Latvija un ES nav nobalsojusi par Krievijas rezolūciju pret nacisma glorifikāciju vienpusējās vēstures interpretācijas dēļ 1
Latvija kopā ar pārējām Eiropas Savienības (ES) valstīm šodien nebalsoja par Krievijas virzīto Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Ģenerālās asamblejas rezolūciju pret nacisma un neonacisma glorifikāciju, jo tā ir “vienpusīga un nepilnīgi atbilst cilvēktiesību standartiem”.
ANO Ģenerālās asamblejas trešā komiteja pieņēma Krievijas ierosināto rezolūciju “Cīņa pret nacisma, neonacisma un citu darbību glorifikāciju”. Dokuments tika pieņemts, 126 valstīm balsojot “par”, 4 – “pret” un 53 atturoties.
Pret rezolūcijas pieņemšanu balsoja Kanāda, Palau, Ukraina un ASV. Visas ES valstis balsojumā atturējās.
Ārlietu ministrija, atbildot uz aģentūras LETA jautājumu, kāpēc Latvija kopā ar pārējām ES valstīm nebalsoja par Krievijas virzīto ANO Ģenerālās asamblejas rezolūciju par nacisma un neonacisma glorifikāciju, paskaidroja, ka neonacisms ir problēma daudzās pasaules valstīs. “Pozitīvi, ka šo faktu atzīst arī Krievija, kurā darbojas daudzas aktīvas neonacistu organizācijas un kur katru gadu notiek rasistu īstenotas slepkavības un citi neonacistu noziegumi,” skaidroja ministrijā, norādot, ka rezolūcijā šogad tika iestrādāti vairāki būtiski elementi, tostarp par demokrātiju, likuma varu, labu pārvaldību, nevalstisko organizāciju iesaisti ANO darbā un citi.
“Tomēr ES valstis nevarēja atbalstīt šo rezolūciju vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, rezolūcija ir vienpusīga, tā nepilnīgi atbilst cilvēktiesību standartiem,” norādīja ministrijā. “Otrkārt, ES valstis nevarēja ignorēt plašāko kontekstu – Krievijas centienus uzspiest vienpusēju vēstures interpretāciju, attaisnot Molotova-Ribentropa noziedzīgo paktu, kā arī Krievijas īstenoto agresiju pret Ukrainu.”
ES valstis kopīgajā uzrunā par balsojumu arī atgādināja, ka “daudzām Eiropas valstīm Otrā pasaules kara beigas nenesa brīvību, bet jaunus noziegumus pret cilvēci, kas tika pastrādāti pret to tautām”.
ES valstis kopīgi pauda bažas par Krievijas rīcību Ukrainā un pretlikumīgo Krimas aneksiju, slēpjoties aiz aizbildinājumiem par cīņu ar neonacismu. Šo iemeslu dēļ visas ES valstis balsojumā par rezolūciju atturējās.
