agrāk. Bet reāli stirnas kā suga nav apdraudētas,” skaidroja Ozoliņš.

Staltbriežu gan pēdējos gados kļuvis vairāk, 2013./2014.gada sezonā uzskaitīts 51 tūkstotis, iepriekšējā nedaudz mazāk – 49,6. Vēl vienu sezonu iepriekš skaits bija 43,6 tūkstoši.

“Pēdējos gados briežu skaita pieaugumu ļoti veicina ievērojami pieaugušie ziemas rapšu sējumi. Briežiem patīk ganīties rapšu laukos. Rapši tādās platībās nekad iepriekš vēsturiski nav sēti, un tiem ir liela ietekme uz briežu populāciju” skaidroja Ozoliņš.

Reklāma
Reklāma

Turklāt pēdējos gados staltbrieži arī aizņēmuši jaunas teritorijas Latvijas austrumu daļā.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.